1.2. Kabalas attīstības sākuma posms
Kabalas vēsturē var izdalīt dažus periodus. Kā zinātne tā radusies aptuveni pirms 5700 gadiem. Sākotnējais attīstības posms tika iezīmēts ar pirmās kabalas grāmatas „Apslēptais Eņģelis” (Raziel Malah) rašanos.
Autors (daži avoti autorību piedēvē Ādamam1) savā darbā apraksta apslēpto spēku, kas viņam atklājās Visuma sistēmas izpētes rezultātā. Šo spēku nav iespējams sajust ar dabiskajiem maņu orgāniem un nav iespējams uztvert ar tiem izzināšanas veidiem, kas cilvēkam doti kopš dzimšanas.
Attēls 1.2.1. Egoisma attīstības grafiks attiecībā pret laika asi.
Kabalā par eņģeli metaforiski tiek dēvēts dabas spēks, „apslēptais” nozīmē — tas, kurš slēpjas aiz mūsu pasaules ainas, taču to vada. Tādā veidā autors liek noprast, ka pastāv kāds vispārējais spēks, vienotais likums, kura vadībai pakļauta mūsu pasaule. Iepazīstoties ar grāmatas „Apslēptais Eņģelis” saturu, mēs redzam, ka tās autors nebija primitīvs cilvēks, viņam piemita dziļas pētniecības spējas un tāpēc viņu, bez šaubām, var uzskatīt par kabalistu, kurš stāsta par Universa pamatiem. Viņš izpētīja to, kas atrodas augstāk par mūsu pasauli un aplūkoja Augstāko pasauli, kurā atrodas dvēsele pirms savas nonākšanas lejup, kad tā ietērpjas fiziskajā ķermenī un kurp tā paceļas pēc tam, kad cilvēks pabeidz savu laicīgo ceļu.
Autors, būdams pirmā dvēsele, kas nonākusi lejup mūsu pasaulē, stāsta par pārējo dvēseļu attīstības perspektīvām. Šīm dvēselēm: bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem, visai cilvēciskajai dzimtai, kas no viņa izcelsies, vēl nāksies nonākt lejup. Viņš nestāsta par ķermeņiem, kuri piedzims šajā pasaulē, bet runā tieši par dvēselēm, kuras izcelsies no viņa dvēseles. Autors apraksta, kādā veidā tām būs jāiziet savs laicīgais ceļš, nolaižoties lejup, lai ietērptos ķermeņos, un kas ar tām notiks pēc atgriešanās pie savas sākotnes. Viņš pareģo, ka tās salasīsies kopīgajā dvēselē, taču jau citā, augstākā līmenī un no jauna izveidos to, ko mēs dēvējam par „Ādamu”2. Mēs visi esam tikai mazas Ādama daļiņas.
Kāda ir kabalistisko avotu īpatnība? Cilvēks dzīvo šajā pasaulē, un uztver tās dauzveidīgās ainas un tēlus. Ikviens no mums spētu aprakstīt, ko viņš jūt. Turpretī kabalas darbi nodod tā cilvēka iespaidus, kurš dzīvo mūsu pasaulē, taču kuram piemīt Augstākās, garīgās pasaules uztvere. Citiem cilvēkiem šie iespaidi nav saprotami, proti, vēsta par to stāvokli, kuru cilvēks parasti nejūt, bet ir iespēja sajust.
Kabalists ir ne vien cilvēks, kurš sācis sajust Augstāko pasauli, bet tas, kurš savas sajūtas spēj aprakstīt tādā valodā un veidā, lai mēs varētu pareizi izprast nododamo informāciju. Vēl vairāk: lai mācoties viņa darbus, mēs varētu attīstīt sevī trūkstošo sajūtu orgānu un ar tā palīdzību tāpat sajustu Augstāko pasauli. Tad mēs spēsim redzēt mūsu pagātnes un nākotnes stāvokļus (garīgajā pasaulē laika kategorija nepastāv) un tādā veidā nonākt pie Augstākās mūžīgās pasaules sajušanas, pēc savas patikas vienlaikus atrodoties abās pasaulēs. Šāds spēks piemīt kabalistiskajiem darbiem, tajos izmantots tāds izklāsta veids un pielietota tāda metodika, ka tos studējot, pareizas vadības ietekmē, jebkurš cilvēks sasniedz autora izzināšanas līmeni. Tāpēc ļoti svarīgi zināt, kādas grāmatas jāstudē.
Vārdnīca
1Ādams — pirmais cilvēks, kurš saņēma vēlmi izprast Augstāko pasauli, atklāja Augstāko vadošo spēku, kabalas grāmatas „Apslēptais Eņģelis” (uzrakstīta aptuveni pirms 5700 gadiem) autors.
2 Ādams Rišons — Radītāja radītā vienotā dvēsele, vienotā vēlme, kas piepildīta ar vispārējo gaismu (baudu). Visu radīto dvēseļu kopums, saikne starp tām uz savstarpējās atdeves pamata.
Jaunākie komentāri