Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 6.kurss-14

(SKA MĀCĪBU KURSI), 06.kurss Komentēt

<<6.kurss-13                 6.kurss-15>>

 

3.3. Pacelšanās augšup, mērojot pakāpes

Cilvēkam, kurš izzina pakāpienu pēc pakāpiena, paši par sevi tie ir atklāšanas un apslēptības nosacījumi, jo materiāls, no kura viņš radīts, ir vēlme saņemt51.

Atklāšanas nosacījumi ir iekšējais stāvoklis, kuru cilvēks jau ieguvis pirms atrašanās uz esošās pakāpes, kā kaut kas viņam piemītošs. Apslēptība, sākot no šī pakāpiena un līdz Bezgalības pakāpei, ir ārējie nosacījumi, kuri cilvēkam vēl jāiegūst un jāpārvērš par saviem iekšējiem nosacījumiem.

Cilvēkam, kurš paceļas augšup, mērojot pakāpienus, sevī jāiedzīvina katra pakāpiena būtība un jāiemieso savā vēlmē saņemt, lai tā iegūtu tā paša pakāpiena īpašības.

Ņemot vērā, ka cilvēks (vēlme saņemt) atrodas uz noteikta pakāpiena, kurš attiecībā pret viņu ir ārējais objekts, vēlme saņemt iegūst šī pakāpiena īpašības. Tas notiek tāpēc, ka cilvēks strādā pretēji vēlmei, vēloties izlabot, pieliekot pūles pie tā, lai iegūtu pakāpiena būtību. Tādā veidā uz katra pakāpiena cilvēks kļūst ne tikai par aktīvu elementu, bet no apstākļiem un atklāsmēm, kas atrodas šajā pakāpienā, iegūst arī gaismu NARANHAJ52.

Ja nav paša cilvēka, tad katrā pakāpienā nekas neeksistē, izņemot nosacījumus. Taču, kad cilvēks pa tiem paceļas augšup, viņš iekļauj sevī šos nosacījumus un pārvērš savu vēlmi saņemt Radītāja īpašībās, kuras atbilst šai pakāpei. Šajā gadījumā viņš iegūst lielāku gaismu salīdzinājumā ar to, kāda tā bija tajā pašā pakāpienā. Tas notiek, pateicoties tam, ka cilvēks, strādājot ar vēlmi saņemt, pieliek pūles53, tas ir, iegūst pakāpienu īpašības, kuri reizināti ar viņa pūliņu skaitu. Tādējādi visas pasaules mums jāizskata kā sagatavošanās pakāpes, kuras ārpus cilvēka pastāv tikai nosacīti, potenciālā, nevis pašas par sevi.

Analoģiskas darbības, cenšoties sevi mainīt, cilvēks veic arī mūsu pasaulē: viņam piemīt daudzveidīgas iekšējās īpašības, un viņš sāk tās uzlabot, labot, tiecas sakārtot atbilstoši tam paraugam, kādu viņš ir pieņēmis kā labošanās etalonu. Pakāpeniski virzoties uz šo izlaboto etalonu, cilvēks ņem vērā visus apstākļus, nosacījumus, personīgās īpašības un pakāpeniski tās labo, vienu pēc otras.

Visi stāvokļi, kurus cilvēks pārvar, eksistē viņa potenciālā un viņam tie jāiziet atbilstoši savai būtībai, saviem sākotnējiem nosacījumiem. Taču, kamēr šos stāvokļus viņš nerealizēs, tie neeksistē.

Tieši tāpat visas Augstākās pasaules un to pakāpes pašas par sevi ārpus cilvēka eksistē tikai kā iespējas, nerealizēti nosacījumi. Ja cilvēks sevi izlabo, tad iegūst stāvokļus, kuri šīm pakāpēm atbilst, reāli tos veido darbībā, formē. Visi pakāpieni un visi stāvokļi eksistē tikai attiecībā pret cilvēku, kurš izzina Augstāko pasauli, attiecībā pret to, kurš realizē šo pakāpi, vadoties no rešimot, no nosacījumiem – darbībā attiecībā pret sevi pašu.

 

Attēls 2. (3). Rešimot atklāšana Augstākās gaismas iedarbības rezultātā.

Neatkarīgi no subjekta mēs nevaram runāt par pakāpieniem, jo tie eksistē tikai kā nerealizēti nosacījumi. Tad kāpēc katrai dvēselei radīti vieni un tie paši pakāpieni? Tas saistīts ar to, ka visas dvēseles rezultātā nāk no vienas kopīgas Ādama Rišona54 dvēseles. Tad, kad šī dvēsele atradās ekrāna zaudēšanas procesā, zaudējums izlabotajā vēlmē saņemt norisa pakāpeniski, iekams šī vēlme kļuva neizlabota. Tas nozīmē, ka līmeņa pazemināšanās, kritums, vēlmes saņemt šķelšanās55 bija pakāpenisks process un līdz ar to radās visi šķelšanās līmeņi.

Pēc tam, kad šī realitāte izveidojās un sāka laboties savā ārējā izpausmē, tas ir, kad sāka veidoties pasaules56, tās tāpat organizējās atbilstoši šķelšanās pakāpēm. Attiecībā pret dvēseli šīs pasaules eksistē tikai ar noteikumu, ka dvēsele57 iemanto to īpašības.

Tātad pasauļu pakāpieni un dvēseles pakāpieni, kurai jāiegūst pasauļu īpašības, ir vieni un tie paši un katrs no pakāpieniem ietver sevī nosacījumus, kurus dvēsele jau ieguvusi, virzoties augšup no zemākā punkta līdz sasniedzamajam pakāpienam, kā arī nosacījumus, kuri no dvēsles līdz pašai Bezgalības pasaulei vēl pagaidām atrodas apslēptībā.

Vārdnīca

 

51 Vēlme saņemt – nepiepildīta telpa, tukša vieta, kas tiecas sevi piepildīt, saņemt baudu. Visa radījuma materiāls.

 

52 Gaisma NARANHAJ – pieci gaismas veidi (or nefeš, or ruah, or nešama, or haja, or jehida), kuri tiek uztverti atbilstoši piecām ekrāna pakāpēm.

 

53 Pūles (ivr. „igija”) – darbs, kas virzīts, lai mainītu savu dabu: vēlmi saņemt pret vēlmi atdot.

 

54 Ādams Rišons – Radītāja radītā vienotā dvēsele, vienotā vēlme, kas piepildīta ar vispārējo gaismu (baudu).

 

55 Vēlmes šķelšanās – nolūka mainīšana velmē: no „atdeves dēļ” uz nolūku „saņemšanas dēļ”. Tieksme piepildīt sevi ar labsajūtu un baudu, izmantojot šim mērķim visus pārējos cilvēkus. Tieksme apvienoties, lai sniegtu baudu Radītājam, tiek zaudēta. Tas ir, patiesībā sašķeļas ne vēlme, bet ekrāns, pretestības spēks egoismam; izzūd saistošais posms starp vēlmēm, un altruistiskā mijiedarbība nomainās pret egoistisko.

 

56 Pasaule, pasaules (ivr. „olam” – no vārda „apslēptība”) – katra no pasaulēm sastāv no vairums Radītāja gaismas vājināšanās (apslēptības) stadijām.

 

57 Dvēsele – garīgais orgāns, kas dzimst cilvēkā, kurš atrodas mūsu pasaulē. Dvēseles dzimšana nozīmē pakāpenisku garīgo spēku iedarbības, jaunu  altruistisko vēlmju sajūtas rašanos cilvēkā.

 

<<6.kurss-13                 6.kurss-15>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties