2.3. Atšķirība starp sapratni un izzināšanu
Bāls Sulams raksta50: „Filozofiem patīk dižoties ar to, ka Radītāja būtībā viņi saprot visu negatīvo pusi. No otras puses, kabalas viedie šajā vietā piesedz ar roku muti un nepiešķir Viņam pat vienkāršu vārdu, jo tas, ko neizzināsim, tam nespēsim piešķirt vārdu un vārdiski definēt”.
Par izzināšanu kabalā tiek dēvēta dziļāka iekļūšana priekšmetā, kas paredz ne tikai paša objekta un tā formas izpratni, bet arī zināšanas par augstāko pakāpi, kas to radījusi. Tādā veidā kabalists izzina objekta rašanos: kāds ir tā eksistences mērķis, kādēļ tas radās, kādas ir metamorfozes, kuras tam jāpārvar – visas izmaiņas labošanās ķēdē līdz pat beigu formai. Tātad, ja es pētu kādu objektu, garīgo vai materiālo, es pētu šī objekta rašanās cēloni un visu to, kam jānotiek ar to līdz pat pēdējam labojumam. Tāda zināšanu ķēde par objektu tiek dēvēta par izzināšanu.
Tas ir, cēloņu un seku mehānisma, visu pirmsākumu un objekta cēloņu ar visām iespējamām sekām patiesā iekšējā sapratne tiek dēvēta par „izzināšanu”. Dažreiz mēs sakām, ka kaut ko „nedaudz izzinām”, tas nav pareizi. Mēs varam saprast, taču izzināšana nozīmē, ka esmu izpratis kādu faktoru no šī stāvokļa saknes. Līdzīgi Radītājam, kurš šo faktoru ir radījis, saistībā ar to es izzināju visu Viņa nodomu, visu, kas notiek ar šo faktoru no sākuma līdz beigām. Tādējādi iepriekšējos posmos runa iet tikai par sapratni. Šī atšķirība, kas atrodas it kā termina līmenī, ir ļoti svarīga.
Filozofi domā, ka viņi kaut ko izzina, taču, ja cilvēks atrodas garīgajā izzināšanā, tad šis stāvoklis viņam nozīmē skaidrību par katru tekošo posmu. Uz cilvēku iedarbojas un no viņa nāk tūkstošiem spēku ar visiem cēloņiem un sekām, un viss ir saprotams, caurredzams. Protams, filozofiem tādas garīgās izzināšanas nav. Abstrakti spriežot, teoretizējot, viņi kļūdījās. Ietekmējot dažādu laikmetu valdītāju un līderu prātus, filozofu darbi daļēji kļuva par cēloni daudzajām cilvēces kļūdām.
2.4. Jautājums par Augstākā vadošā spēka (Radītāja) būtību
„Un, lūk, Radītāja būtība, kuru tik ļoti patīk izskatīt filozofijai, pierādot visus neeksistējošā likumus tajā. Turpretim kabala neizzina Augstākā spēka būtību, jo kā gan iespējams definēt to, ko absolūti nav iespējams izprast un izzināt? Neeksistējošā definīcijai ir ne mazāka vērtība salīdzinājumā ar eksistējošā definīciju, jo ja pavērosi kādu būtību iztālēm un izzināsi tajā visas neesošā sastāvdaļas, tas ir, visu to, kā nav, tad tas tiek tāpat uzskatīts par apliecinājumu un zināmu apzināšanos, par cik, ja tas patiešām ir attālināts, tad nav iespējams tajā noteikt pat trūkstošo.
Piemēram: ja mēs iztālēm vērojam kādu melnu attēlu un redzam, ka tas nav ne cilvēks un ne putns, vai tādā gadījumā tas nav apliecinājums? Ja šī aina būtu vēl attālinātāka, tad mēs nespētu noteikt, ka šis attēls nav cilvēks.
No tā izriet viss filozofijas mazvērtīgums un sajukums.
Neskatoties uz to, par Radītāja gaismu patiesībā tiek daudz runāts un analizēts. Runa iet par tām gaismas izpausmēm, kurās kabalisti izpelnījās patiesu izzināšanu, ne mazāku, kā izzināšana par materiālo”51.
Par to, ko neuztveram mūsu sajūtās, mēs nevaram runāt pat noliedzošā nozīmē. Ja kaut kas nav uztverams, nav sajūtams, tādā gadījumā pat ar noteiktību nav iespējams apstiprināt nespēju uztvert. Taču, ja apstiprinās, ka kaut kas netiek uztverts, tad līdz ar to tiek apzināta nespēja uztvert. Tā izriet no iztukšotības sajūtas tilpnē, kura jau nobriedusi un konstatē savu stāvokli: tai nav uztveres un tā ir nepiepildīta. Tādējādi par Dievišķā noraidījumu filozofi arī nevar runāt, jo cilvēkam taču nav tilpnes, lai uztvertu Dievišķo.
Visas mūsu mērāmās ierīces izveidotas atbilstoši pretestības un salīdzināšanas principam. Tā, piemēram, ampērmetrs mēra nevis elektriskās strāvas spēku, bet savas konstrukcijas elementu pretdarbības spēku attiecībā pret elektriskās strāvas iedarbību. Mērot elektromagnētu un atsperīšu reakciju ampērmetrā, mēs nosakām to kā elektriskās strāvas īpašības. Vadoties no šī principa, ir izveidots visu mūsu sajūtu darbs – gan ierīcēs, gan arī maņu orgānos.
Mums nav zināma gaismas būtība, kas piepilda kli. Mēs izzinām tikai reakcijas, kuras mūsos tā izraisa un atbilstoši tās iedarbībai to definējam: silta, priekpilna, dzīvību, drošuma sajūtas dodoša un tā tālāk. Definējumi tiek doti nevis gaismas īpašībām, bet tam, kā mēs uztveram un sajūtam. Turpretī filozofija neuzrāda atšķirību starp sajūtamo (un tāpēc izzināmo) un nesajūtamo (un tāpēc neizzināmo). Tā atklāti spriež par pašu Radītāju, nesaprotot, ka bez Viņa īpašību izzināšanas kelim iekšienē (kā to sajūt kabalisti), jebkurš definējums būs neapšaubāmi maldīgs.
Šajā apstāklī ir kabalas un filozofijas būtiska atšķirība:
Kabala neizskata Augstākā spēka būtību un netiecas pierādīt likumus, kuri šajā būtībā eksistē. Šī zinātne sevi definē kā eksperimentālo un praktisko zināšanu sistēmu un par neizzināmo nerunā pat izzināšanas nolieguma veidā, jo neesošā definējumam ir ne mazāka vērtība salīdzinājumā ar eksistējošā definējumu. Galvenais kabalas princips vēsta: „Neizzināmo nevaram nosaukt vārdā”, kur ar „vārdu” tiek domāta izzināšana. Taču Augstākā gaisma, kas tiek izzināta dvēselē, Augstākā pārvaldošā spēka, Radītāja sajušana kabalā tiek izklāstīta visās detaļās, ne mazāk kā jebkurā citā zinātnē, ar analīzes un eksperimenta precizitāti.
2.5. Tests
1. Kāpēc mums nepieciešama kabala?
a) – ar kabalas palīdzību cilvēks var piepildīt savas egoistiskās vēlmes;
b) – kabala sniedz cilvēkam metodiku, ar kuras palīdzību var rast ceļu uz garīgo pasauli;
c) – kabala palīdz cilvēkam atbrīvoties no ciešanām;
d) – ar kabalas palīdzību var gūt panākumus biznesā un personīgajā dzīvē.
2. Nosauciet galveno iemeslu, saskaņā ar kuru Bāls Sulams noliedz filozofiju?
a) – filozofija ir izveidota mūsu pasaulē, un tā nodarbojas ar to, ko cilvēks izzina savās egoistiskajās vēlmēs;
b) – abstrakto filozofisko teoriju realizācijas mēģinājumi noved pie traģiskām neveiksmēm un nes cilvēcei ne mazums nelaimju;
c) – filozofu secinājumi ir apšaubāmi un nav apstiprināti ar jebkādu praksi;
d) – filozofu spriedumi skar abstraktus jēdzienus, par kuriem katram var būt savs viedoklis.
3. Ko kabalā izprot ar vārdu „garīgums”?
a) – cilvēciskā saprāta sfēru;
b) – visu, kas attiecas uz jēdzienu kultūra: teātris, mūzika, glezniecība utt.;
c) – spēku, neietērptu ķermenī, kas nav saistīts ar laika un telpas jēdzieniem;
d) – mīlestību.
4. Kā garīgā sākotne saistīta ar materiālo saskaņā ar filozofu uzskatiem?
a) – materiālo rada garīgais, tas ir, garīgās būtības var iemiesoties materiālā;
b) – starp garīgo un materiālo nav saiknes;
c) – pastāv saikne starp vēlmi baudīt (saņemšanas dēļ) un vēlmi sniegt baudu;
d) – šīs saiknes nav skaidras un cilvēkam nav atklātas, tās paliek ārpus mūsu izzināšanas robežām.
5. Kā garīgā sākotne saistīta ar materiālo saskaņā ar kabalas uzskatiem?
a) – nav iespējams saistīt garīgo ar materiālo;
b) – saikne ir iespējama, saskaroties vismazākajām saņemšanas vēlmēm sevis dēļ ar vēlmēm saņemt atdeves dēļ;
c) – starp garīgo un materiālo pastāv šķērslis (mahsom(s)), kuru pārvarēt ir iespējams tikai ar Radītāja spēka palīdzību;
d) – ar garīgā materiāla iemiesošanos mūsu ķermenī.
Vārdnīca
50 J. Ašlags. Gudrības Augļi. Raksti. Kabalas un filozofijas salīdzinošā analīze. Jeruzaleme, 1999. (ivrits). 22. lpp.
51 Turpat, 23. lpp.
Jaunākie komentāri