Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 5.kurss-11

(SKA MĀCĪBU KURSI), 05.kurss Komentēt

<<5.kurss-10                 5.kurss-12>>

1.9. Vēlmju attīstības stadijas

Mūsu vēsture aizsākās ar cilvēka rašanos uz zemes un viņam piemītošās egoistiskās vēlmes baudīt attīstību. Pirmajā posmā tā bija nulles pakāpes vēlme – tajā cilvēks sajuta tikai impulsu ķermenisko vajadzību apmierināšanai, gandrīz analoģisku tām, ar kurām apveltīts dzīvnieks: ģimene, sekss, barība, pajumte, siltums. Atrodoties šādā vēlmē, cilvēces attīstība ritēja tūkstošu gadu garumā.

Pakāpeniski vēlme baudīt kļuva arvien egoistiskāka, arvien mazāk laika bija nepieciešams tās realizācijai un nākamās dzimšanai. Mūsu dzīvē vērojama neiedomājama šī ātruma palielināšanās: pirms kādiem simts gadiem pārmaiņām, kuras patlaban notiek momentāni, bija nepieciešams desmitreiz lielāks laiks.

Cilvēks sāka attīstīties – no ķermeniskajām vēlmēm līdz lielākām, secīgā kārtībā pārvarot attiecīgos etapus, līdz nonāca pie vēlmes sasniegt Augstāko stāvokli – egoisma attīstības pēdējās stadijas. Vēlmes, kas visas cilvēces attīstības gaitā nomainīja viena otru, ir sekojošas:

  • ķermeniskās,
  • pēc bagātības,
  • pēc goda apliecinājuma, varas,
  • pēc zināšanām,
  • sasniegt Augstāko

Attēls 1.9.1. Vēlmju līmeņu grafiks attiecībā pret laika asi.

 

Šodien cilvēce atrodas laika posmā, kuru kabalisti pareģoja no kabalas zinātnes pašiem pirmsākumiem (aptuveni XVIII gs. p. m. ē.). Viņi sacīja, ka sākot no 1995. gada, cilvēkam radīsies iekšēja tieksme sasniegt augstāko piepildījumu, tieksme pēc zināšanām, jo pamatā līdz šim laikam viņš būs jau izsmēlis savas iepriekšējās vēlmes un to apmierināšanas veidus.

Secīgajā pārdzimšanu riņķojumā cilvēks ir izgājis visus sava egoisma attīstības periodus. Šodien, lai arī jauktā veidā, cilvēkā atrodas visas iepriekšējās vēlmes, alkas pēc Augstākā piepildījuma prevalē pāri visam: cilvēks arvien skaidrāk sāk sajust, ka nesaņem apmierinājumu no iepriekšējo baudu piepildījuma.

„Zoar Grāmatā” sacīts, ka pēdējā savas attīstības posmā cilvēce nonāks pie atziņas, ka Augstākā pasaule ir tieši tā sfēra, kurā cilvēcei jāeksistē. Kāpēc cilvēki iepriekš nevarēja izdarīt šādu secinājumu, bet tikai tagad sāk sajust šo vēlmi? Iespēja attīstīties, sākot ar egoisma vēlmes pirmo līmeni, pastāvēja labu laiku pirms „Zoar Grāmatas” rašanās, seno filozofu laikmetā, VII – IX gs. p. m. ē. Taču dažādu iemeslu dēļ kabala nespēja senajām tautām piedāvāt nepieciešamo egoisma labošanas ceļu ikreiz, kad tas pieauga.

Senatnes filozofi, lai arī studēja kabalas zinātni, taču neizraisīja pret to pietiekamu uzmanību kā pret cilvēka dabas praktisko labošanās metodi un pasaule turpināja attīstīties ar neizlabotas egoistiskās vēlmes spēku. Par to rakstīja Johans Reihlins savā grāmatā „De arte cabbalistica”: „Mans skolotājs Pitagors, filozofijas tēvs, pārņēma savu mācību ne no grieķiem, bet gan drīzāk no jūdiem. Šī iemesla dēļ viņu var dēvēt par kabalistu… Un viņš bija pirmais, kurš vārdu „kabala”, nepazīstamu viņa laikabiedriem, pārtulkoja grieķu valodā vārdā „filozofija”.

„Zoar Grāmatā” ir teikts, ka šis darbs tiks slēpts no cilvēces līdz XX gadsimta beigām, līdzko egoisms sasniegs tādu attīstības pakāpi, ka cilvēks pats pārliecināsies par tā bīstamību un neauglību. No otras puses, cilvēks neatradīs mūsu pasaulē neko, kas piepildītu viņa egoismu. Abas šīs sajūtas liks viņam ieklausīties padomos, kurus piedāvā kabala.

1.10. Tests

1. Kā tika nosaukta pirmā kabalas grāmata?

a) – „Radīšanas Grāmata”;

b) – „Apslēptais eņģelis”;

c) – „Zoar Grāmata”;

d) – „Garīgie meklējumi”.

2. Kādā valodā uzrakstīta „Zoar Grāmata”?

a) – aramiešu;

b) – ivritā;

c) – arābu;

d) – grieķu.

3. Nosauciet ARI galveno darbu.

a) – grāmata „Dzīvības Koks”;

b) – grāmata „Astoņi vārti”;

c) – grāmata „Nodomu vārti”;

d) – grāmata „Sinedrijs”.

4. Nosauciet mūsdienu kabalas zinātnes pamatlicēju.

a) – Haims Vitals;

b) – ARI;

c) – Mozus (Moše) Kordovero;

d) – Bāls Sulams.

 

5. Nosauciet Bāla Sulama monumentālo darbu.

a) – „Zoar”;

b) – „Augstāko pasauļu izzināšana”;

c) – „Dvēseles attīstība”;

d) – „Desmit Sefirot Mācība”.

<<5.kurss-10                 5.kurss-12>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties