Kabalas zinātne Latvijā

<<4.kurss-6                 4.kurss-8>>

 

2.5. Noslēgums

 

Kabala ir zinātne par garīgās realitātes izzināšanu. Pastāv problēma, ka šodien tā nevar pietuvināties visiem cilvēkiem, starp viņiem un šo zinātni vēl pastāv pārrāvums. Liela distance atdala cilvēces uztveres veidus, tās spēju uztvert un izprast kabalas jēdzienus, to visuma ainu, kas atklājas garīgās izzināšanas²⁵ rezultātā.

Lai šo situāciju mainītu, nepieciešama zināma tendence, kas virzīta uz satuvināšanos gan no akadēmisko zinātņu puses, gan arī no kabalas puses. Turklāt materiālo īstenību cilvēks uztver trijos parametros: laiks, kustība, telpa. Mūsu pasaules zinātnes matēriju pēta noslēgtā apjomā, ierobežotā uztverē ar piecu maņu orgānu palīdzību. Taču kabalisti savus pētījumus veic pilnīgi citā realitātē, kurā pastāv absolūti citi jēdzieni, likumi un nosacījumi.

Attēls 2.5.1. Materiālā realitāte un garīgā pasaule cilvēka sajūtās.

Lūk, daži citāti no kabalistiskajiem avotiem.

„Garīgā kustība nav fiziska pārvietošanās no vietas uz vietu, tā ietver sevī īpašību atjaunošanos, kuru mēs dēvējam par kustību”. (Bāls Sulams „Desmit Sefirot Mācība”, 1. daļa „Iekšējā Apcere”, 1. nodaļas 33. paragrāfs)

 

„Mūsu pasaulē laiks ir kustības sajūta, tāpēc ka smadzeņu iztēlē rodas objektu pārvietošanās ainas, smadzenes to savā iztēlē kopē. Ja cilvēks un viņa apkārtējā vide atrastos absolūtā mierā, tad laika jēdziens kā tāds neeksistētu”. (Bāls Sulams „Desmit Sefirot Mācība”, 1. daļa „Iekšējā Apcere”, 1. nodaļas 34. paragrāfs)

 

„Laika jēdziens – pagājušā, tagadnes un nākotnes ir cilvēciskās izpratnes jēdziens, tas nav absolūts. Tāpēc pats spēks neko sevī nesatur bez absolūti eksistējošā Augstākā iedarbības, tāpēc ka viss atrodas spēkā, pēc tam laika gaitā iemiesojas darbībā. Laika ilgums neietekmē Augstāko īstenību”. (Ā. Kūks „Vēstules”, 2. sējums, 38.)

„Patiesība ir tajā apstāklī, ka „Zoar Grāmata”²⁶ nerunā par mūsu pasauli, bet tikai par Augstākajām pasaulēm, kur nepastāv laika kārtība kā materiālajā, bet gan garīgais laiks – īpašību maiņa un tāpēc tas ir augstāks par materiālo vietu un laiku”. („Zoar Grāmata”, nodaļa „Vayetze”, 62. lpp.)

Izzinot saknes, visus garīgo²⁷ procesu cēloņus, pastāv iespēja paskaidrot to materiālās sekas, izmantojot zaru valodu²⁸. Taču tas būs tikai skaidrojums, ņemot vērā, ka pati īstenība tiek izzināta, vadoties no sajūtām, pēc precīzas, gadsimtu gaitā pārbaudītas metodikas.

1. un 2. nodarbības tests

 

1. Kādi izteikumi raksturīgi evolūcijas teorijai?

a) – šī modeļa piekritēji spēj eksperimentāli pierādīt savas sākuma patiesības;

b) – šī modeļa piekritēji uzskata: lai pasaule nonāktu mūsdienu stāvoklī, nepieciešams ilgstošs laiks;

c) – šī modeļa piekritēji uzskata, ka pasaule tika radīta neaptverami īsā laika periodā;

d) – visi apgalvojumi ir pareizi.

2. Kreacionisma pamatīpašības:

a) – tas ir dabaszinātnes virziens, kas mēģina zinātniski pamatot radīšanas aktu;

b) – šī modeļa piekritēji nespēj eksperimentāli pierādīt savas sākuma patiesības;

c) – šī modeļa piekritēji uzskata, ka pasaule tika radīta neaptverami īsā laika periodā;

d) – visi raksturojumi ir pareizi.

3. Kāds ir Radīšanas Nodoma nolūks?

a) – sugu evolūcija;

b) – dzimtas turpināšana;

c) – radījuma radīšana;

d) – sniegt radījumam bezgalīgu piepildījumu.

4. Kāda ir kabalas attieksme pret jēdzieniem, kas aprakstīti Pentateihā?

a) – Pentateiha saturs ietver sevī garīgos objektus, kuriem nav sakara ar mūsu pasauli;

b) – Pentateiha saturs jāuztver burtiski;

c) – Pentateiha nozīmes uztvere ir individuāla, katram sava;

d) – kabala nekādi neattiecas pret Pentateihu.

5. Zaru valoda ir…?

a) – mūsu garīgo pamatu apraksts;

b) – informācijas nodošanas veids starp kabalistiem;

c) – vārdu skaitliskā izteiksme;

d) – valoda, kas apraksta garīgo pasauli ar mūsu pasaules vārdiem.

Vārdnīca

 

²⁵ Izzināšana – skaidra sajūta, baudas avota apzināšanās (Dodošā) ar visiem Viņa nodomiem, plāniem. Šīs apziņas dziļums ir atkarīgs no pakāpes, kurā mēs atrodamies. Pamatojas uz garīgās būtības pirmcēloņu sapratni.

 

²⁶ „Zoar Grāmata” – plaši pazīstamā kabalas grāmata, uzrakstīta mūsu ēras aptuveni 120. gadā. Autors: rabīns Šimons Bar Johajs (saīsin. RAŠBIJs). Šajā grāmatā pirmoreiz aprakstīta mūsu darbību atkarība un ietekme uz dažādām parādībām, apmaiņa ar informāciju, īpašībām, īpašībām starp divām pasaulēm. Zoar Grāmata ietver praktiski visu notikumu attīstību cilvēces vēsturē. Taču šī grāmata ir uzrakstīta ļoti slēptā, saspiestā veidā. Turklāt liels šīs grāmatas materiāla klāsts laikā gaitā ir pazudis bez vēsts.

 

²⁷ Garīgais – absolūts altruisms, pilnīgi nav saistīts ar dzīvniecisko ķermeni, realizācija iespējama tikai tajā pakāpē, kādā dvēsele ir saistīta ar Radītāju (atdeves īpašību), Viņu sajūt, ar Viņu piepildīta.

 

²⁸ Zaru valoda – cēloņu un seku valoda, kad noteikts materiālais objekts mūsu pasaulē dod nosaukumu spēkam, kurš to radījis.

 

<<4.kurss-6                 4.kurss-8>>