3.9. Noslēgums
Kabala apgalvo, ka nav dzīvības formas, atšķirīgas no zemes formām. Zvaigznes, galaktikas un viss, kas pastāv Visumā, precīzi atbilst Augstākās pasaules garīgajai struktūrai.
Var pajautāt: „Kāpēc Visums attīstās, izplešas? Kādi procesi tajā notiek?” Mēs formējamies garīgajā telpā, ienākot savas attīstības beigu stadijā, un fiziskās matērijas evolūcija ir šī procesa atveidojums – Visums izplešas. Tas nenozīmē, ka tas izplešas pats par sevi.
Pastāv pastāvīga programma, dēvēta par vispārējo vadību, saskaņā ar šo programmu viss attīstās. Taču līdzās tam visam ir cilvēka personīgā iejaukšanās – personīgā vadība, kas nozīmē, ka viņš var paātrināt visu attīstību. Šādā gadījumā cilvēks vienlaikus ietekmē gan mūsu pasaules, gan arī visu citu pasauļu attīstību.
Visas izmaiņas katrā pakāpē un jebkurā vietā ir vadības sekas, kas nāk no augšienes, iekļaujot šajā vadībā cilvēku, kurš atrodas apakšā. Kad cilvēks sāk iejaukties vadībā? No tā laika, kad dažādās paaudzēs uzradās kabalisti un līdz mūsdienām. Ja mēs tagad iekļausimies Augstākajā vadībā, tad mainīsim visas pasaules, līdz pat šai pasaulei.
Kā šajā gadījumā mainīsies Visums? Jūs redzēsiet, kas ar to notiks. Nav jēgas tajā iedziļināties, jo nav zemākas pakāpes par uztveri tikai mūsu matērijas līmenī. Tā ir tikai mūsu iekšējā stāvokļa iezīme, ne vairāk.
Neskaitāms objektu skaits Visumā un iespaidīgie kosmiskie attālumi rada lielu iespaidu mūsos. Taču salīdzinājumā ar visu realitāti tie nav attālumi un kvantitāte, tas viss netiek pat uzskatīts par pakāpi, neeksistē īstenībā. Realitāte ir dimensija, kurā pastāv līdzība Radītāja īpašībām, atdevei.
Iegūstot atdeves pakāpi, mēs redzam, ka matērijai nav jēgas, tā patiešām nav lielāka par to spēku, sākotnējo materiālu („koah juli”), kuru Radītājs radīja kā punktu – „kaut kas no nekā”67.
Garīgie objekti visās pasaulēs, pasauļu spēki ar viņu milzīgo vēlmi baudīt, mūsu galaktikas materiāls un Visums kopumā, bezgalīgā matērija ar milzīgajiem vielu uzkrājumiem – tas viss eksistē tikai mūsu iztēlē, iekšējā sajūtā, jo mēs neredzam to gaismā, atdeves spēkā, binā. Ja to aplūkosim patiesā, īstā veidā, tad redzēsim tikai saknes punktu – „kaut ko no nekā”. Viss, kas tiek tam pielikts, nāk no binas, kura tajā atrodas.
Jebkura mūsu pasaules aina noturas mūsos atkarībā no personīgajām prāta spējām un noturas tāpēc, ka mēs jau piedzimstam ar kelim, ar šūniņām, kurās varam šo ainu uzņemt sevī, ar atmiņu, kurā šī aina var iespiesties un saglabāties.
Attiecībā uz jebkuru garīgo formu mums nav savu kelim, lai iespiestos šajās šūniņās. Tādējādi pilnīgi lieki pūlēties iztēloties jebkādas garīgās kategorijas. Līdz brīdim, kamēr nav izveidojies garīgais sajūtu orgāns – dvēsele vai ekrāns – nav iepējams saredzēt patieso pasaules ainu un nekā tuva garīgajiem jēdzieniem mūsu sajūtās nav. Pēc ekrāna iegūšanas radīsies pilnīgi skaidra izpratnes sajūta, daudzkārt lielāka nekā sapratne par kādu mūsu pasaules objektu vai darbību.
3.10. Tests
1. Ko dēvē par Acmuto?
a) – būtību;
b) – rešimo;
c) – vārda gematriju;
d) – pamatu, matērijas nemainīgo daļu.
2. Ko nozīmē parādība „kaut kas no nekā”?
a) – tiešas saiknes trūkums ar Radītāju;
b) – sākotnējais materiāls;
c) – radījuma pirmā attīstības stadija;
d) – visas atbildes ir pareizas.
3. Kāda atšķirība garīgajā pasaulē pastāv starp augu un dzīvniecisko līmeni?
a) – nav atšķirības;
b) – cēloņu un seku sakarība;
c) – liela vēlmju realizācija;
d) – ekrāna esība un lielāka atdeves iespēja.
4. Kas nosaka starpfāzi starp nedzīvo un augu līmeni pēc Bāla Sulama definīcijas?
a) – daudzšūnu organismi;
b) – koraļļi;
c) – baktērijas;
d) – nav pareizu atbilžu.
5. Kas nosaka starppakāpi starp Radītāju un radījumu?
a) – kli;
b) – keter;
c) – malhut;
d) – parcufs.
Vārdnīca
67 Kaut kas no nekā (ivr. „ješ mi ain”) – neatkarīgi no Radītāja radusies (radītā) vēlme baudīt, radusies no iepriekš neeksistējošā, proti, pirms Radītāja Nodoma.
Jaunākie komentāri