Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 7.kurss-2

(SKA MĀCĪBU KURSI), 07.kurss Komentēt

<<7.kurss-1                 7.kurss-3>>

 

1. nodarbība

Kabalas zinātne un mūsdienu zinātnes

 

1.1. Pasaules aina

1.2. Zinātnes vērtības kritērijs

1.3. Kabalas zinātnes vērtība

1.4. Zinātnieku kabalistu mazskaitliskuma iemesls

1.5. Izzināšana – piepūlē

1.6. Jautājumi un atbildes

1.7. Tests

1.8. Papildmateriāls

«Kopumā pastāv divas zinātnes: viena no tām tiek dēvēta par „kombinatoriku” (ars combinandi) un tā ir zinātņu progresa mēraukla, otrajā tiek stāstīts par Augstāko Lietu spēkiem, kas augstāki par Mēnesi un kas ir dabas maģijas daļa (magia naturalis). Tās abas kopā jūdi dēvē par „kabalu”».

 

Piko della Mirandola „Conclusiones”

 

1.1. Pasaules aina

Saskarsmes joma starp dabaszinātnēm un kabalu sāka atklāties pirms 70 – 80 gadiem, kad, pētot atoma daļiņas, zinātnieki atklāja to divkāršo dabu: dažkārt mēs tās varam novērot kā matērijas daļiņas, turpretī citreiz – kā viļņus. Kā to uztvert, izskatīt, pētīt, pilnībā atkarīgs no pētnieka, kurš izmanto to vai citu ierīci. Tad, kad tas noskaidrojās, radās jautājums: vai viļņiem un visai mums apkārt esošai matērijai ir kāda noteikta forma, vai arī šī forma ir tāda, kādu mēs to uztveram? Zinātniekus pārsteidza šī dilemma. Kāda tad īstenībā ir mūsu pasaule? Ja izmantosim citas ierīces, tad vispār atklāsim ne matēriju, bet viļņus, plazmas vai enerģijas daudzveidību.

Pēdējos gados zinātnieki pietuvinājušies sapratnei par to, kas sen jau ir atklāts kabalas zinātnē: ārpus cilvēka neeksistē nekāda realitāte, kuru būtu iespējams atklāt un izpētīt citādāk salīdzinājumā ar mūsu maņu orgāniem.

 

Kabalistiem3 ir zināms, ka apkārtējā realitāte ir Augstākā gaisma4, spēka lauks. Kādu pasaules ainu mēs uztveram, atkarīgs no tā, kādā leņķī, kādos apstākļos un ar kādu iepriekšēju izpratni mēs to izskatām.

Pasaules uztvere mainās atkarībā no uztverošā stāvokļiem, līdzīgi tam, kā hologrāfiskais attēls mainās atkarībā no redzes leņķa. Kabalas zinātne to skaidro šādi: starp garīgo5 un materiālo nav atšķirības. Ja cilvēks sapratīs, kā viņš uztver materiālo ainu, viņam būs daudz vieglāk pāriet pie garīgās uztveres. Viens un tas pats cilvēks abas pasaules uztvers vienlīdzīgā veidā.

Kabalas zinātnē tiek apgalvots, ka radījuma6 materiāls ir vēlme saņemt7. Šī vēlme prasa piepildījumu8, turpretī piepildījumu tā sajūt atkarībā no tā, kādas īpašības tai ir. Ja vēlme saņemt ir neliela, tā sajūt tikai savu dzīvi, savu eksistenci. Mēs to vērojam nedzīvajā un augu pasaules dabā, tāpat arī dzīvnieka dzīves viselementārākajā līmenī. Tad, kad vēlme saņemt kļūst pietiekami liela, kā atbalstu tā attīsta sev prāta sistēmu, kas palīdz tai sasniegt piepildījumu. Līdzās sirdij9, proti, vēlmei baudīt parādās saprāts10.

Vēlmei pieaugot, arvien izsmalcinātāks kļūst saprāts, meklējot veidus, kā šo vēlmi piepildīt. Radījumam kļūstot arvien absolūtākam, abas šīs daļas tajā kļūst arvien pilnīgākas. Vēlme saņemt sasniedz stāvokli, kurā tā kļūst spējīga pilnībā uztvert realitāti, tas ir, saņemt visu tai pienākošos piepildījumu (iepriekšējos līmeņos11 ir iespējams tikai daļējs piepildījums).

Ja pārsvarā mūsos ir pasaulīgo baudu vēlmes12, tad arī mūsu prāts ir aizņemts ar meklējumiem tieši šīs vēlmes piepildīšanai. Vēlmei ir noteiktas iekšējās īpašības un gaisma13, kas to piepilda, kas kopā ar vēlmi veido pasaules kopējo ainu.

Realitāte nav tas, kas atrodas mūsu acu priekšā, ne arī tas, kas eksistē ārpus mums. Realitātes aina pilnībā atkarīga no mūsu īpašībām. Mūsu realitātē ir atklātā un apslēptā daļa. Realitāti var iedalīt līmeņos: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais un cilvēciskais; cietajos ķermeņos, šķidrumos, gāzēs utt. Visus tāda veida dalījumus nosaka mūsu īpašības: ja mainīsim sevi, mainīsies arī realitāte.

Šeit ir tieši tāpat kā ar elementārdaļiņām: paraudzīsimies no vienas puses – redzēsim matēriju, palūkosimies no otras – redzēsim viļņus. Viss atkarīgs no tā, kā raudzīties. Tas attiecas arī uz mums: ja mēs sevi mainītu, tad redzētu realitāti, atbilstošu mūsu jaunajām īpašībām, piemēram, atklātu viļņus tur, kur šodien redzam cietu ķermeni.

Pirms 30 – 40 gadiem zinātnē iezīmējās krīze. Zinātnieki atklāja, ka tā nespēs attīstīties tālāk, ja netiks ņemtas vērā cilvēka kā pētnieka īpašības. Zinātne pastāvīgi apgalvoja, ka pasauli uztver objektīvi, neatkarīgi no pētnieka personības. Kad noskaidrojās, ka daudzas lietas atkarīgas no tā, kā maināmies mēs paši, zinātniskā pasaules aina sašūpojās. Tādā veidā sāka atklāties saikne starp zinātni un kabalu. Ja pirms 20 – 30 gadiem ar zinātniekiem nebija pat   iespējams uzsākt sarunu par kabalu (viņi vispār nepieņēma tās pieeju), taču tagad tie ar gatavību pieņem nosacījumu par to, ka realitāte, kuru mēs uztveram, ir tikai mūsu īpašību atveidojums. Realitāte pati par sevi neeksistē. Visas mūsu sajūtas un darbības noris pasaulē, kuru mēs iztēlojamies.

Šodien mēs jau varam par to runāt ar zinātniekiem un kopīgi vērsties pie visas pasaules ar jaunu tās uzbūves skaidrojumu. Tas ir īsts apvērsums pasaules uzskatā, un tā sekas ir milzīgas un ļoti svarīgas. Viss būtībā ir atkarīgs no cilvēka iekšējā stāvokļa: gan šīs pasaules likumu sistēma, gan arī mums redzamās saiknes un atbilstības starp tās daļām.

Ja objektīvā realitāte neeksistē, tad nepieciešams zināt tikai vienu: kā jāmainās mums pašiem, kādā leņķī jāizskata abstraktā Augstākā gaisma14, kas atrodas absolūtā mierā15, lai tā izpaustos optimālā un mums vislabākā veidā. Ar to arī nodarbojas kabalas zinātne. Pretstatā visām pārējām zinātnēm, tā nav virzīta uz matērijas pētniecību ārpus mums,  bet sākotnēji runā par to, kā jāmainās cilvēkam, lai mainītos pasaule, kuru viņš uztver.

Pasaules aina, kāda tā ainojas mums šodien, ir briesmīga. Pasaule slīgst pilnīgā izmisumā – atkarība no narkotikām, ģimenes un sabiedrības krīze. Taču tas viss notiek ne tāpēc, ka pasaule tā būtu iekārtota. Mūsdienu pasaules aina ir tikai mūsos augošās vēlmes atveidojums. Tieši vēlme veido pasaules ainu, projicējot sevi attiecībā pret Augstākās gaismas īpašībām.

Zinātnieki ir gatavi uztvert šīs idejas un piekrist šādai pieejai; viņi gatavi uz sadarbību ar zinātniekiem kabalistiem un saprot, ka tas nosaka nākotni. Realitātes izpētes ceļā zinātnieki paši ir pietuvinājušies šādai pieejai, viņi „pārslēdza” cilvēka uztveri iekšienē un arpusē notiekošā cēloņus „pārnesa” cilvēkā. Nākotnes zinātne ir kabalas zinātne, jo tieši tā spēs cilvēcei sniegt pareizu attieksmi pret pasauli.

Pasaule pati par sevi nemainīsies. Kabalā sacīts, ka pasaule ir Augstākā gaisma, kas atrodas absolūtā mierā. To pašu mēs lasām jaunākajās zinātniskajās publikācijās. Piemēram, astrofiziķi atzīst, ka Visums ir vienota doma, kas darbojas saprātīgi un mērķtiecīgi. Ekologi nonākuši pie secinājuma, ka mūsu planēta ar tās atmosfēru un dabas parādībām uzvedas kā dzīva būtne, kurai piemīt saprāts un darbības programma un kura attiecībā pret mums reaģē kā dzīvs objekts.

Vadoties no šiem pamatojumiem, zinātnieki nonāk pie secinājuma, ka Visums, zemeslode un viss, kas uz tās eksistē – no visprimitīvākajām dzīvības formām līdz globālām sistēmām, ir cilvēka īpašību atveidojums. Tāpēc līdz šim brīdim zinātnes ir spējušas aptvert tikai ļoti šauru realitātes jomu. To vietā nāk kabalas zinātne, kura tās absorbē, ar tām sadarbojas un skaidro, kā pareizi izpētīt patieso realitāti. Tas, kādā veidā mums atklājas realitāte, tiek noteikts saskaņā ar īpašību līdzības principu16 – salīdzinot mūsu īpašības ar gaismas īpašībām. Jebkura parādība mums atklājas tikai tad, ja mūsu īpašības līdzinās šīs parādības īpašībām.

To var izskaidrot ar vienkāršu piemēru: skaņas vilņi atrodas ārpus manas auss, taču es tos uztveru tikai tad, ja manī ir sistēma, kas spēj atražot tādus pašus viļņus. Vienkārša analoģija – radiouztvērējs. Ja tā iekšienē atrodas svārstību kontūrs, kurš rada vilni, kas pēc frekvences sakrīt ar ārējo, notiek rezonanse: radiouztvērējs it kā satver vilni no ārpuses un novada to pie klausītāja. Tādējādi, lai uztvertu vilni, man jābūt kādai, tam atbilstošai īpašībai. Ja es vēlos uztvert noteiktu realitātes daļu, man jābūt apveltītam ar iekšējām īpašībām, kuras tai atbilst.

Mēs piedzimstam ar pieciem maņu orgāniem, un katram no tiem ir noteikta uztveres sfēra, kurā tiek fiksētas mūsu reakcijas uz notiekošo ārpusē. Ar dzirdi mēs neuztveram visus apkārt mums esošos viļņus, taču tikai noteikta diapazona viļņus: teiksim, no 15 GHz līdz 15 KHz. Tāpat iekārtoti arī pārējie maņu orgāni.

Esam radīti tādā veidā, ka pasaule mums atklājas tikai piecu uztveres sfēru robežās.

Attēls 1.1.1.

 

Ja mums būtu papildu maņu orgāni ar citādiem uztveres diapazoniem, mūsu pasaules aina izskatītos pavisam savādāk. Pasaules aina ir iztēle, kas noformēta ar mūsu reakciju summu uz to, kas atrodas un notiek ārpus mums.

Ārpus mums atrodas viļņi, Augstākā gaisma. No šiem viļņiem mēs uztveram tikai nenozīmīgu daļu, ierobežotu iespaidu komplektu noteiktā frekvenču diapazonā. Tas arī veido mūsu pasaules ainu. Tādā veidā mēs uztveram arī sevi pašus un apkārt esošo realitāti.

Protams, šī aina ir mūsu īpašību atveidojums. Ja kādam kopš dzimšanas trūkst kāds no maņu orgāniem, viņa pasaules uzskats ir atšķirīgs no mūsu. Ja mums radīsies papildu uztveres orgāns, mainīsies arī pasaules aina.

Attēls 1.1.2.

 

Zinātnes progress balstās uz pētījumu rezultātiem. Būdams ierobežots savās īpašībās, cilvēks nespēj izpētīt to, kas atrodas ārpus uztveres robežām. Lai pārvarētu savu aprobežotību, cilvēkam jāattīsta sevī papildu, sestais sajūtu orgāns17, dēvēts par ekrānu17. Zinātne pārdzīvo krīzi, taču tās attīstība nav beigusies: tai nepieciešams pāriet uz augstāku līmeni.

Mēs nespējam mainīt mūsu ķermeniskos maņu orgānus, tāpēc uztveram apkārtējo pasauli kā vienotu ainu. Ja mums rastos uztveres orgāns, kurš spēj sevi mainīt, pateicoties tam, mums atklātos mainīga pasaule. Tas notiek, kad ar ekrāna palīdzību, mēs iegūstam iespēju uztvert citu, Augstāko pasauli18.

 

 

Attēls 1.1.3.

Kabalas zinātne sniedz cilvēkam iespēju sajust realitāti ar papildu, iekšējo sajūtu orgānu – ekrānu, tilpni, kli, dvēseli (tie visi ir viena un tā paša sajūtu orgāna dažādie nosaukumi).

Vārdnīca

 

3 Kabalists – zinātnieks, kuram piemīt papildu sajūtu orgāns (sestā maņa) – „ekrāns”, kas ļauj pētīt „Augstāko pasauli”, Augstākā vadošā spēka iedarbību, proti, „Radītāja” ietekmi uz sevi.

 

4 Augstākā gaisma – noteikts starojuma veids, kas nāk no augšienes (no ārpuses), pozitīvi ārējie enerģētiskie lauki, Augstākā vadošā spēka klātbūtnes sajūta. Augstākā gaisma sastāv no divām daļām”: izzinātājs un izzināmais. Viss, ko runājam par Augstāko pasauli, ir tikai izzinātāja iespaidi no izzināmā.

 

5 Garīgais – realitāte, kurā atrodas un darbojas tikai spēki (enerģijas), bez to materiālā ietērpa.

 

6 Radījums – visi Universa līmeņi: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais, cilvēks.

 

7 Vēlme saņemt – neaizpildīta telpa, tukša vieta, kas tiecas sevi piepildīt, saņemt baudu.

 

8 Piepildījums – cilvēks radīts kā jūtošs elements ar vēlmi baudīt. Pārdzīvojumi, iespaidi no realitātes, kas atklājas mūsu vēlmē baudīt, tiek dēvēti par piepildījumu.

 

9 Termins „sirds” tiek lietots, lai apzīmētu visas cilvēka vēlmes, jo savu pārdzīvojumu sekas viņš sajūt sirdsdarbībā. Patiesībā vēlmes neatrodas nevienā fizioloģiskā orgānā.

 

10 Saprāts – izpildes mehānisms, kas darbojas tīri automātiski un noskaņots tikai uz to, lai nodrošinātu vēlamā sasniegšanu un ne uz ko citu.

 

11 Līmeņi (vēlmes) – „vēlmes saņemt” attīstības stadijas: nedzīvā, augu, dzīvnieciskā, cilvēciskā. Augu līmenis ietver sevī nedzīvo līmeni, dzīvnieciskais līmenis ietver sevī nedzīvo un augu līmeni, cilvēciskais – visus trīs zemāk atrodošos līmeņus. Šāda struktūra atkārtojas visos realitātes līmeņos, visās detaļās.

12 Pasaulīgo baudu vēlme – vēlmes saņemt attīstības posmi, kurus cilvēce iziet mūsu pasaulē. Kopā ir pieci šādi posmi. Primārās vēlmes ir sekss, uzturs, ģimene (nedzīvais līmenis). Otrajā posmā attīstas tieksme uz bagātību (augu līmenis). Trešajā – vēlme sasniegt varu un slavu (dzīvnieciskais līmenis). Ceturtajā – vēlme pēc zināšanām (cilvēciskais līmenis). Visbeidzot, piektajā posmā – tieksme pēc garīgā, tieksme pēc Radītāja (tas jau ir garīgais līmenis).

 

13 Gaisma – Radītāja (Augstākā vadošā spēka) iedarbība, kas sajūtama kā bauda. Radītāja vēlme sniegt baudu radījumiem.

 

14 Abstraktā augstākā gaisma = vienkāršā augstākā gaisma = baltā gaisma – ne saliktā, ne kombinētā, tā ir gaisma, kurā nav diferenciācijas. Tikai tas, kurš šo gaismu saņem, izšķir tajā noteiktas īpašības atbilstoši savām īpašībām.

 

15 Termins „absolūts miers” norāda uz to, ka Augstākā vadošā spēka (atdeves likums, augstākā gaisma) attieksme pret radījumu nekādā veidā nemainās. Spiediens, kas nāk no gaismas uz vēlmi, ir pastāvīgs un nemainīgs gan pēc kvantitātes, gan arī pēc kvalitātes. Šī spiediena ietekmē vēlme pastāvīgi mainās, pārdzīvojot daudzveidīgas izmaiņas.

16 Īpašību līdzības princips – pamatlikums, kas darbojas pasaulē. Tajā teikts:  ja vēlies un pūlies kaut kam līdzināties atbilstoši tā īpašībām, tad tādā mērā, kādā tu esi spējīgs to izdarīt, tev ar to ir saikne. Tā rezultātā tu saproti tevi interesējošā objekta iekšējo stāvokli, darbības un nolūkus.

 

17 Ekrāns = sestais sajūtu orgāns = dvēsele – orgāns, kuru cilvēks iegūst ārpus sava ķermeņa, no ārienes, tas spēj uztvert objektīvo realitāti, nesagrozītu ar ķermeņa daudzveidīgiem apmāniem. To, ko šajā orgānā uztveram, mēs dēvējam par „Augstāko pasauli”.

 

18 Augstākā pasaule = garīgā pasaule – cēloņu pasaule, kurā atrodas un darbojas tikai spēki un jūtas, bez to materiālajiem ietērpiem. Augstākā pasaule eksistē tikai atbilstoši atdeves īpašību likumiem.

<<7.kurss-1                 7.kurss-3>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties