Papildmateriāls
Žurnālistes Emmas Sotņikovas intervija ar doktoru Mihaelu Laitmanu
– Cienījamais Mihael Laitman, man šķiet, ka būtu interesanti veikt nopietnu austrumu mācību un to savstarpējo attiecību ar kabalu analīzi, turklāt tas jādara ne zinātniekam, bet Jūsu līmeņa kabalistam, cilvēkam, kurš izzinājis Augstākās pasaules.
Austrumu mācības no kabalas atšķiras ar to, ka tās veidotas, pamatojoties uz vēlmju iznīcināšanu vai kardinālu to ierobežošanu. Turpretim kabala māca, ka vēlmes nedrīkst iznīcināt, jo tās arī mūsu būtība, tas vienīgais, ko radījis Radītājs. Tieši atbilstoši vēlmes līmenim, viens no otra atšķiras cilvēki, dzīvnieki, augu un nedzīvā daba. Tieši vēlmes piešķir gaismai krāsas, daudzveidīgas svārstības frekvencēm, veic garšas īpatnības. Daudzveidīgie vēlmes līmeņi nosaka mūsu pasaules objektu stāvokļus: ciets, šķidrs, gāzveidīgs vai plazmveidīgs. Vislielākās vēlmes Universā ir cilvēkam, un tieši vajadzība tās piepildīt virza cilvēku uz attīstību. Tādējādi, ja cilvēks ierobežo savas vēlmes, viņš it kā ierobešo sevi, nolaižoties no līmeņa „cilvēks” līdz līmenim „dzīvnieks” vai pat līdz augu, vai vispār līdz nedzīvajam līmenim.
Visas „garīgās” metodikas radītas tādā veidā, lai mazāk ēstu, lai apmestos uz dzīvi noslēgtās vietās, nošķirtos, mazāk elpotu, novestu sevi līdz augu vai pat nedzīvajam līmenim. Domāt tikai vienas domas. Viss tiek balstīts uz to, lai cilvēku ierobežotu.
Taču tādā gadījumā netiek sasniegts radījuma mērķis, kas paredz pielīdzināties Radītājam, bet gan ļoti maza komfortabla eksistence zemākajā līmenī, kas līdzinās akmenim vai augam. Par cik vēlmes tiek apspiestas, cilvēks atsakās no visa apkārtējā un savas iekšējās psiholoģiskās sajūtas uztver kā Augstāko apgaismību.
Kabalā sacīts, ka tikai egoisma tālākā attīstība nešķīsto pasauļu ietekmē un egoisma labošana, pateicoties šķīstajām pasaulēm, cilvēkam ļaus pārvaldīt un pareizi izmantot Radītāja radīto egoistisko vēlmi.
Tieši garīgā egoisma (nešķīstie spēki, klipot) pievienošana savam sākotnējam, pasaulīgajam egoismam, lai pastāvīgi būtu ko labot, ļauj cilvēkam arvien vairāk pārvaldīt dabas spēkus un vadīt dabu. Tikai tādā veidā ir iespējams sasniegt stāvokli, kad cilvēks paceļas pāri visam Universam.
Taču, ja cilvēks nav cīnītājs, nav gatavs izlabot savu egoistisko dabu, lai sasniegtu radījuma mērķi, tad sevis ierobežojošās austrumu metodikas viņam ātrāk sniegs komforta un apmierinājuma sajūtu. Šādu pieeju kabala izskata kā bēgšanu no savas iedzimtās dabas, līdzīgi narkotiku lietošanai. Zināms, ka austrumu mācību zinātāji atzīst kabalu par īpašu metodiku, augstāko mācību.
Kabalas princips pilnīgi pretējs austrumu metodiku un reliģiju principiem: kabalā tiek izklāstīts, ka pēc iespējas vairāk jāattīsta savs egoisms un savas vēlmes. Tas ir paradokss, taču tieši egoisms noved pie cilvēka dabas labošanas, pie patiesas pilnības un piepildījuma.
Kabalā sacīts, ka Radītāju ir iespējams sajust, izmantojot vēlmes un mainot vēlmju nolūku, turklāt tās nav jāiznīcina. Austrumu metodikas veidotas, pamatojoties uz egoisma apspiešanu, kad cilvēks, apspiežot savu „es”, it kā pasīvi sajūt no ārpuses kaut ko garīgu. Galvenā atšķirība ir sava „es” izmantošanā.
Vai ir iespējams laikus saņemt kādus datus, lai izvēlētos vienu vai otru metodiku? – Tas nav iespējams, un cilvēkam ir jāizdara izvēle atbilstoši sirds aicinājumam. Tam, kurš ir jau ienācis garīgajā pasaulē, ir redzama ticību un reliģiju, un kabalas zinātnes atšķirība to saknēs. Tāpēc es iesaku pielikt pūles, lai varētu ienākt garīgajā pasaulē un pašam pārliecināties, ņemot vērā, ka pirms tam visas metodikas šķiet vienādas.
– Mēs zinām, ka ir cilvēki, kuri spēj paredzēt nākotni, redz no attāluma, ārstē ar pieskārienu, iziet no saviem astrālajiem ķermeņiem. Kāda ir Jūsu attieksme pret to? Ko pretī tam man var piedāvāt kabala?
Tas, par ko Jūs runājat, ir cilvēka psiholoģiskās sajūtas mūsu pasaulē un nekā, kas būtu augstāks par mūsu pasauli, šajās sajūtās nav! Jebkādām ārstēšanām un „brīnumiem”, zīlēšanām un pareģojumiem nav sakara ar Augstākajām pasaulēm, ar kabalu. Augstākā pasaule ir tikai Radītājs, turpretī kabala ir metodika, kas ļauj izveidot ar Viņu saikni.
Raugoties no citas puses, faktiski ir vienu dzīvo ķermeņu ietekme uz citiem, daļēji zemapziņas līmenī. Taču tas viss notiek mūsu pasaules egoistisko likumu ietvaros, tikai daudz smalkākos egoisma slāņos. Kabala piedāvā cilvēkam drošu pastāvēšanu abās pasaulēs un visu ar viņu notiekošā vadīšanu.
– Kā kabala izturas pret reinkarnāciju un kāds ir kabalas viedoklis jautājumā par NLO?
Pagājušā gadsimta izcilais kabalists Jehuda Ašlags, „Zoar Grāmatas” komentāra autors, raksta, ka katras paaudzes dvēseles pārstāv iepriekšējo paaudžu dvēseles jaunos ķermeņos. Tādā veidā notiek cilvēces attīstība: dvēseles no paaudzes paaudzē uzkrāj pieredzi un to, kas šajā paaudzē mums atklājas kā kaut kas jauns un ko pēta zinātne, nākamajā paaudzē cilvēkā jau „atrodas” kā fakts, kā dabiskas, acīm redzamas zināšanas, kas nav apšaubāmas. Tāpēc bērni gudrāki par vecākiem.
Pastāv dvēseļu pārdzimšana, taču neeksistē ķermeņu pārdzimšana. Dvēseļu pārdzimšanas process tiek izprasts Augstākās pasaules izzināšanas ceļā, studējot kabalu. Augstākajā pasaulē kontaktējas brīvas dvēseles, kuras nav ietērptas ķermeņos un kabalistu dvēseles, kurām ķermeņi netraucē atrasties mūsu un Augstākajās pasaulēs vienlaikus. Tādējādi kabalisti redz patiesos dvēseļu pārvietošanās (pārdzimšanas) likumus.
Attiecībā uz NLO un citām dzīvības formām Visumā, kabala skaidro, ka cita dzīve nepastāv, esam vienīgie! Cilvēks vēlētos atklāt vēl kādu citu šajā Visumā. Tas viņam nepieciešams kā pamats. Taču, izņemot mūs, var sastapt tikai Radītāju! Studējot kabalu, es uzzināšu, ka mums līdzīgu būtņu nav – būtņu, kurām būtu Radītāja nosprausts mērķis.
– Vai, izņemot baušļus, ja tos var attiecināt uz rituāliem, pastāv kādi īpaši rituālie aspekti attiecībā uz kabalas studēšanu, tās dziļumu sasniegšanu, darbu pasaules uzlabošanā Visaugstākā vārdā?
Kabala nesatur jebkādus rituālus, ārējas, mehāniskas darbības! Ja Jūs redzat kādus rituālus, īstās kabalas tajos nav! Tas pats attiecas uz patvaļīgu žonglēšanu ar vārdu skaitlisko nozīmi, sefirot attēliem. Jebkurš attēls ir tikai praktiskais materiāls.
Kabala nozīmē, ka katrs cilvēks personīgi izzina Radītāju.
Tādējādi, ja Jums vēlas pārdot kamejas, īpašus amuletus, tas palīdzēs tikai pārdevējam. Tas var palīdzēt arī Jums, taču tīri psiholoģiski, ja ticat amuleta spēkam. Kabalā, kā jebkurā citā zinātnē, nav mistikas. Kabala ir zinātne. Tā ir dabaszinātne, kas izzina visu Universu, salīdzinājumā ar citām zinātnēm, kuras izzina tikai mūsu pasauli.
Baušļu pildīšana jāveic nevis kā rituāls, bet kā nepieciešama darbība saskaņā ar Radītāja norādījumu! Jūs to darāt tikai tādēļ, ka Radītājs pavēlēja. Turklāt nedrīkst sevi mānīt, nedrīkst sev sacīt, ka tas palīdz Jums veicināt garīgo izaugsmi! Virzība uz priekšu garīgajā ceļā ir iespējama tikai pateicoties vēlmei izlabot savus nolūkus, nevis uzlabot mehāniskas darbības.
Pūles ir jāvirza uz to, lai visas domas, nolūki, plāni sāktos un beigtos ar Radītāju, ar domu par Viņa vadību attieksmē pret Jums, Jūsu vēlmēm, Jūsu domām par Viņu. Domājot, ka Viņš atrodas visapkārt un tomēr tajā esat arī Jūs, bet tieši tad, kad domājat par to.
– Kas savstarpēji saista kabalu un parapsiholoģiju?
Starp kabalu un parapsiholoģiju nav saiknes. Pētījumi par psihisko stāvokli neiziet ārpus parastās psiholoģijas robežām. Cilvēka fiziskajā un mentālajā ķermenī ir vēl daudz neatklāta. Varat to dēvēt par slepeno, par cik tas no mums vēl ir slēpts. Pagājušā gadsimta zinātne un tehnika nespēja atklāt daudzus spēkus un dabas likumus un tas, kas mums toreiz bija slepens, tagad ir kļuvis atklāts. Nākotnē zinātne atklās vēl daudz mūsdienu noslēpumu, un tie pārstās būt par noslēpumiem. Pateicoties parastajai zinātnei, ir iespējams atklāt visu, izņemot Augstāko pasauli.
Kabala tiek dēvēta par slepeno zinātni, jo tā vienmēr būs noslēpums tiem, kuri nav kabalisti. Šī ir zinātne par Augstāko pasauli, kuru var atklāt nevis ar zinātnisko ierīču palīdzību, bet tikai iegūstot Augstākās pasaules īpašības. Tāpat kā mūsu pasaulē: mēs to sajūtam, pateicoties savām īpašībām, taču ja mums būtu citas īpašības, mēs sajustu ko citu. Tādējādi, kamēr neiegūsim īpašības, sensorus, kas ļauj izjust Augstāko pasauli, mēs to nespēsim sajust. Tāpat kā mūsu pasaulē zinātniskās ierīces tikai paplašina mūsu maņu orgānu sajūtas, taču neatklāj neko kvalitatīvi jaunu (jo aiz visām ierīcēm un secinājumiem atrodas cilvēks, kurš apstiprina rezultātu), tāpat arī neviena zinātne nespēs ieskatīties Augstākajā pasaulē. Tikai iegūstot tieši Augstākai pasaulei atbilstošus sajūtu orgānus (analoģiski mūsu pieciem maņu orgāniem), mums var rasties iespēja sajust Augstāko pasauli.
– Mihael Laitman, es Jums iesaku izlasīt Ērika Judlava grāmatu “Dao un dzīvības koks”. Šajā grāmatā tiek aprakstīta austrumu mācību un to saiknes ar kabalu pilnīga analīze.
Es personīgi par to šaubos: lai salīdzinātu divas lietas, ir jāzina abas. Iespējams, ka autors zina dao, taču kabalu viņš nezina. Pārbaude ir ļoti vienkārša: garīgajā pasaulē viņa nav. Ja Jūs esat izpeldējusi virs ūdens, tad redzat pārējos, kas ir izpeldējuši. Tad, lūk, viņš nav izpeldējis… Lai gan daļēji daži attāli minējumi viņiem ir, taču nav acīm redzamas izzināšanas, jo izzināt nozīmē saņemt Augstāko gaismu vidējā līnijā, kas attīstās tikai ar kabalas metodikas palīdzību.
– Jūs sakāt, ka neredzat dao sekotāju garīgajā pasaulē. Iespējams, Jūsu garīgā pasaule un viņa garīgā pasaule ir pilnīgi dažādas. Nav izslēgts, ka pastāv pareizticīgo, budistu, musulmaņu uc. garīgās pasaules. Kāpēc esat tik pārliecināts par savu augstumu? Varbūt Jūs esat augsta persona tikai ebreju pasaulē? Šo jautājumu atrisināt ir ļoti vienkārši. Parādiet, ar ko Jūs no manis atšķiraties. Ko Jūs spējat? Es, piemēram, varu sastādīt programmas un spēlēt ģitāru. Un Jūs?
Attiecībā uz visu ir tikai viena atbilde: „Baudiet un redziet…” (Psalmi, 34:9.). Esam „jūtošas” būtnes, tas ir, tikai personīgā sajūta var kalpot par pierādījumu. Nav iespējams sajust to, attiecībā uz ko Jums vēl nav sajūtu orgānu. Jūsu sajūtu slieksnis neļauj sajust to, kas patiešām atrodas jums apkārt. Jūs piedāvājat uz kādu laiku mainīt Jūsu sajūtas, lai Jūs spētu sev apkārt sajust reālo Universu.
Tas principā ir iespējams, taču aizliegts, zinot pēc prakses, varu sacīt, ka tas pilnīgi nepārliecina. Kādu ceļu iet, izvēlas ne cilvēks, bet cilvēka dvēsele atbilstoši tās saknei. Taču tas, kurš vēl nav izaudzis, nenobriedis, vienalga aizies „paaugties” uz dao vai citām reliģijām, biznesu, zinātni u.c. Šeit neko nevar darīt: dvēselei ir jāizaug, līdz tā sajutīs saiknes ar Radītāju nepieciešamību. Šai attīstībai nepieciešami simti vai pat tūkstoši pārdzimšanu. Ja cilvēkam parādīt to, kas patiesībā ir, tas neļaus viņam brīvi attīstīt savu vēlmi. Cilvēkam pašam caur vēlmēm: pēc bagātības, varas, zināšanām, ir jānobriest līdz vienīgai vēlmei – sajust Radītāju, savu sakni. Kabalā nav atļauts kabalistiem atņemt cilvēkiem gribas brīvību. Bērnam ir jāiziet bērnības periods, lai kļūtu par normālu pieaugušo…
– Jūs, protams, smiesieties, taču es lasīju, ka austrumos, kad svētais atrodas uz nāves gultas, pie viņa atnāk skolnieks un lūdz atļauju pēc skolotāja fiziskā ķermeņa nāves apēst gabaliņu no viņa līķa.
Drīz Jūs sāksiet apgalvot, ka ir veselīgi ēst nevis ienaidnieka aknas, bet kabalistus, jo, pateicoties tam, iegūst viņu dvēseli. Es patiešām sāku no Jums baidīties! Lūk, Jūs sev pati arī atbildējāt uz jautājumu, kādā līmenī patiesībā atrodas pazīstamās un dižās austrumu ticības. Tās tic tam, ka materiālajā atrodas garīgais.
– Saņemot ķermeņa daļu, tiek saņemta arī dvēseles daļa. Ja cilvēkam amputējuši kāju, vai viņam tiek atņemta arī tā dvēseles daļa, kas atradās kājā?
Šie visu reliģiju maldi izriet no patiesi garīgo kategoriju nesapratnes. Pēc gadsimtu ilgas atrašanās dzīvnieciskajā līmenī, cilvēce atmostas, lai pievērstos visāda veida diētām, ekstrasensiem, austrumu, šamaņu mācībām, dažādu fetišu pielūgsmei šajā pasaulē, lai to izietu un apzinātos, cik tas ir maldīgi un lai rezultātā visa cilvēce nonāktu pie kabalas!
– Renē Dekarts apgalvoja, ka dvēsele lokalizējas tur, kur parasti iezīmē „trešo” aci. Mukunda Lal Gošs (Jogananda) apgalvoja, ka dvēsele atrodas iegarenajās smadzenēs. Jūs apgalvojat, ka nākotnē ārsti spēs sadalīt cilvēku pa daļām un pēc tam no jauna salikt kopā. Vai tāds biorobots ir spējīgs izzināt garīgo pasauli?
Jums vienkārši jālasa īstā kabalas literatūra, un Jūs sapratīsiet atbilstoši tam līmenim, kādā Jūsos sāks veidoties kāda konstrukcija, nākamā dvēsele – tikai dvēsele Jums sniegs iespēju sajust sevī to, par ko patlaban es runāju.
Iedomāties iepriekš, kas ir dvēsele un kur ķermenī tā atrodas, nav iespējams, jo pašlaik Jums ir tikai dzīvnieciskā dvēsele, Jūs atdzīvinošais vitālais spēks. Jūsos nav „vietas”, atbilstoša sajūtu orgāna, sensora, kas ļautu sajust dvēseli. Jūs vēlaties mani pārliecināt, ka dvēsele zināmā veidā ir saistīta ar ķermeni, ka tā atrodas tieši trešās acs apvidū. Smadzeņu darbību Jūs uztverat kā dvēseles darbību, jo nesaprotat, kas ir dvēsele. Jūsos tās vēl nav. Dvēsele ir vēlme gūt baudu ar nolūku „Radītāja dēļ”, šajā nolūkā tiek sajusts Radītājs.
Dzīvnieciskajā ķermenī var nomainīt visu, taču garīgumu tas neietekmēs. Garīgums ir kopība ar Radītāju. Tas neatrodas mūsu ķermeņa miesā. Izdariet starp cilvēkiem trešās acs apvidus pārstādīšanas eksperimentu … Pārstādiet visas cilvēka ķermeņa daļas… Sakiet, kad mainīsies viņa dvēsele, uz kurieni tā pāries, līdz ar kādu orgānu tā atstās ķermeni? Dvēsele neattiecas uz ķermeni, gluži otrādi, mūsu ķermenis ir kā krekls, kas ietērpj dvēseli un tāpēc jūs varat mainīt savu kreklu vai tā daļas, taču uz dvēseli tas neatspoguļosies.
– Vai kaitīgas ir visas mistiskās mācības?
Mēs, kabalisti, neko neaizliedzam un mums nav nodoma „savākt visas grāmatas un sadedzināt”, jo esam pārliecināti, jo ātrāk cilvēce izies visus kļūdainos ceļus, jo ātrāk tā sapratīs, ka īstenais ir tikai mūsu ceļš. Nav iespējams nekļūdīties! Tāpēc, jo lielākus murgojumus un sagrozījumus redzēs mūsu lasītāji un jo atrāk viņi to pamanīs – jo labāk. Tie, kuri vēl netiek skaidrībā, tiem jānoskaidro.
– Kā kabala attiecas pret Taro kārtīm?
Gadsimtu gaitā absolūti visu cilvēku kopējie maldi ir tajā apstāklī, ka kabala it kā nodarbojas ar nākotnes pareģošanu, pagātnes atklāšanu, tagadnes pētīšanu. Pēc definīcijas kabala nozīmē Radītāja atklāsmi cilvēkam šajā pasaulē un nevis pēc nāves! Es nebaidīšos paziņot, ka pēc nāves notiek pilnīgi kas cits, salīdzinājumā ar to, ko cilvēks iedomājas…
Protams, Radītāja atklāšanas rezultātā cilvēks saprot visu radīto veidojumu un tā pārvaldīšanu, visa notiekošā cēloņu sakarību. Tas ir Radītāja izzināšanas rezultāts. Taču tiešā veidā ne ar kādām zīlēšanām un pareģojumiem kabala nenodarbojas. Tas, kas kabalistiem ir zināms par nākotni, viņi neatklāj. Attiecībā uz to pastāv tiešs aizliegums. Bāls Sulams par to raksta rakstā „Toras noslēpumu atklāšanas noteikumi”. Ja lielākas zināšanas cilvēkam nāktu par labu, Radītājs to atklātu. Taču tas mums nāk par ļaunu, atņem gribas brīvību un labošanās iespēju. Tādējādi Svētajos Rakstos tiešā veidā norādīts: „…nenodarbojieties ar buršanu un zīlēšanu, nogaliniet un sadedziniet visus burvjus”.
Palūkojieties paši, cik daudz lieka trokšņa, nervu, histēriju bija pasaulē sakarā ar Nostradamusa pareģojumiem par 2000. gadu! Turklāt šo 2000. gadu mēs pilnīgi nemanījām, tas pagāja kā visas pārējās dienas. Cilvēks vēlas kaut kam ticēt, viņš vēlas zināt nākotni, jo esam egoisti. Radītājs atklāj pagātni, tagadni un nākotni tikai tad un tikai tādā mērā, kad cilvēkam nav vajadzības pēc tā un viņš iet ar ticību augstāk par saprātu, noraidot zināšanas, jo vēlas atrasties Radītājā…
– Vai Jūs ticat Mesijas atnākšanai?
Mesija (Mašiahs) ir gaisma, kas pievelk cilvēku pie tā centra, pie Radītāja, kurā viņam ir jāatgriežas. Pie katra cilvēka atnāk viņa Mašiahs. Tiek runāts par katram savu Mašiahu, tas ir, par katram savu labošanās gaismu un tiek runāts par kopējo gaismu, kas paceļ cilvēci augšup uz citu, augstāko eksistences līmeni.
Pie tam no ārpuses mūsu pasaulē nekas nemainīsies, viss būs kā parasti, taču iekšēji cilvēce pacelsies augšup. Cilvēki jutīs, ka īstenībā viņi eksistē visā Universā, viņi nejutīs laiku un nāvi.
Fiziskajam ķermenim nebūs nozīmes, nebūs sajūtas, ka mūsu eksistence ir saistīta ar ķermeni. Cilvēki identificēs sevi ar dvēseli. Praktiski tas notiek ar kabalistiem. Tam, kurš sajūt Augstāko Universu, zemākās struktūras zaudē savu svarīgumu.
Gaisma, kas paceļ cilvēci garīgi, tiek dēvēta par „Mašiahu”, tā ir Radītāja gaisma. Mašiahs nav cilvēks. Protams, būs audzinātāji, cilvēki, kuri garīgi audzinās masas, skaidros, ko nozīmē garīgais ceļš. Tie būs Mašiaha pārstāvji.
– Vai no kabalas viedokļa eksistē nāve?
Nāves nav. Iedomājieties, ka izņemot šo dzīvi, jūs sākat sajust citu dzīvi, kurā jūs tāpat piedalāties. Iepriekš šī otrā dzīve no jums tika slēpta. Jūs nejutāt, ka dzīvojat arī vēl tajā. Piepeši jūs sākat sajust, ka dzīvojat vēl kaut kur, citā attiecību sistēmā. Tas jums kļūst svarīgs tik lielā mērā, ka šī olbaltumvielu ķermeņa dzīve atkāpjas, zaudē jebkādu nozīmi. Tad, kad cilvēks sāk sajust garīgo pasauli, viņam mainās dzīves centrs, notiek vērtību pārvērtēšana, viņš sāk uztvert dzīvi pilnīgi citā apjomā. Cilvēks sāk uztvert šo savas dzīves un ķermeņa nāves stāvokli gluži kā krekla mainīšanu, tā teica mans skolotājs Baruhs Ašlags.
– Kas notiek ar cilvēku, kurš nebija kabalists un nomira?
Ja cilvēks ir bijis kabalists un sasniedzis zināmu garīgo līmeni, viņš jau dzīves laikā atrodas citā realitātes apjomā, un viņam ir kontakts visos Universa līmeņos. Turpretī, ja cilvēks nav studējis kabalu un nomira, šķīrās no ķermeņa, kādu līmeni viņš sajūt? Pašu minimālāko, apmēram to, kādu pārdzīvo tie, kas izcietuši klīnisko nāvi un sastapušies ar gaismu. Tā ir pavisam maza sajūta, kas izpaužas kā kāda atbrīvošanās no bioloģiskā ķermeņa važām. Atrodoties šajā dzīvē, kabalisti pilnīgi skaidri sajūt miljardiem reižu vairāk salīdzinājumā ar vienkāršiem cilvēkiem viņu „aizpasaules” stāvoklī.
Kabala mums dota no augšienes. Tas ir visaptverošais radīšanas likums, kas izskaidro to, kādā veidā var sasniegt baudu. Radītājs radīja cilvēku un deva viņam instrukciju, kā dzīvot. Dzīve mums ir baudas gūšana.
Tāpēc šī instrukcija tiek dēvēta par „kabalu” – mācību par to, kā gūt baudu. Pastāv ļoti stingrs baudas gūšanas likums. Radītājs vēlas, lai cilvēks gūtu ne vienkārši baudu, bet sasniegtu mūžīgo, absolūto baudu!
Jaunākie komentāri