3.4. Nolūks
Kabalā darbība tiek vērtēta saskaņā ar cilvēka nolūku. Attiecībā uz iedzimto vēlmi nav aprēķina – visi vēlas baudīt, visi radījumi radīti no materiāla50, kurš vēlas sevi piepildīt. Taču virs šī materiāla vēl atrodas arī nolūks. Vēloties arvien vairāk izmantot citus, veicot kādu darbību, tā kļūst arvien egoistiskāka.
Šeit jau nepietiek ar vēlmi saņemt, vēl nepieciešama vēlme, kas attīstās virs šīs vēlmes – nolūks saņemt. Atbilstoši tam, kā mēs strādājam ar šo vēlmi, šajā aspektā ir ielikta liela jēga. Ja cilvēks sevi piepilda aiz paraduma, tad šādu darbību neņem vērā. Šajā gadījumā cilvēks nedara ko speciāli, nedara ar nolūku, bet vienkārši ieradums vai paša daba viņam liek to darīt. Tas viss tiek studēts kabalā. Tās ir ļoti smalkas iekšējās kategorijas, vairums gadījumos slēptas no citiem un pat no paša cilvēka.
3.5. Vēlme sniegt baudu
Ņemot vērā, ka mēs uztveram Radītāju kā pašu pilnību pēc savas būtības un kurš nejūt vajadzību pēc kāda, lai varētu uzturēt savu pilnību, tad skaidrs, ka Viņam nav nekādas vēlmes saņemt. Tātad, ja Viņam nav vēlmes saņemt, tad nav arī nekāda pamata, lai kādam nodarītu ļaunumu.
Augstākais spēks dēvēts par Augstāko tādēļ, ka tas vada visus pārējos spēkus. Radītājam (ivritā Elokim) pēc gematrijas51 ir tāda pati nozīme kā Dabai (ivritā Teva). Lai nerastos sajukums, nozīmi var nomainīt, dēvējot Radītāju par Dabu vai Augstāko spēku, kas ir visa pirmsākums. Pastāv spēks, no kura pēc tam nāk daudzveidīgas darbības, tostarp arī radījumi. Ņemot vērā, ka šis spēks ir visa pirmsākums, tam nav nepieciešams kaut kas, lai varētu atrasties absolūtas labestības stāvoklī. Objekti, kas nāk no Augstākā spēka, izpaužas kā vēlmes un trūkumi, tas ir, nāk no pilnības.
Bez tam par pamata pamatu esam pieņēmuši, ka Viņam ir tas, ko vienkāršojuma nolūkā dēvē par vēlmi atdot, tas ir, vēlmi darīt labu tuvākajam – saviem radījumiem, tas pilnīgi acīmredzami izriet no Viņa radītās dižās Radības, kas paveras mūsu acu skatam.
Mūsu pasaulē radījumi izjūt gan labas, gan arī sliktas sajūtas. Lai ko tie justu, tas tiek sajusts kā sūtīts no Radītāja. Pēc tam, kad pilnībā noskaidrots un pieņemts kā likums, ka Radītājam nav nolūka nodarīt ļaunumu, top saprotams, ka patiesībā visi radījumi saņem no Viņa tikai labu, jo Viņš tos ir radījis tikai tādēļ, lai sniegtu tiem baudu.
Tādējādi esam noskaidrojuši, ka Radītājam piemīt vēlme sniegt tikai baudu un Viņa likums nepieļauj nodarīt kādam pat nelielu zaudējumu vai sarūgtinājumu. Nav iespējams, ka tas nāktu no Viņa un tādēļ mēs devām Viņam vārdu „Absolūta labestība”. To izzinājuši, nolaidīsimies lejup un palūkosimies uz patieso realitāti, kuru Viņš vada un kontrolē, uz to, kā Viņš dara tikai labu.
Kabalists, kurš atklāj Dabas likumus un Augstāko pasauli, sajūt vadošo spēku kā absolūti labu. Nav iespējams, ka visa pirmsākuma spēks nebūtu absolūti labs, jo visa pirmsākums ir absolūtā atribūts. Pilnība ir visa pirmsākuma spēks, kurā nav nekāda trūkuma.
Absolūta labestība ir stāvoklis, kurā trūkums netiek sajusts pat mirklī pirms piepildījuma un tiek sajusta tikai bauda. Tāpēc visas Viņa darbības ir tikai labas attiecībā pret tiem, kurus Viņš radīja.
Lai gan arī tas ir jautājums: kā iespējams sajust baudu bez iepriekšējas vēlmes? Parasti cilvēks sajūt baudu tad, kad viņa trūkums pēc kaut kā piepildās. Absolūtas labestības stāvoklis izslēdz pat to – vienmēr tiek sajusta tikai pastāvīgi pieaugoša bauda.
Taču, ja no Radītāja nāk tikai labestība, tad kāpēc radījumi jūtas tik slikti? Kad notiek tas apvērsums, kura rezultātā Viņa labā attieksme pret mums pārvēršas par attieksmi, kuru uztveram kā ļaunu?
Attēls 3. 1.
Attēls 3. 2.
Kāpēc labestība, kas nāk no Viņa, mums pārvēršas par ļaunumu? Šeit ietverts galvenais jautājums un cilvēcei nav svarīgāka uzdevuma, kā meklēt uz to atbildi.
3.6. Tests
1. Kas ir kabalists?
a) – tas, kurš studē grāmatu „Zoar” un Desmit Sefirot Talmūdu;
b) – tas, kurš apgūst kabalu pēc Bāla Sulama metodikas;
c) – tas, kurš izzina Augstāko realitāti ar sestā sajūtu orgāna palīdzību;
d) – tas ir cilvēks, kurš pilda baušļus.
2. Uz kāda pamata kabalisti apgalvo, ka Radītājs ir absolūti labs?
a) – vadoties no savas reliģiozās pārliecības;
b) – pamatojoties uz vispārpieņemtu viedokli;
c) – izpētot un izjūtot uz sevis Augstākā spēka attieksmi;
d) – tas redzams, pamatojoties uz svēto tekstu analīzi.
3. Kas ir ļaunuma cēlonis mūsu pasaulē?
a) – vēlme saņemt sevis dēļ;
b) – Augstākā Spēka negatīvā iedarbība;
c) – Ļaunās sākotnes klātbūtne Universā;
d) – cilvēka kaitīgie ieradumi un viņa iedzimtie trūkumi.
4. Kādā veidā kabala novērtē cilvēka darbības?
a) – atbilstoši šo darbību materiālajiem rezultātiem;
b) – atbilstoši cilvēka dabiskajām vēlmēm;
c) – atbilstoši cilvēka spējai atdot tuvākajam;
d) – atbilstoši cilvēka nolūkam.
5. Kabalists, kurš atklāj Dabas un Augstākās pasaules likumus, sajūt
vadošo spēku kā…
a) – absolūti labu;
b) – Universa vispārējo likumu;
c) – valdošu pār viņu;
d) – pretstatu viņa īpašībām.
Vārdnīca
50 Materiāls = būtība = pamats.
51 Gematrija – vārda burtu skaitliskā nozīme. Garīgo stāvokļu matemātiskais pieraksts.
Jaunākie komentāri