4.5. Evolūcija turpinās
Ja mēs aplūkojam cilvēka ķermeni un sakām, ka cilvēks kā viens no evolūcijas elementu veidiem ir sasniedzis savu pilnību, tad mēs aplūkojam viņa fizisko, dzīvniecisko nevainojamību, pilnīgi ignorējot personīgo, sabiedrisko un pasaules attīstību. Mēs neiekļaujam aprēķinā to, ka dabā pastāv saprāts, daudz lielāka gudrība salīdzinājumā ar cilvēku un šie spēki viņu attīsta, virzot uz īpašu mērķi, ko nospraudusi daba.
Radītājs (Elokim) gematrijā78 ir daba. Ja cilvēks neaizdomājas par nepieciešamību veicināt savu attīstību, tad viņš izolējas no dabas, taču tieši no turienes nāk spiediens un visas iedarbības uz mums. Mēs nedomājam par to, ka materiālai dabai piemīt saprāts, kas visu virza un attīsta nedzīvo, augu dabu, dzīvnieku un cilvēku.
Kļūdainais priekšstats, ka nepastāv augstākā un visaptverošā doma, kas apņem visu dabu un atrodas uz daudzkārt saprātīgākas pakāpes salīdzinājumā ar cilvēku, liek mums ignorēt nepieciešamību pacelties augšup un attīstīties augstāk par dzīvniecisko līmeni.
Ja mēs pieņemtu priekšlikumu par to, ka mūsu izaugsmei ir obligāts raksturs un no pakāpes uz pakāpi daba mūs attīsta ļoti loģiskā un precīzā veidā, ar gudrību un milzīgu racionālismu, tad kļūtu saprotams, ka attīstības process nav pabeigts un ir pienācis laiks aizdomāties par tā virzību.
Ja daba izraisa spiedienu uz mūsos esošo cilvēcisko daļu, tas nozīmē, ka tas ir vēlamais attīstības virziens. Tādā gadījumā tās centieniem mums jāpievieno personīgā gatavība attīstīties tajā pašā virzienā. Tādā veidā augošs cilvēks, kļūstot pieaugušāks, arvien vairāk attīstās, pateicoties savai personīgai līdzdalībai šajā procesā.
Tas ir attīstības posms, kurā mums, izejot visas iepriekšējās stadijas, jākļūst par cilvēku79. Raksturīgi ir tas, ka to izdarīt ir iespējams, ja mēs pilnībā apzināsimies savu vietu dabā.
4.6. Dabas spēku spiediens
Attīstība patiešām notiek. Tas ir, pasaule patiesībā attīstās no nedzīvā līdz augu, pēc tam līdz dzīvnieciskajam un cilvēciskajam līmenim. Taču mums, patlaban eksistējošiem mūsu pasaulē, šķiet, ka tās attīstība ir pārtraukta. Reiz zemeslode pilnībā bija liesmu pārņemta, pēc tam tā nedaudz atdzisa. Bāls Sulams raksta, ka tam bija nepieciešams ilgstošs laika periods – aptuveni trīsdesmit miljoni gadu. Tad, kad Zeme atdzisa, sākās augu attīstības laikmets, kurš tāpat turpinājās daudzus miljonus gadu, līdz izveidojās bioloģiskā dzīvība dzīvnieku līmenī. Pēc tam sekoja cilvēka ģenēze, kas ilga tūkstošiem gadu. Zinātnieki pieņem, ka evolūcija, acīmredzot, vēl nav pabeigta.
Amerikāņu zinātnieku grupa no Čikāgas universitātes (University of Chicago) konstatēja, ka cilvēka smadzenes turpina attīstīties. Salīdzinot mūsdienu cilvēka un priekšteča genotipu, kurš dzīvoja pirms 37 tūkst. gadu, pētnieki atklāja ievērojamas atšķirības divu gēnu struktūrā, kuri atbild, domājams, par galvas smadzeņu apjomu.
Viena no mutācijām pēc evolūcijas kritērijiem notika pavisam nesen – pirms 5,8 tūkstošiem gadu. Tāds gēns ir apmēram 30% šodien dzīvojošo. Galvenās izmaiņas šajā gēnā (microcephalin) saistītas ar milzīgajām kultūras parādībām, tādām kā mūzika, māksla, rakstu valoda, kā arī tādām, kurām nepieciešamas sarežģītas profesionālās darbības iemaņas.
Otrā gēna variants (ASPM) radās kā lauksaimniecības attīstības, pilsētu rašanās un pirmo līdz mums nonākušo rakstu valodas paraugu sekas.
Pētniecības vadītājs Brūss Lans (Dr. Brice T. Lahn) uzsvēra, ka šie divi gēni paskaidro galvas smadzeņu apjoma pakāpenisko palielināšanās tendenci un to struktūras sarežģīšanos, kas novērojama cilvēkos. Doktors Lans uzskata, ka šis process vēl arvien turpinās.80
Raugoties vēsturē, mums šķiet, ka dabai vairs nav vajadzības attīstīties. Tikai tagad mēs sākam saprast, ka, acīmredzot, arī zemeslode turpina savu attīstību. Kādreiz bija ledus laikmets, pēc tam iestājās cilvēka eksistencei labvēlīgs periods un patlaban, spriežot pēc ekoloģiskām problēmām, sākas jauns ģeoloģiskais periods. Zemeslode no jauna sāk uzsilt, tajā notiek noteiktas izmaiņas. Tā rezultātā orkāni, vētras un taifūni kļūst arvien intensīvāki. Pie tāda slēdziena nonāca amerikāņu zinātnieki, veicot vienkāršu pētījumu, kurš satrauca visus jūras klimatologus.
Kerijs Emanuels (Kerry A. Emanuel), Masačūsetas Tehnoloģijas institūta (Massachusetts Institute of Technology) klimatologs, uzskata, ka jūras vētras, kas pēdējā laikā ievērojami pieņēmušās spēkā, saglabās tādu tendenci arī turpmāk, pat ja to skaits paliks iepriekšējais. Orkānu spēku var ietekmēt gaisa temperatūras paaugstināšanās visā pasaulē. Līdz 2010. gadam pasaulē par dažiem grādiem kļūs siltāks un tas var izraisīt desmitiem drausmīgu postošo vētru.
Metereologs Kevins Trenberts (Kevin E. Trenberth) saka, ka šo pētījumu rezultāti ir viens no globālās sasilšanas satraucošajiem vēstnešiem. Šodien orkāni jau tāpat ievērojami ietekmē piejūras reģionu klimatu.81
Novērojot dabas katastrofas, kuras vēl pieņemsies spēkā, analizējot to rašanās cēloņus, mēs sākam saprast, ka attīstība nav beigusies, ka mūsu iekšējā un ārējā dabā mēs arvien vēl atrodamies attīstības procesā.
Līdz šim mēs pārvarējām attīstības periodus no nulles līdz trešajam, taču patlaban ieejam ceturtajā periodā. Iestājas garīgās attīstības fāze, kad cilvēki tiecas izzināt, kāpēc viņi eksistē.
Mums rodas jautājums: „Kāpēc mēs dzīvojam?”. Turklāt tā ir interese par mūsu garīgo Avotu, sakni: „No kurienes es ierados šajā pasaulē un kur rezultātā man ir jānonāk?” Tas liecina par to, ka patreiz mēs nonākam attīstības pēdējā periodā.
Sākotnēji Augstākais spēks, Radītājs izveidoja tiešās gaismas izplatīšanās četras stadijas, kas aprakstītas Bāla Sulama rakstā „Ievads kabalas zinātnē”82. Tagad šīm četrām stadijām ir jāatklājas un jāattīstas līdz brīdim, kad tās noformēsies pilnībā. Cilvēks nevēlas pieņemt šo faktu. Viņš pretojas savām personīgajām pārmaiņām, nevēlas apzināties savas dzīves gaitu, izprast, ka transformācija ielikta viņā, viņa garīgajā gēnā, ka apkārtējā daba attīstās miljoniem gadu garumā atbilstoši tam pašam likumam, no augu līmeņa līdz dzīvnieciskajam līmenim, no dzīvnieciskā – līdz cilvēciskajam. Viss ir iepriekš noteikts.
Pašlaik cilvēkā un ārpus viņa sāk attīstīties ceturtais periods. Cilvēkam un dabai nav kurp aizbēgt vienam no otra, tie viens ar otru līdzsvaroti. Nepieciešams raudzīties uz šo attīstību no zinātniskā reālā skatpunkta, nevis uztvert to kā kādu abstraktu „garīgumu”.
Vārdnīca
78 Gematrija – vārda burtu skaitliskā nozīme. Garīgo stāvokļu matemātiskais pieraksts.
79 Cilvēks (Ādams) – nozīmē „līdzīgs Radītājam” (edome de -Elion), patstāvīgi sevi veidojošs, lai Viņam pielīdzinātos.
80 Darbs publicēts Scientific American Magazine, (Volume 309 Number 5741) September 9, 2005.
81 Dati ņemti no žurnāla Nature saita: www.nature.com
82 J. Ašlags. Ievads kabalas zinātnē // Priekšvārdu grāmata. Jeruzāleme, 1976. (ivrits).
Jaunākie komentāri