Cilvēka būtība
Cilvēces vēsture tieši saistīta ar tās būtību un šī būtība ir egoisms, kurš pakāpeniski pieaug un attīstās.
Mūsu Visums radīts kā milzīgs nedzīvās matērijas sakopojums: minerālu bluķi, gāzu uzkrājums utt. Laika gaitā, dabas spēku savstarpējās cīņas rezultātā, izveidojās Saules sistēma un mūsu planēta. Miljonu gadu garumā izveidojās apstākļi, pateicoties kuriem, kļuva iespējama dzīvības rašanās uz Zemes. Pēc nedzīvās, augu, dzīvnieku dabas nāk cilvēks, un attīstības process turpinās tālāk līdz parādās Ādams.
Ādams – cilvēks, kuram piemita egoisma nulles līmenis (kopā ir pieci egoisma līmeņi). Pēc tam egoisms sāk augt līdz nākamajam līmenim (pirmajam) un izpaužas Ābramā. Ābrams, izmantojot savas jau pieaugošās egoistiskās iespējas un vēlmes, iekļūst dziļāk Universā un raksta grāmatu, informatīvi daudz bagātāku par Ādama grāmatu. Viņš sniedz kabalas zinību tālāku izkopšanu.
Nākamais līmenis – Mozus. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem tas ir kvalitatīvs lēciens. Mozus raksta Toru, kas sniedz visa Universa, ne tikai tā atsevišķu daļu aprakstu. Mozus kabalas grupa, kas skaitliski pieaugusi un kvalitatīvi cēlusies, sasniedz pakāpi, dēvētu par Templi.
Templis tā nav vienkārši ēka mūsu pasaulē. Ja caur mūsu pasauli palūkojamies uz Augstāko pasauli, tad Templis ir garīgā pakāpe, uz kuras atrodas kabalas grupa. Tajos laikos tā atradās Pirmā Tempļa līmenī, gudrības gaismas (Hohma) līmenī. Pēc tam egoisms no jauna pieauga, tautas garīgais līmenis kritās, tā nonāca Babilonijas trimdā. Laikā, kad tika uzcelts Otrais Templis, tas atbilda jau ne gudrības gaismai, bet žēlsirdības gaismai (hasadim), kura atrodas pakāpi zemāk.
Augstākā daba vada mūsu pasauli no iekšpuses. Augstākās dabas spēku un īpašību vislielākais izzināšanas dziļums tiek dēvēts par gudrības gaismu, mazāks izzināšanas dziļums – par žēlsirdības gaismu.
Pēc tam egoisms vēl pieņēmās spēkā, un visa tauta no Otrā Tempļa līmeņa nolaidās līdz stāvoklim, kas dēvēts par trimdu.
Trimda mūsu pasaulē izskatās kā izraidīšana no Izraēlas zemes, taču ja caur to lūkoties uz Augstākajām saknēm, tad tas tiek uztverts kā izraidīšana no garīgajiem līmeņiem. Visa tauta piepeši tika ierobežota savu sajūtu iespējās tikai ar pieciem maņu orgāniem un zaudēja spēju iekļūt garīgajā pasaulē. Pirms Otrā Tempļa nopostīšanas viņi bija apveltīti ar sesto sajūtu orgānu. Pēc Tempļa nopostīšanas šī īpašība tika pilnībā zaudēta, un cilvēkiem atlika tikai ierastie pieci maņu orgāni. Lūk, tas tiek dēvēts par trimdu.
Kā sacīts kabalistiskajos avotos, trimda turpinājās līdz 1995. gadam pēc jaunā kalendāra sistēmas vai līdz 5755. gadam, ja veikt gadu skaitīšanu kopš Ādama dzimšanas.
Jaunākie komentāri