3.14. Nolūka veidošana
Radītājs ir radījis kli. Ja vēlamies līdzināties Radītājam, mēs sevi attīstām tikai kā nolūku. Cilvēkam par sevi jādomā kā par nolūku. Mans „es” nav ne vēlme, ne īpašība, tas ir tikai nolūks.
Visas mūsu īpašības mums dotas no ārienes. Tās ir Radītāja varā, ar tām mums nekas nav jādara. Tas, kas nāk no Radītāja, nav jālabo. Vienīgais, kas no Viņa nenāk, ir nolūks, tas mums jāizveido pašiem.
Kelim sašķelšanās sniedz mums iespēju to realizēt. Mēs veidojam ko jaunu. Radītājs šo trauku ir sasitis, turpretī mēs it kā no jauna to līmējam kopā. Patiesībā mēs to nelīmējam kopā – mēs atklājam pilnīgi jaunu īpašību, kas dēvēta par „Ādamu” – cilvēku.
Mēs pielīdzināmies Radītājam: veidojam ko pilnīgi jaunu, kas pat embrija stadijā nenāca no Radītāja. Tas ir atvasinājums, kas radījumā vispār nekad nav eksistējis: altruistiskās un egoistiskās īpašības savstarpēji savienojās un izveidoja atvasinājumu – dzirksteli, no kuras mēs jau veidojam nolūku, jaunu tilpni, jaunu stāvokli, jaunu radījumu.
Patlaban savā esošajā stāvoklī mēs neesam radījums, jo mūsos nav nekā patstāvīga. Mēs esam roboti, Radītāja atvasināti. Mūsu stāvoklī nav ne labu, ne sliktu rīcību.
Pateicoties gribas brīvībai, mēs varam veidot sevī nolūku. Tātad arī kaunu mēs varam izjust tikai par to. Visi mūsu patstāvības, mūsu eksistences, mūsu mūžīgās dzīves parametri dzimst tikai nolūkā. Pirms tā mēs neeksistējam.
Garīgajā pasaulē mēs eksistējam kā embriji, kā saknes Radītājā. Tādā veidā mēs nolaižamies mūsu pasaulē un materializējamies. Ja nav nolūka, mūsu eksistenci garīgajā pasaulē var salīdzināt ar sēklu: par sēklu, salīdzinājumā ar pieaugušu cilvēku, grūti teikt, ka tā eksistē, tieši tāpat arī mēs eksistējam nepilnvērtīgi, ja neesam sevī attīstījuši nolūku, ja neesam izveidojuši no sevis kli.
Visiem parametriem, par kuriem tiek runāts kabalas grāmatās, ir nozīme tikai pašā nolūkā: garīgais parcufs69, gaismas saņemšana tajā utt. Tādējādi, lai pieslēgtos garīgai pasaulei, mums nepieciešams savas domas vērst tikai šajā virzienā.
Ārpus nolūka nav dzīves, protams, izņemot dzīvi šajā pasaulē, kurā mēs sajūtam sevi it kā dzīvojošus. Šajā gadījumā mēs runājam par garīgo dzīvi un tās sajušanu, tās eksistence iespējama tikai nolūkā. Šī nolūka pakāpe nosaka mūsu mūžīgās dzīves pakāpi, mūsu pilnības pakāpi, mūsu eksistences pakāpi Radītājā.
Pieslēdzoties nolūkam, tiecoties sevi novērtēt, jautājot: „Ko vēlos? Kālab? Kas nosaka manu rīcību? Kurp jāvērš manu domu gaita?”, tu sāc ieiet pilnīgi citā sfērā. Tikai tad var runāt par divkāršo un vienkāršo Radītāja apslēptību. Tur mēs to visu jau redzēsim un definēsim.
Tikko tu ieej nolūkā un pūlies to kultivēt, acumirklī sajūti, kā viss, ko iepriekš esi darījis, sāk tevi virzīt uz priekšu un palīdzēt.
Šajā sfērā rodas visdažādākās sajūtas, vibrācijas: „Kurp? Kā? Kāpēc tā un ne citādi?” utt. Tu šo sfēru sāc veidot, tajā dzīvot, tā kļūst par tavu pasaules uztveri – līdz sāks atklāties pasaules, tas ir, Radītāja apslēptības un atklāsmes pakāpes.
Augstākās vadības atklāšanā viss ir pilnīgā pretstatā tam, kas norisa apslēptībā. Tikai Radītāja atklāsme maina cilvēkam šo pasauli. Augstākās vadības atklāšanas līmeņi tiek dēvēti par garīgajām pasaulēm.
Tieši kabalai jāveic mūsos šīs izmaiņas. Bāla Sulama rakstā „Kabalas zinātnes būtība”70 tiek dota šīs zinātnes definīcija:
Šī gudrība ir ne vairāk un ne mazāk kā sakņu nākšanas lejup kārtība, kas noteikta ar cēloņu un seku saikni, kas pakļaujas nemainīgiem un absolūtiem likumiem, kas savstarpēji saistīti un virzīti uz augstāko, taču dziļi apslēpto mērķi, kas dēvēts par „Radītāja Dievišķības atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē”.
Šī pasaule un viss, kas tajā eksistē, paliek nemainīgs, tam visam un mūsu stāvokļiem mēs tikai pievienojam Radītāja atklāsmi. Katrs atsevišķs cilvēks pats atklāj Radītāju, un sajūtās viss pārvēršas pretstatā. Cilvēks ienāk citā pasaulē. Viņš neatstāj šo pasauli fiziski, bet pāriet uz citu Augstākās vadības atklāsmes līmeni.
Vārdnīca
69 Parcufs = „garīgais ķermenis” – vēlme baudīt Radītāju, apveltīta ar ekrānu (tas ir, spējīga saņemt gaismu).
70 J. Ašlags. Kabalas zinātnes būtība// Toras Dāvināšana. Jeruzaleme, 1995. g. (ivrits), 36.
Jaunākie komentāri