4.4. Meklējumi tumsā vai mērķtiecīga attīstība
Kabala principā piekrīt tam, ko zinātne klāsta attiecībā uz fiziskās pasaules ģenēzi. Radusies dzīvība evolucionē no visvienkāršākajām formām līdz sarežģītākajām. Taču atšķirībā no Darvina uzskatiem, šī evolūcija norisinās uz cita pamata. Saskaņā ar Darvina teoriju, evolūcija ir meklējumi tumsā, haotiski varianta meklējumi, – kurš patlaban ir labākais attiecībā pret nākamo mirkli: tas tad arī tiek atlasīts tālākai attīstībai. Kas no tā izveidojās, tas arī izveidojās. Tālāk no dažiem variantiem no jauna notiek haotiska labākā varianta atlase.
Citiem vārdiem, evolūcija, saskaņā ar Darvina uzskatiem, ir meklējumi bez iepriekš noteikta mērķa. Tā nav nejauša attīstība: rezultātā sastāvā iekļaujas viss, kas vien iespējams saskaņā ar dabas likumiem. Taču šie meklējumi sākotnēji nav mērķtiecīgi. Darvina teorija neņem vērā formulu – „darbības nobeigums ir sākotnējā nodomā”.
Darvina teorija pati par sevi ir pareiza, taču apgalvojums, ka viss attīstās pēc materiālistiskā likuma, neatbilst īstenībai pilnībā.
Likums nosaka, ka attīstība norisinās atbilstoši rešimot (garīgo gēnu) izpausmei un realizācijai. Rešimot ir gan mūsos, gan arī jebkurā organismā, jebkurā līmenī (nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā) un attīstās pa posmiem. Šīs ķēdes beigu posms, pats beidzamais, jau iepriekš zināmais, ir katra dabas elementa pilnības stāvoklis.
Attēls 4.4.1. Rešimot attīstība.
Kārtējais gēns ik mirkli izpaužas un prasa savu realizāciju. Tas atklājas ne tikai ikvienā no mums: visos organismos, nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā un cilvēciskajā pakāpē, vienlaikus izpaužas visdažādākie daudzveidīgie gēnu informācijas līmeņi, kas no šiem organismiem paceļas līdz realizācijai un tie visi ir savstarpēji saistīti.
Protams, šī savstarpējā saikne nenozīmē, ka patreiz varētu rasties dinozauri vai atgriezīsies kas tāds, kas attiecas uz citu laikmetu. Vienkārši attīstība vienlaikus norisinās visos, savstarpēji cieši saistītos līmeņos. Kataklizmas, kas notiek uz Zemes, arī ir mērķtiecīgas un iepriekš ieplānotas, lai visu sistēmu rezultātā novestu līdz pilnības stāvoklim. Šajā procesā nekas nenotiek nejauši, kā reizēm mums varētu likties informācijas trūkuma dēļ.
Mūsu attīstība ir pakāpjveidīga, cēloņu un seku, un piespiedu. Tajā nav nekā brīvprātīga, nav nekāda aprēķina, laimīga gadījuma vai varbūtības. Šeit nekas nenotiek pēc kombinatorikas un varbūtību teorijas. Pilna apjoma datu trūkuma dēļ mums tikai šķiet, ka nejaušība ir iespējama. Patiesībā viss iepriekš ieplānots un atrodas mūsos kā DNS spirālē, taču mūsu zemākajā pakāpē realizējas tieši šādā veidā.
Rešimot nomainīšana visos līmeņos: nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā un cilvēciskajā, tiek noteikta, pateicoties kopējam mehānismam, kas „iedarbina” visu attīstību. Augstākā gaisma uz rešimo izraisa pastāvīgu spiedienu. Šīs iedarbības iespaidā rešimo realizējas, pēc tam nekavējoties tiek modināts nākamais rešimo, pēc tam – nākamais utt. Šis process turpināsies, līdz tiks realizēti visi rešimot.
Jaunākie komentāri