7. KURSS
Kabala — integrālā zinātne
Jebkuras zinātnes vērtību pasaulē nosaka tās lietderība, proti, ko šī zinātne spēj sniegt cilvēkam. Kabalas zinātnes lietderību nosaka tas, ka cilvēks, atklājot savu būtību, kas iepriekš tika viņam slēpta, izzina visa notiekošā cēloņus, kā arī saiknes starp visiem cēloņiem un sekām. Radīšanas cēloņa izzināšana atklāj mūsu eksistences mērķi un iepazīstina ar stāvokļiem, kuri mums jāiziet, mērojot cēloņu un seku saiknes ķēdi, līdz tiks iegūta beigu forma.
„Esamība vai valoda ir adekvāts kabalas zinātnes subjekts… Tādējādi kļūst saprotams, ka tās gudrība īpašā veidā vada visas pārējās zinātnes”.
Raimonds Lulijs
„Kabala mums neatstāj iespēju pavadīt dzīvi pīšļos, bet virza mūsu saprātu uz izzināšanas virsotni”.
Johans Reihlins „De arte cabbalistica”
Saturs
Ievads
1. nodarbība. Kabalas zinātne un mūsdienu zinātnes
1. 1. Pasaules aina
1. 2. Zinātnes vērtības kritērijs
1. 3. Kabalas zinātnes vērtība
1. 4. Zinātnieku kabalistu mazskaitliskuma iemesls
1. 5. Izzināšana — piepūlē
1. 6. Jautājumi un atbildes
1. 7. Tests
1. 8. Papildmateriāls
2. nodarbība. Kabala — visu zinātņu sakne
2. 1. Kabalas metodika
2. 2. Pasaules ainas neobjektivitāte
2. 3. Vispārējā krīze
2. 4. Kabala — visu zinātņu sakne
2. 5. Jautājumi un atbildes
2. 6. Tests
Vārdnīca
Ievads
Mūsdienu zinātne definē matēriju kā objektīvo realitāti, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās, bet pasauli — kā visu formu kopumu Zemes un kosmiskajā telpā.
Patiesībā šāda it kā materiālistiska pieeja ārējai pasaulei stipri sašaurina cilvēka priekšstatus par matērijas funkcionēšanu un grandiozo realitāti aizstāj ar atsevišķu gadījumu. Saskaņā ar kabalistisko pētījumu metodi1, mūsu pasaule ir tikai neliela objektīvās realitātes daļa, kas dota mums sajūtās.
No skolas programmas dabaszinību kursa ir zināms, ka viss matērijas izpausmju daudzums tiek klasificēts 4 formās: cietie ķermeņi, šķidrumi, gāzes un izlādētās jonizētās gāzes, kas dēvētas par plazmu. Skaidri redzams, šī klasifikācija ir matērijas blīvuma gradācija no lielākas līdz mazākai vai, citādi sakot, no spēcīgākas taktīlās sajūtas līdz mazāk spēcīgai. Tālāk šajā rindā var ievietot gaismu, kuras ietekmē būtībā izzūd matērijas — masas izpausme. Gaismai piemīt spilgti izteikta divējāda daba — korpuskulārā un enerģētiskā. Ja uzmanīgi ieskatīties četru elementu rindā, par kuru iet runa, tad nav grūti nonākt pie secinājuma, ka enerģētiskā sastāvdaļa, atbilstoši masas blīvuma samazinājumam un mijiedarbības pakāpei ar mūsu maņu orgāniem un fiziskajām ierīcēm, pieaug.
Tālāk šajā rindā ir lielais tukšums, brīva un tukša telpa. Jau sen ir pazīstamas fotogrāfijas, kas nofilmētas ar Vilsona kameru, kur redzam, kā praktiski absolūtā vakuumā no viena punkta piepeši parādās divas pēdas, viena no kurām izliecas uz anoda pusi, bet otra — uz katoda pusi. No tukšuma izveidojas pāris, elektrons un pozitrons! Relativitātes teorijā tiek stāstīts par telpas izliekšanos. Un gaismas izplatīšanās viļņi, radioviļņi — kas ir šie viļņi? Nerodot sev vidi hipotētiska ētera veidā, tie bija spiesti kļūt par tukšuma viļņiem.
Kabalā tiek apgalvots, ka pētīt šo tukšo telpu ar mūsu piecu maņu orgānu palīdzību un instrumentiem, kas ir to turpinājums, ir bezjēdzīgi.
Instruments precīzai citu pasauļu un visumu2 zinātniskai izpētei var tikt izveidots tikai pašā cilvēkā, viņa iekšējā pasaulē. Šī instrumenta izveides zinātnisko metodiku dēvē par kabalu.
Mēs atceramies, kā divdesmitā gadsimta sākumā jaunās idejas — relativitātes teorija, kvantu teorija, jaunās teorijas psiholoģijā, socioloģijā, ekonomikā, filozofijā burtiski uzspridzināja gaisā jau izveidoto un nostabilizējušos pasaules uzbūves banālo mehānisko izpratni. Līdzīgu ainu mēs redzam arī patlaban. Iepriekšējā pasaules izpratne nonākusi pretrunā ar laika prasībām. Vētrainās zinātniskās aplēses, kad zinātnieki bija gatavi maksāt ar dzīvību par idejām, ir apklusušas. Tukšums aizpilda pasauli. Tas ir klusums pirms vētras. Pasaule nobriedusi un atkal gaida jaunas idejas, jaunas universālas zinātnes dzimšanu.
Vārdnīca
1 Kabalistiskā pētījumu metode — realitātes pētījumu metode, kuras pamatā ir pakāpeniska, posmsecīga sākotnējās (iedzimtās) un pastāvīgi attīstošās egoistiskās vēlmes labošana ar mērķi sasniegt līdzību Augstākajam spēkam/ pakāpei, pateicoties tam, ka tiek iegūts altruistiskais nolūks.
2 Citas pasaules (ivr. „olam”, daudzsk. „olamot” — no vārda „apslēptība”). Katra no pasaulēm sastāv no liela daudzuma pavājināšanās pakāpēm, gaismas apslēptības (piepildījuma enerģija). Katra pasaule ir noteikts radījuma (cilvēka) stāvoklis.
Jaunākie komentāri