2.nodarbība
Pētījumu joma
2.1. Ievads
2.2. Pamatjēdzieni
2.3. Pētījumu joma
2.4. Jautājumi un atbildes
2.5. Noslēgums
2.6. Tests
2.7. Papildmateriāls
Rezultātā mēs pētām sevi. Visa kabala, kā arī jebkura zinātniska esamības izzināšana, visa Augstākās realitātes izzināšana, ir pašizziņas process. Cilvēks sevī atklāj Radītāju. Mēs varam Viņu izzināt tikai savas kli dziļumā. Ārpus mums mēs neko neuztveram.
2.1. Ievads
Pasaules dalās vairums pakāpēs un tajās ir vairums atšķirību, taču jāzina: viss, par ko tiek runāts attiecībā uz pakāpēm un atšķirībām, skar tikai to, kurš saņem no šīm pasaulēm saskaņā ar likumu: „Tas, kas nav izzināts, tam nevar piešķirt nosaukumu”.40 Nosaukums pauž izzināšanu41 un to, kā atbilstoši izzināšanai cilvēks piešķir vārdu objektam tikai tad, kad to ir izzinājis.
Būtībā, attiecībā uz garīgo izzināšanu, pastāv 3 galvenās atšķirības:
1) Acmuto (neizzināmais Augstākais, burtiski „Viņš pats”) – par to mēs vispār nerunājam, jo sakne un radījumu avots sākas no Radīšanas Nodoma42, kur tie ir iekļauti kā „darbības beigas sākotnējā nodomā”.
2) Bezgalība – Radīšanas Nodoma būtība, tās mērķis „sniegt radījumiem
baudu, dēvētu par Bezgalību” (bezgalīga bauda).
Tā ir saikne starp Augstāko spēku un dvēselēm, mēs to izprotam kā vēlmi
sniegt baudu radījumiem. Bezgalība – darbības sākums, gaisma bez tilpnes,
taču tieši tur atrodas radījumu avots, Radītāja saikne ar radījumiem, dēvēta
par „vēlmi sniegt baudu radījumiem”. Šī vēlme sākas Bezgalības pasaulē
un nonāk lejup līdz Asija pasaulei.
3) Dvēseles, kuras saņem baudu, kas ietverta vēlmē sniegt baudu.
2.2. Pamatjēdzieni
1. Pastāv četri izzināšanas veidi:
● Matērijas izzināšana;
● Matērijas formas izzināšana;
● Abstraktās formas izzināšana;
● Būtības izzināšana.
2. Visu, kas atrodas Augstākajā pasaulē, kas saistīta ar dvēseļu radīšanu un to
eksistences formām, mēs dalām:
● Bezgalības pasaulē
● Acilut pasaulē
● Brija, Jecira, Asija (BeJA) pasaulēs
3. Katrā no BeJA pasaulēm ir trīs aspekti:
● desmit sefirot43, kuru gaisma atrodas katrā no pasaulēm;
● cilvēku dvēseles;
● realitāte, kas atrodas zemāk par cilvēku dvēselēm.
„BeJA pasauļu trīs aspekti (dvēseles, 10 sefirot, saskarsmes loks)”
4. Desmit sefirot tiek dēvētas: keter, hohma, bina, hesed, gevura, tiferet, necah, hod, jesod, malhut. Bieži vien sešas sefirot – hesed, gevura, tiferet, necah, hod, jesod apvieno vienā sefirā, kuru dēvē par tiferet vai zeir anpin. Šādā gadījumā tiek uzskaitītas piecas sefirot.
Attēls 1. (2). Desmit sefirot. Sefira zeir anpin ietver sevī sešas sefirot.
Šīs 10 sefirot ir viss Universs, ietverot sevī visas pasaules:
● sefira keter – Ādama Kadmona pasaule
● sefira hohma – Acilut pasaule
● sefira bina – Brija pasaule
● sefira tiferet – Jecira pasaule
● sefira malhut – Asija pasaule
Tāpat kā viss Universs, katra no pasaulēm sastāv no desmit sefirot un jebkuras pasaules jebkura vissīkākā detaļa tāpat satur sevī desmit sefirot.
Vārdnīca
40 J. Ašlags „Gudrības Augļi”, vēstules, 64. lpp. Jeruzaleme, 1999. g. (ivrits).
41 Jebkurai garīgai izzināšanai jāatbilst diviem kritērijiem: 1. – tai jābūt patiesai, nekādā gadījumā tā nedrīkst būt par kādas iztēles augli; 2. – tā nedrīkst izraisīt ne mazākās šaubas, tāpat kā cilvēkā neizraisa šaubas viņa personīgā eksistence. Tas ir, nepieciešamais izpratnes līmenis, kuru var nosaukt par izzināšanu, atbilst jutekliskai sajūtai, kas pielīdzināma ķermeņa sensoru reakcijai. Izzināšanas līmeņi, kas neatbilst dotajam nosacījumam, kabalā tiek dēvēti par sapratni, mācībām utt.
42 Radīšanas Nodoms = Radītāja Nodoms – radīt radījumus ar nolūku, lai sniegtu šiem radījumiem maksimālu baudu.
43 Desmit sefirot – daudzveidīgās īpašības, kuras pieņēma sev Radītājs attiecībā pret radījumiem.
Jaunākie komentāri