1. daļa. Reliģijas vēsture
1. nodarbība
1.1. Reliģijas avoti
1.2. Periods no Ādama līdz Ābrama laikiem
1.3. Babilonas tornis, Ābrama rašanās
1.4. Ābrama periods
1.5. Verdzības periods
1.6. Tests
„Ņemot vērā, ka cilvēkiem nebija pareizās atslēgas noslēpuma atklāšanai, kaisle pēc zināšanām rezultātā noveda pie dauzdzveidīgiem niekiem un ticējumiem, no kā radās sava veida „vulgārā kabala”, kas ļoti attālināta no patiesās kabalas, tāpat arī visiespējamākās fantāzijas, kuras tika nepatiesi piedēvētas maģijai un ar to piepildītas grāmatas”.
Leibnitz „Hauptschriften zur Grundlegung der Philosophie”
1.1. Reliģijas avoti
Cilvēka dzīvē reliģija vienmēr ieņēma īpašu vietu. Tieši reliģijā cilvēki centās rast atbildes uz jautājumiem par esamības jēgu: „Kas es esmu?”, „No kurienes ierados šajā pasaulē un kurp nonākšu pēc nāves?”, „Kāda ir mūsu dzīves jēga?”. Grūtos laikos, cerībā uz palīdzību un aizsardzību, cilvēks vienmēr vēršas pie Augstākā spēka. Šādas vēršanās starpnieks arī ir reliģija.
Vārds reliģija cēlies no latīņu vārda „religio”, kas nozīmē „sasaistu”, „savienoju”. Tādējādi visas reliģijas pēc nozīmes pretendē uz mūsu pasaules saikni ar Augstāko, garīgo pasauli. Lai šo saikni tā pa īstam realizētu, nepieciešams pacelties līdz garīgās pasaules līmenim, taču metodiku šādai virzībai augšup neviena pasaulīgā reliģija nepiedāvā. Kabalas zinātne savukārt piedāvā precīzu metodiku, kas sniedz iespēju sasniegt garīgo pasauli.
No kabalas viedokļa, viss mūsu pasaulē ir garīgo sakņu zari un materiālās attīstības process ir analoģisks garīgai attīstībai.
Vēsture vispār un it īpaši reliģijas vēsture ir Augstāko spēku darbības sekas. Vēsturiskais process jau iepriekš ir ielikts Augstākajās saknēs, kuras pakāpeniski, nonākot lejup mūsu pasaulē, iemiesojas vēsturiskajos notikumos un personās. Cilvēces vēsturi var iztēloties kā posmsecīgu Radītāja radītās egoistiskās vēlmes6 attīstību. Vēstures gaitā cilvēciskais egoisms (tas ir, vēlmes saņemt spēks) pastāvīgi pieauga, un līdz ar to uz vēsturiskās arēnas parādījās daudzveidīgas reliģijas, katra no kurām centās piepildīt šo egoismu noteiktā tautā un savā laikā.
Neskatoties uz ārējo kultu un rituālu lielo daudzveidību, pasaulīgām reliģijām ir daudz kopīga. Tas saistīts ar to, ka visas reliģijas radušās no kontakta ar kabalu, to mēs šajā sadaļā arī mēģināsim izsekot.
Altruistisko vēlmju dzirksteles (bina) nokrīt lejup, egoismā7 (malhutā), lai turpmāk rastos vēl lielāka saikne starp radījuma8 daļām. Šīs „binas dzirksteles” dod iekšējo saturu jebkurai reliģijai un ideoloģijai; bez šī iekšējā piepildījuma mūsu darbības paliks tukšas, mums vienkārši nebūs spēka tās izpildīt.
Pakāpeniski sākotnējais garīgais līmenis izsīkst, „binas dzirksteles” izšķīst egoistisko vēlmju jūrā, malhutā un no reliģijas paliek tikai ārējā rituālā forma, kurā vairs nav satura un dzīvības avota. Reliģija pārvēršas vienā no varas instrumentiem, kļūst par „opiumu tautai”, līdz pilnīgi zaudē ietekmi, atbrīvojot vietu jaunām ideoloģiskām plūsmām, kuras vairāk atbilst vēlmes saņemt jaunām prasībām.
Mēs papūlēsimies apgaismot cilvēces garīgās attīstības vēsturi no kabalas viedokļa, tas ir, atbilstoši egoisma pieauguma galvenajiem posmiem.
Vārdnīca
6 Egoistiskā vēlme = vēlme saņemt baudu, piepildīties, apmierināt savas vajadzības.
7 Nokrīt lejup, egoismā = sajaucas, iegūst īpašības, kas līdzinās egoismam.
8 Radījums – vēlmes gūt baudu daudzveidīgie līmeņi.
Jaunākie komentāri