4.6. Jautājumi un atbildes
Jautājums: Ja kabalisti sasnieguši vienu un to pašu pakāpi kādā no pasaulēm, vai viņu izzināšana būs vienlīdzīga?
Viņi izzina vienu un to pašu, tāpat kā mēs šajā pasaulē, tikai katram attiecībā uz izzināto ir savs viedoklis. Vērojot vienu un to pašu priekšmetu, katram no mums par to veidojas savs personīgais priekšstats. Citiem vārdiem, kopējā izzināšana ir vienota, turpretī individuāla – katram atšķirīga.
Jautājums: Kā viens dzīvnieciskā līmeņa veids var būt vienlīdzīgs pēc nozīmes ar visiem eksistējošiem augu pasaules veidiem?
Runa šeit iet ne par skaitliskumu, bet par kvalitatīvu spēku.
Kas augos ir īpašs? Tie tiecas uz pozitīvu ietekmi un izvairās no kaitīgas iedarbības. Teiksim, ir veidi, kuri atveras līdz ar saullēktu, bet aizveras naktī. Augi absorbē tiem nepieciešamo un izdala nevajadzīgo, tie dzīvo un mirst. Tāpēc vienā dzīvniekā attiecīgi ir šis visu augu vispārējais likums. Starp augiem nav atšķirības: tie visi veic vienu un to pašu kustību, noiet vienu attīstības ceļu, tie visi ir kā viens un visi līdzinās vienam dzīvniekam, kurā tas viss realizējas atbilstoši viņa personīgai formai, turpretī citā dzīvniekā – jau citā formā. Tas nozīmē, ka viens dzīvnieks ir vienlīdzīgs ar visiem augiem.
Jautājums: Kā ar cilvēku var salīdzināt nedzīvo, augu un dzīvniecisko līmeni?
Lieta tāda, ka visas šīs īpašības – gan ārejā būtībā, tāpat arī iekšējā būtībā – nāk no mūsu Saknes. Šī Sakne mūs radīja tādā veidā, ka mēs izejam piecas attīstības stadijas – no gaismas līdz vēlmei sasniegt Viņu. Atbilstoši tam noris jebkuras radījuma daļas attīstība, jebkurā vietā un jebkurā stavoklī.
Savu tapšanas procesu iziet tikai cilvēks. Nedzīvais, augu, dzīvnieciskais līmenis neattīstās. Izmaiņas tajos notiek tikai atbilstoši to iekļautībai cilvēkā, kurš attīstās saskaņā ar savu brīvo izvēli. Tikai cilvēkam ir īpašs mērķis, un viņš attīstās, mērojot ceļu pa iepriekš noteiktām pakāpēm. Visa pārējā radība viņam palīdz un, ņemot vērā, ka tā iekļauta vienā sistēmā ar cilvēku, tā paceļas augšup un nolaižas kopā ar viņu.
Jautājums: Mēs sakām, ka cilvēka mērķis – sasniegt ļaunuma apzināšanos, turklāt nolūka ļaunuma apzināšanos. Kā cilvēks var iemācīties ienīst nolūku?
Kabalā mēs studējam, ka mums jākoncentrējas tikai uz nolūku. Taču mēs paši tiešā veidā to nevaram mainīt. Mēs esam piedzimuši tādi, ka nolūks, kas nosaka jebkuras mūsu darbības, ir personīgais labums. Tātad mums jāmaina savs nolūks tā, lai katra mūsu darbība tiktu veikta Radītāja dēļ.
Šim mērķim man nepieciešami iepriekšēji dati:
Man jāzina: kas ir Radītājs, ko Viņš no manis vēlas, kā esmu ar Viņu saistīts, kāpēc man jāpielīdzinās viņa īpašībām. Man jāpārbauda savs esošais stāvoklis un jānonāk pie ļaunuma apzināšanās. Man jāapzinās, ka pielīdzināties Radītājam, ir labi. Man jāredz sava būtība, jāsaprot, ka neesmu spējīgs sevi mainīt patstāvīgi, ka šim nolūkam man nepieciešams īpašs, Augstākais spēks – gaisma, kas atgriež pie Avota. Pēc tam man jāapzinās, kā šo spēku ietekmēt, kā to sev piesaistīt, lai tas iedarbotos uz mani pareizā veidā? Tā sākas cilvēka darbs, ar noteikumu, ka viņš pārstāj būt norūpējies par savu vēlmi un pāriet pie nolūka.
Jaunākie komentāri