4.9. Cilvēces attīstības galamērķis
Cilvēces mērķis un pēdējā attīstības pakāpe ir stāvoklis, kurā visas pasaules, ieskaitot mūsu pasauli, atrodas pilnīgā harmonijā un starp tām nav nekādu atšķirību informācijas, gaismas pārtecē. Nekas nav šķērslis un visa daba gan garīgā, gan arī materiālā caurvīta ar visiem kopējo zināšanu, enerģijas un gaismas plūsmu.
Taču rodas jautājums: kā tas viss notiek mūsu pasaulē? Vai tajā eksistē un funkcionē matērija, pamatojoties uz patērēšanu vai atdevi? Matērija, kuras pamatā ir patērēšana, vienkārši neeksistē. Absolūti viss darbojas atbilstoši pilnīgas atdeves principam, izņemot cilvēku, kuram šķiet, ka viņš funkcionē, pamatojoties uz patērēšanu. Taču viņam tā tikai šķiet! Tieši šo „šķiet” viņam sevī ir apzināti jāizlabo.
Tad viņš sāks uztvert Universu patiesajā veidā un atklās, ka īstenība – Radītāja izpausme pilnīgi visos līmeņos – atrodas pilnīgas nesavtības stāvoklī.
Par to, kāda kļūs cilvēka eksistence pēc labošanās pabeigšanas, kabalā tiek runāts tikai iztālēm. Daba ir bezgalīga un attīstība nebeidzama. Lai gan visaugstākais stāvoklis ir pilnīga labošanās83, tas tomēr ir tikai labošanās nobeigums.
Pēc tam, acīmredzot, sākas īsta „veselīga” dzīve. Kāda tā ir, patlaban mums nav zināms. Kabalisti to neattēlo savās grāmatās, jo nav iespējams to aprakstīt mūsu aprobežotās uztveres dēļ. Lai mēs spētu uztvert informāciju, tās nodošanai jānotiek tikai mums pieejamo viļņu diapazonos, atbilstoši mūsu tilpnēm84, ar mums saprotamiem līdzekļiem. Notiekošo „tajos” stāvokļos nepieciešams nodot ar pilnīgi citiem „informācijas līdzekļiem”, kuri mūsu materiālā nekādā veidā neatveidojas. Tāpēc kabalisti neko arī nespēj mums nodot. Attiecībā pret mums kabala ir tikai labošanās metodika. Tā noved mūs līdz Pilnīgas Labošanās stāvoklim.
4.10. Noslēgums
Kabala par tūkstošgadēm apsteigusi darvinismu un kreacionismu, tā gāja tiem pa priekšu, un mēs redzam, ka šīs teorijas atspoguļo tikai daudzos uzskatus par Visuma daudzdimensionālo ainu.
Kabala sniedz atbildi uz seno un vienlaikus mūsdienu jautājumu: „Kāpēc mēs piedzimstam, kāpēc tika radīta pasaule?”
Fiziķis Stīvens Hokings (Stephen W. Hawking) 1988. gadā rakstīja85: „Visa zinātnes vēsture ir pakāpeniska apzināšanās, ka norises nenotiek tāpat vien, ka tās visas atspoguļo aiz tām slēpto likumsakarību”. Šīs likumsakarības cēlonis šodien vairs nav mīkla. Kabalas zinātniskā analīze parāda, ka patiesībā tūkstoškārt izsmietais altruisms balstās uz stingriem dabas pamatiem. Un cilvēka radošā loma ir tajā apstāklī, ka būdams sinhrons elements, viņš izlaiž caur sevi Augstāko vadību, novirzot to līdz pārējām sastāvdaļām, tās sevī iekļaujot. Līdz ar to viņš izraisa tajās sinhronas reakcijas un paātrina to patstāvīgu apzinātu iekļaušanos Universā.
4.11. Tests
1. Cēloņu un seku pakāpeniskais attīstības likums ir:
a) – pozitīvā spēka darbības sekas;
b) – dabas likumu sekas;
c) – postošā spēka darbības sekas;
d) – divu spēku sadursmes sekas.
2. Kā izpaužas „negatīvais” spēks zemeslodes veidošanās procesā?
a) – veicina atomu koncentrāciju blīvākā grupā;
b) – veicina sasilšanu un izplatīšanos;
c) – izraisa šķidrās liesmas lodes rašanos;
d) – veicina atdzesēšanu un saspiešanos.
3. Kurš visa radītā līmenis iziet attīstību visīsākajā laika posmā?
a) – nedzīvais;
b) – augu;
c) – cilvēciskais;
d) – dzīvnieciskais.
4. Kā pēc kabalistu domām izskatās attīstības process mūsdienās?
a) – evolūcijas procesi turpinās arī mūsdienās;
b) – attīstība notiek nejauši, saskaņā ar varbūtības teoriju;
c) – attīstība notiek virzoties uz mērķi, kuru noteicis Radītājs (daba);
d) – attīstības process jau pabeigts.
5. Ar ko atšķiras cilvēces attīstības ceturtais etaps no iepriekšējiem?
a) – cilvēkam tajā jāattīstas ar savu personīgo saprātīgo līdzdalību;
b) – cilvēkā rodas vēlme sasniegt garīgo izzināšanu;
c) – cilvēkā rodas jautājums „Kāpēc es dzīvoju?”;
d) – visas atbildes ir pareizas.
6. Kāds ir cilvēces attīstības galīgais mērķis?
a) – maksimāla visu mūsu vajadzību apmierināšana;
b) – Pilnīgas Labošanās stāvokļa sasniegšana;
c) – absolūta harmonija un brīva informācijas pārtece starp visām pasaulēm;
d) – par attīstības mērķi var izteikt tikai minējumus.
7. Kas ir pamats?
a) – nemainīga iekšējā informācijas daļa;
b) – ekrāns;
c) – matērija;
d) – stāvokļu secība, kurus iziet radījums.
8. Ar ko atšķiras ceturtais cilvēces attīstības posms no visiem iepriekšējiem?
a) – cilvēkam tajā jāattīstas pilnībā apzinoties visu procesu;
b) – attīstība noris tiešā saiknē ar Radītāju;
c) – attīstība nestabila;
d) – var turpināties mūžīgi.
Vārdnīca
83 Galīgā Labošanās – visa Universa galīgais stāvoklis, kad viszemākais radījuma punkts sasniedz tādu pašu stāvokli, kāds piemīt visaugstākajam.
84 Tilpnes (ivr. „kelim’) = vēlmes = uztveres instrumenti, kas rodas pārdzīvotās pieredzes rezultātā.
85 Stīvens Hokings. „No lielā sprādziena līdz melnajiem caurumiem. Īss laika stāsts”. M.: Hayka, 1990.
Jaunākie komentāri