2.3. Izpētes joma
1. Runājot par desmit sefirot, kabala neskar tādus jēdzienus kā būtība un abstraktās formas, desmit sefirot ietvaros tai ir darīšana tikai ar matēriju un tās formām, jo forma ir matērijas nesējs.
Cilvēka būtība kā tāda bez materiālā iemiesojuma nav uztverama, jo piecu maņu orgānu reakcijas un iztēle ļauj mums atklāt tikai darbības būtību, nevis pašu būtību. Piemēram:
● Redze – acs spēja uztvert gaismas viļņus, kurus izstaro objekta būtība un kurus objekts atstaro.
● Dzirde – tās vai citas būtības, kas izplatās gaisvidē, akustisko svārstību uztvere ar attiecīgo orgānu. Gaiss, reflektējoties skaņas viļņa spēka iedarbībā, spiež uz bungplēvīti, ļaujot mums dzirdēt skaņas avotu.
● Oža – attiecīgo smadzeņu sektoru spēja uztvert specifiskas molekulas, kas nāk no būtības.
● Garša – reakcija, kas rodas no kādas būtības kontakta ar mūsu garšas receptoriem, kuri atrodas mutes dobumā uz gļotādas.
● Tauste – taktilās (taustes) sajūtas – ādas reakcija uz mehānisku vai siltuma kairinājumu, ko izraisa kāda būtība.
Var atvēsināt karstu un uzsildīt aukstu, cietu izkausēt līdz šķidram stāvoklim, bet šķidrumu, iztvaicējot, pārvērst par gāzi, tā ka šo sķidrumu nebūs iespējams atklāt ar mūsu iedzimtajiem sensoriem. Taču līdztekus tam būtība saglabājas, un mēs varam no jauna ar to izdarīt atpakaļ ejošas procedūras.
Saprotams, ka ar mūsu piecu maņu orgānu palīdzību atklājas ne būtība, bet tikai tās darbību izpausme. Mums jāzina: viss, ko nespējam uztvert ar sajūtām, nevar atrasties arī mūsu iztēlē, tātad nekad neeksistēs saprātā un to izzināt mums nav nekādas iespējas.
Būtību nav iespējams izzināt ar domu. Vēl vairāk, mums nav dots izzināt pat savu personīgo būtību. Es sajūtu un zinu, ka aizņemu zināmu apjomu telpā, esmu ciets, karsts, domāju, jūtu un tamlīdzīgi, taču tikai manas būtības iedarbību izpausmes rezultātā. Turklāt, ja man jautās: „Kāda ir pati būtība, no kuras nāk visas šīs izpausmes?” – es nezināšu, ko atbildēt. Augstākā vadība novērš būtības izzināšanu, un mēs izzinām tikai izpausmes, kas nāk no būtības.
Matēriju, tas ir, jebkuras būtības darbību izpausmes mēs esam spējīgi uztvert pilnībā, jo izpausmes izskaidro būtību, kas atrodas matērijā. Mūs pilnīgi neuztrauc iespējas trūkums izzināt pašu būtību, un mums šī būtība nav nepieciešama, gluži tāpat kā neizjūtam vajadzību, teiksim, pēc sestā pirksta. Citiem vārdiem, mums ir pilnīgi pietiekoši ar matērijas izzināšanu, tas ir, būtības darbību izpausmi, lai apmierinātu visas mūsu vajadzības izzināšanā: gan sevis izzināšanā, gan arī jebkura cita ārpus mums esošā objekta izzināšanā.
Matērijas forma tāpat tiek izzināta saprotamā un pietiekamā veidā, ņemot vērā konkrētu darbību pieredzi, kuru iegūstam no matērijas reakcijām. Tādā veidā mēs iegūstam visas Augstākās zināšanas, uz kurām patiešām var paļauties.
Abstraktā forma. Pēc tam, kad forma ir izpaudusies, būdama atveidota matērijā, iztēles spēks tās ļauj mums atdalīt vienu no otras un pētīt formu abstrahēti, atsevišķi no jebkādas matērijas. Par piemēru var kalpot tādas abstraktas formas kā cilvēka rakstura īpašības, par kurām iet runa mācībā par morāli un ētiku. Ja runājam par patiesības un melu, niknuma un varonības īpašībām, līdz ar to mēs iedomājamies abstraktu formu, kurai nepiemīt nekāda matērija. Šo abstrakto formu mēs apveltām ar labām īpašībām un trūkumiem.
Zinātnieki ļoti uzmanīgi izturas pret abstraktās formas jēdzienu, jo nav iespējams pilnībā paļauties uz to, kas ir abstrahēts no matērijas, šeit viegli var kļūdīties.
No noskaidrotā izriet, ka:
● principā mums nav iespējama būtības izzināšana;
● abstraktās formas izpēte var novest pie maldīgiem uzskatiem;
● neapšaubāma ir tikai matērijas un formas, kas iemiesota matērijā, izzināšana.
Tādējādi kabala klāsta tikai par pirmo un otro izzināšanas veidu; trešais un ceturtais netiek atzīti par kabalas avotiem.
2. Kabala pēta tikai BeJA pasaules. Bezgalības pasaule un Acilut pasaule netiek pētītas atsevišķi no BeJA pasaulēm, šī zinātne tās skar tikai tādā mērā, kādā BeJA saņem no tām gaismu.
Tagad var noskaidrot pareizo attieksmi pret garīgo būtību realitātes izzināšanu attiecībā uz ABeJA pasaulēm, jo Universā pat vissīkākā detaļa tiek definēta atbilstoši četriem izzināšanas veidiem.
Attiecībā uz izzināšanu katrā pasaulē var izdalīt četrus veidus:
● Pasaules tilpnes tiek definētas kā pasaules matērija.
● Pasaules tilpņu piepildīšana ar Augstāko gaismu44 ir matērijas forma.
● Augstākā gaisma kā tāda, kas atdalīta no pasaules matērijas, ir abstrakta
forma.
● Būtība.
Pasauļu sistēmā:
● Brija, Jecira, Asija pasaules ir matērija;
● Acilut starojums BeJA pasaulēs ir forma, kas ietērpjas matērijā;
● Acilut pasaule – abstrakta forma;
● Bezgalības pasaule ir būtība.
10 sefirot satur:
● Bina, tiferet un malhut – matērija;
● Hohma starojums binā, tiferet un malhut ir forma, kas ietērpta matērijā;
● Hohma – abstraktā forma;
● Keter – būtība.
Tātad kabalā runa iet tikai par trim BeJA pasaulēm, kuras tiek uzskatītas par materiālu un kuras ir sefirot bina, tiferet un malhut; kā arī par Acilut pasaules starojumu, kas „ietērpies” trijās BeJA pasaulēs, tas ir, or hohma, „ietērpta” binā, tiferet un malhut – formā, kas ietērpta matērijā.
Sacītais attiecas gan uz visu radījumu kopumā, gan arī uz jebkuru tā daļu. Tātad, ja cilvēks, kurš apgūst šo zinātni, pastāvīgi nesekos tam, lai viņa domas un sapratne atrastos šo divu veidu izzināšanas robežās, viņš tūdaļ sapīsies izskatāmajos jautājumos, jo nespēs izprast pamatjēdzienu patieso nozīmi.
3. Jāzina: neskatoties uz to, ka kabalā sīki tiek izskaidrotas katras pasaules vissīkākās detaļas, galvenā uzmanība pastāvīgi tiek koncentrēta uz cilvēku dvēselēm, kuras atrodas attiecīgās pasaules līmenī. Tas, par ko tiek runāts un kas tiek izskaidrots attiecībā uz citiem aspektiem, tika izskatīts tikai tāpēc, lai varētu uzzināt, ko dvēseles no tā saņem. Tas materiāls, kas neattiecas uz jautājumu par saņemšanu no dvēseļu puses, pilnībā tiek atstumts malā.
Pastāv četri radības līmeņi:
● nedzīvais;
● augu;
● dzīvnieciskais;
● cilvēciskais.
Katrā no pasaulēm, ieskaitot mūsu pasauli, šie līmeņi tiek definēti kā četri vēlmes saņemt līmeņi. Katrā no tiem tāpat eksistē četri līmeņi: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais un cilvēciskais.
Attēls 2. (2). Pakāpes – vēlmes attīstības līmeņos.
Cilvēks arī sastāv no četriem vēlmes līmeņiem:
1. vēlme saņemt tādā mērā, kas nepieciešams, lai uzturētu eksistenci:
2. vēlme saņemt virs nepieciešamā eksistences mēra, tieksme uz
pārmērībām un greznību;
3. tieksme pēc baudas, kuru piedāvā sabiedrība (slava un vara);
4. tieksme pēc zināšanām.
Pirmais un otrais cilvēciskās vēlmes līmenis saņem un barojas no zemākajiem līmeņiem (nedzīvā, augu, dzīvnieciskā). Trešais vēlmes līmenis saņem un piepildās no sev līdzīgiem. Ceturtais saņem baudu un piepilda sevi no augstākā līmeņa, tas ir, no gudrības un saprāta būtības, kas pauž garīgos jēdzienus.
Visas pasaules, virzienā no augšienes uz leju, ir vienas pasaules nospiedums no citas un viss, kas Brija pasaulē atrodas nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā un cilvēciskajā līmenī, iespiežas Jecira pasaulē. Attiecīgi no Jecira pasaules līmeņiem: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais un cilvēciskais, atveidojas Asija pasaules līmeņi: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais un cilvēciskais. Tālāk Asija pasaules nedzīvais, augu, dzīvnieciskais un cilvēciskais līmenis atveido: nedzīvo, augu, dzīvniecisko un cilvēcisko līmeni šajā pasaulē.
Pasaulēs:
● garīgajās pasaulēs nedzīvais līmenis tiek dēvēts par „pilīm”;
● augu līmenis tiek dēvēts par „tērpiem”;
● dzīvnieciskais – par „eņģeļiem”;
● cilvēciskais līmenis ir atbilstošās pasaules cilvēku dvēseles;
● desmit sefirot katrā pasaulē ir Augstākā gaisma.
| Vēlmes līmeņi | nedzīvais | augu | dzīvnieciskais | cilvēciskais |
| Cilvēkā | ķermeniskās | bagātība | goda apliecinājumi | zināšanas |
| Pasaulēs | pilis | tērpi | eņģeļi | cilvēku dvēseles |
Tabula 3. (2).
Cilvēku dvēseles ir katras pasaules centrs. Tās saņem piepildījumu no visas garīgās realitātes attiecīgajā pasaulē, tāpat kā cilvēks materiālajā pasaulē saņem piepildījumu no mūsu pasaules materiālās realitātes.
Tas notiek sekojošā veidā:
● pirmajā stadijā, kas pēc būtības ir vēlme saņemt tādā mērā, kas nepieciešams, lai uzturētu eksistenci, cilvēks saņem gaismu no „pilīm” un „tērpiem”;
● otrajā stadijā, kas nozīmē dzīvniecisko vēlmju pārmērību, cilvēks saņem no „eņģeļiem”, tas ir, saņem garīgo gaismu lielākā daudzumā salīdzinājumā ar eksistencei nepieciešamo, tas ļauj attīstīt tilpnes, kurās ietērpta dvēsele. Pirmajā un otrajā stadijā viņš saņem no zemākajiem līmeņiem, tie ir pilis, tērpi un eņģeļi, kas tur atrodas. To līmenis ir zemāks par cilvēku dvēseļu līmeni;
● trešajā stadijā, kas pārstāv cilvēciskās vēlmes, kuras attīsta garu, cilvēks saņem no līdzīgiem viņam, tas ir, no visām dvēselēm, kuras atrodas esošajā pasaulē un ar to palīdzību palielina gaismas daudzumu, kas piepilda dvēseli;
● ceturtajā vēlmes stadijā, tas ir, tieksmē pēc zināšanām, viņš saņem no attiecīgās pasaules sefirot.
Cilvēka dvēselei, kura atrodas katrā no pasaulēm, jāattīstas un jāpilnveidojas no visa, kas šajā pasaulē atrodas.
Kabalā tiek runāts par visām Augstāko pasauļu daļiņām: sefirot, dvēseles, eņģeļi, tērpi vai pilis. Neskatoties uz to, ka tās tiek studētas kā tādas, obligāti jāatceras, ka par tām tiek runāts tikai attiecībā pret cilvēka dvēseli, kura no tām saņem un barojas. Tās visas virzītas, lai nodrošinātu dvēseles vajadzības. Ja kabalas apgūšanas procesā studējošais stingri sekos šim aspektam, tad viņš pareizi izpratīs šo zinātni.
Vārdnīca
44 Augstākā gaisma (or elion) – noteikts starojuma veids no augšienes, pozitīvie ārējie garīgie enerģētiskie lauki. Augstākā gaisma satur divas sastāvdaļas: izzinātājs un izzināmais. Viss, ko mēs runājam par Augstāko gaismu, ir tikai izzinātāja iespaidi no izzināmā.
Jaunākie komentāri