Kabalas zinātne Latvijā

<<6.kurss-23                 6.kurss-25>>

4.2. Vēlmes uzbūve

Radītāja radītajā vēlmē mēs izšķiram piecas pakāpes, kuras nosacīti apzīmējam šādā veidā:

● burta „jud” sākums,

● burts „jud”, יּ

● burts „hei”, הּ

● burts „vav”, וּ

● burts „hei”, הּ

יּ – הּ – וּ – הּ

Tāds ir Radītāja radītās vēlmes apzīmējums, radījuma apzīmējums. Vēlme sastāv no piecām daļām, kas tiek apzīmētas ar pieciem burtiem. Tas nav radījuma, bet gan Radītāja vārds, jo vēlmes piepilda gaisma, Radītāja sajušana. Radījums sajūt tieši Radītāju un neko vairāk.

Tādējādi radījuma stāvoklis ir Radītāja vārds. Pasaule, kuru radījums jūt, pats radījums, viņa uztvere – visas viņa kopējās sajūtas ir Radītāja izpausme viņam un viņā pašā. Tāpēc kli ir Radītāja vārds. Tiek izrunāti tikai 4 burti, izņemot „burta jud sākumu”: AVAJa.

Tātad AVAJa ir vēlmes uzbūve:

● „Burta jud nobeigums” – vēl nasajūtamā vēlme;

● „יּ ” atbilst „nedzīvā” līmenim;

● pirmais „ הּ ” burts atbilst „augu” līmenim;

● „ וּ ” atbilst „dzīvnieciskajam” līmenim;

● pēdējais „ הּ ” burts atbilst cilvēciskajam līmenim.

Savukārt, katra līmeņa vēlme dalās apakšlīmeņos: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais, cilvēciskais. Tas nozīmē, ka pat līmenī „nedzīvais” pastāv dalījums nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā, cilvēciskajā līmenī.

Mūsu uzdevums – izprast, kas ir cilvēks. Viens augs atbilst visai nedzīvai dabai, viens dzīvnieks augstāks par visu augu pasauli, viens cilvēks augstāks par visiem dzīvniekiem. Apzīmējums „augstāks” mūs pietuvina tam faktam, ka cilvēka labošanās nosedz visus zemākos radījumus.

Viss ir iekļauts cilvēkā, virzoties augšup, viņš velk aiz sevis visas pasaules, jo tās visas radītas tieši cilvēka dēļ. Ja cilvēks izlabojas, tad visa radība attiecīgi pietuvinās Radītājam. Tāpēc sevi jālabo ir tikai cilvēkam.

Laboties nozīmē mainīt mūsu attieksmi pret Radītāju. Ja Radītājs dod cilvēkam šādu vēlmi, tad viņš tiek dēvēts par „cilvēku”, turklāt zem šīs pakāpes atrodas līmeņi: cilvēciskais, dzīvnieciskais, augu, nedzīvais. Tie ir vēlmju līmeņi, kuri attiecas uz mūsu pasaules cilvēku.

Mēs jau studējām, ka pašas garīgās pasaules ir:

● nedzīvais līmenis, kas dēvēts par „heichalot” – zāles, pilis;

● augu līmenis, kas dēvēts par „levushim” – tērpi;

● dzīvnieciskais līmenis, kas dēvēts par „malachim” – eņģeļi;

● cilvēciskais līmenis, kas dēvēts par „neshamot” – cilvēka dvēsele.

Tikai cilvēkam kā dvēseles īpašniekam ir uzlikts par pienākumu izlabot visu dabu, tikai viņam ir vislielākās, attīstītākās vēlmes. Cilvēks, kurš šajā pasaulē saņem punktu sirdī, dvēseles embriju un kurš sāk to attīstīt, kļūst vissvarīgākais gan materiālajā, gan arī garīgajā pasaulē. Viņš ietver sevī spēkus, kuri viņam sniedz iespēju saplūst ar Radītāju, Viņam līdzināties.

Pašā cilvēkā atrodas visas četras radības pakāpes. Dabiski, visa pamatā ir pakāpe „nedzīvais” – pīšļi, pelni. Tās eksistenci pamato trīs brīnumainas īpašības: šeit aizsākas augi, dzīvnieki, cilvēks. No vienas puses pīšļi neko neizsaka, taču bez tiem nav iespējams jebkāds dzīvības veids.

To pašu var sacīt par pakāpi „cilvēks”, „an mass”, kas pārstāv „nedzīvo” līmeni – tajā ietvertas trīs attīstības iespējas. Lielākai cilvēku masai var rasties trīs attīstītākas vēlmes, kuras kabalā dēvē: „bagātie”, „valdnieki” un „viedie”. Tās attīstās, pateicoties atbilstošām tieksmēm pēc bagātības, varas, zinībām, kas nāk no „nedzīvā” līmeņa vēlmes. Rezultātā no iepriekšējās pakāpes vēlmes cilvēkā attīstās nobriedušāka vēlme trīs dziņu ietekmē:

● kārestība, kaislība,

● skaudība,

● tieksme pēc goda apliecinājumiem.

Ja līdzās šīm vēlmēm Radītājs dod cilvēkam dvēseli – Dievišķā daļu, tieksmi sasniegt Augstāko, tad cilvēks arī tiecas sasniegt Dievišķo. Pateicoties šīm vēlmēm, cilvēks attīstās savā augšupejā, mērojot pakāpi aiz pakāpes, līdz sasniedz pēdējo pakāpi – pilnību.

„Nedzīvā, augu, dzīvnieciskā un runājošā līmeņa attīstība”

Tātad, pateicoties pirmās pakāpes vēlmei – kaislībai – cilvēku masās izceļas „bagātie”. Tas ir daudzkārt augstāks līmenis, kas atšķiras ar lielāku vēlmi salīdzinājumā ar pārējiem līmeņiem, Universā šī vēlme atbilst „augu” līmenim.

Tālāk, ja cilvēks attīsta vēlmi pēc goda apliecinājuma, no kopējās vides izdalās „valdītāji”, tā ir otrā pakāpe, kas atbilst „dzīvnieka” pakāpei dabā. Tieksme pēc goda apliecinājuma piemīt tikai cilvēkam. Turklāt bagātie alkst iedzīvoties tikai bagātībā, viņi tiecas iegūt nedzīvo materiālu. Šī vēlme pastāvēs, ja arī pasaulē vispār vairs nebūs cilvēku, izņemot bagātniekus – galvenais, lai viņam būtu viss, ko viņš vēlas.

Taču tieksme pēc goda apliecinājumiem, gluži otrādi, alkst pēc tiem, kas to nodrošina. Tas ir cits eksistences veids. Vēlme attīstīta jau līdz tādai pakāpei, ka turēt savā pārziņā nedzīvo jau ir nepietiekami, nepieciešams arī valdīt pār sev līdzīgiem, lai tie sagādātu piepildījumu, baudu. Valdnieks vēlas atrasties cilvēka sirdī, to dēvē par „vēlmi pēc goda apliecinājumiem”.

Ar „skaudības” palīdzību no pūļa izdalās „viedie”. Ir paruna: „Viedo skaudība vairo gudrību”⁸⁴. Cilvēki, kuriem piemīt lielāka vēlme un kuriem ir noslieksme uz skaudību, iegūst zināšanas un gudrību. Universa uzbūvē šī pakāpe atbilst cilvēciskajam līmenim.

Viedo darbības nav ierobežotas vietas un laika kategorijā. Cilvēks reizēm līdz tādai pakāpei skauž kādam, kurš dzīvojis ļoti sen, it kā būtu tā laikabiedrs. Laiks šīs jūtas neietekmē. Cilvēkam skauž ne tikai tāpēc, ka kādam ir tas, kā viņam nav – viņš nevēlas ko svešu (svešas vēlmes un piepildījumu), bet tiecas tieši iznīcināt svešu vēlmi, lai citam nekas nepiederētu.

Ja es, piemēram, attiecos uz cilvēcisko pakāpi cilvēkā, tad mana vēlme ir tik liela, ka liek man vēlēties visu, kas pieder citiem, vēl vairāk: lai citiem nekas nepiederētu. Tādā veidā es varu bezgalīgi palielināt savu vēlmi: vēlēties visu, kas ir citiem. Es viens varu līdzināties visai cilvēcei.

Vārdnīca

⁸⁴ Babilonijas Talmūds, traktāts „Bava Batra”, d. 2:22

<<6.kurss-23                 6.kurss-25>>