Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 5.kurss-3

(SKA MĀCĪBU KURSI), 05.kurss Komentēt

<<5.kurss-2                 5.kurss-4>>

 

1.3. Kabalistiskās metodikas rašanās

 

Mūsdienu intelektuālajā vēsturē par kabalistiskās tradīcijas rašanās laikmetu pieņemts uzskatīt viduslaikus, bet par atskaites punktu – galvenā kabalas darba „Zoar Grāmatas” rašanos. Taču kabalisti nesaista šīs grāmatas radīšanu ar viduslaikiem, bet attiecina to uz II gadsimtu. Zinātnieku viedoklim, kuri uzskata kabalu par samērā jaunu virzienu, kas izveidojies XI – XIII gs., ir vienlīdzīgas tiesības ar viedokli, saskaņā ar kuru kabala radusies daudz agrāk. Domstarpības tiek izskaidrotas ar to, ka šie viedokļi pamatojas uz daudzveidīgu vēsturisko un literāro kabalas mācības avotu pētījumiem.

Paši kabalisti, kuri izzina garīgo pasauli, stāsta, ka kabala kā zinātne par Universu dzimusi senajā Mezopotāmijas pilsētā, dēvētā Haldeju Ūra. Tā laika (aptuveni XVIII gs. p. m. ē.) nostāsts vēsta par Starpupes (jeb Divupes) iedzīvotāju vārdā Ābrams, kurš apkārtējās pasaules izpētes procesā no daudzveidīgu dabas stihiju izpausmēm atklāja vienīgā esošā spēka darbību.

Sākumā viņam šķita, ka pasaule, kurā viņš dzīvo, atrodas daudzu spēku varā. Taču nokļūstot aiz pieejamā izzināšanas slāņa robežām, Ābrams atklāja, ka tie visi ir vienīgā Augstākā spēka atsevišķas izpausmes, šim spēkam viņš deva vārdu „Radītājs”.

Apgūstot apkārtējās pasaules likumus, Ābrams sistematizēja saņemtās zināšanas un uz to pamata izstrādāja metodiku, kas ļauj izzināt vienoto vadošo spēku un tā izpausmes daudzveidīgu iedarbību veidā, ko cilvēks izjūt attiecībā pret sevi.

Šo izpētes metodi viņš dēvēja par kabalu (tulkojumā no ivrita – saņemšana) un savus izzināšanas rezultātus izklāstīja grāmatā „Sefer Jecira” („Radīšanas Grāmata”).

Attēls 1.3.1. Egoisma attīstības grafiks attiecībā pret laika asi (turpinājums).

 

Materiāla nodošanā autoram nepiemīt liekvārdība, grāmatas teksts ir īss, frāzes lakoniskas un pauž slēdzienus par garīgo pakāpju atklājumiem. Ābrams izmanto zīmējumus, lai attēlotu visas saiknes starp mūsu pasauli un garīgajām pasaulēm, lai parādītu, kā tiek realizēta Augstākā vadība.

Ābrama sekotāji un mācekļi sāka izplatīt viņa Universa izzināšanas metodiku starp saviem tautiešiem. Laika gaitā domu biedru grupa izauga līdz veselas tautas apmēriem, kuras skaitliskais sastāvs bija aptuveni 3 milj. cilvēku. Jāņem vērā, ka cilvēki apvienojās grupā nevis atbilstoši nacionālām vai sociālām pazīmēm, bet tikai pamatojoties uz šīs metodikas priekšrocības principu, tāpēc šo piekritēju saujiņu nevar nosaukt tieši par tautu. Tā bija kabalas pētnieku grupa, kas izzināja Augstāko pasauli. Pēc tam, kad visi tās locekļi vienlaikus saņēma adekvātu garīgā izjūtu, viņi sāka sevi dēvēt par „Izraēlas tautu”. Sākot no pirmajām dienām šīs kabalas grupas locekļi Augstākās pasaules uztveri attīstīja arī savos bērnos, kuri, pateicoties attiecīgai audzināšanai, attīstījās, šo sajūtu uztverot dabiski un organiski.

Tā turpinājās līdz zināmam vēsturiskam brīdim, kad visa grupa vienlaicīgi zaudēja spēju uztvert Augstāko pasauli un no garīgā augstuma tika izraidīta trimdā. Pārstājuši būt par cilvēku kopienu, dzīvojošu garīgajās sajūtās, viņi pārtapa par vienkāršu tautu. Ņemot vērā, ka šīs grupas pastāvēšanas īpatnība tika attaisnota tikai ar pasauļu uztveres attiecīgo līmeni, tā parstāja būt par vienreizīgu parādību mūsu pasaulē un vienā mirklī ieguva attiecīgu tēlu: statusu tauta, kas izsijāta starp visām pasaules tautām.

Grupa zaudēja spējas, kas ļauj sajust Augstāko pasauli un to vairs nevarēja dēvēt par „Izraēlas tautu”, kur vārds „Izraēla” tiek saprasts kā „Isra – El”, kas ivritā nozīmē „tieši pie Radītāja”. Pilnīgā garīgās uztveres trūkumā, kādreiz bijusī kabalas grupa uzsāka praktizēt garīgo darbību fizisko interpretāciju, turpinot izmantot to nosaukumus. Tas arī kļuva par jūdu reliģijas, bet pēc tam arī pārējo reliģiju sākumu.

Tieši cilvēku kritums no pasaules izzināšanas garīgā līmeņa izraisīja kabalas daudzveidīgo interpretāciju rašanos. Visu šo iemeslu rezultātā šo zinību sistēmu sāka korelēt pat ar pilnīgi citiem garīgiem avotiem. Līdztekus tam, pamatojoties uz šīs zinātnes sagrozītajiem priekšstatiem, izveidojās reliģiskās, mistiskās un gnostiskās mācības.

<<5.kurss-2                 5.kurss-4>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties