3.6. Starpstāvokļi
Garīgajā pasaulē starp četriem pamata stāvokļiem (nedzīvais, augu, dzīvnieciskais un cilvēciskais) pastāv starpstāvokļi. Pastāv zināms elementu komplektējums, un šo elementu kārtība nosaka informācijas nodošanu. Dzīvnieku dabā tās ir šūnas, datorā – matemātiskie simboli. Tas pats pastāv arī garīgajā pasaulē. Zars un sakne atrodas jebkurā daļā, tikai tās nedrīkst noslēgt vienu ar otru. Pamata atšķirības starp visu, kas pastāv, nonāk līdz vēlmes saņemt lielumam. Šis lielums ir graduēts – no nulles līdz lielam, mums nezināmam rādītājam, kas atrodas kaut kur bezgalībā pašā augstākajā pakāpē.
Katrā pakāpē ir četri pamata komponenti. Kāda ir savstarpējā saikne starp pakāpēm? Nav pareizi uzskatīt, ka izmaiņu un visa esošā daudzveidība, kas atrodas jebkurā dabas veidā (nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā un cilvēciskajā), norisinās tāpēc, ka rodas starpstāvokļi. Starpstāvokļi ir īpaši, un tie ir stingri fiksēti.
Pieņemsim, ir radiofrekvences, kas tiek mērītas megahercos vai kilohercos un tās savstarpēji dalās atbilstoši attiecīgajiem mērījumiem skalā. Vai, teiksim, putni ieņem kādu noteiktu diapazonu no visām vēlmēm Bezgalības pasaules malhutā. Šajā diapazonā „putnu vēlme”, tas ir, vēlme, kas rada putnus mūsu pasaulē, graduējas daudzveidīgās daļās un tas dod mums visu viņu daudzveidību. Tas pats notiek ar akmeņiem, augiem un ar visiem mūsu pasaules objektiem un parādībām. Viss esošais nav starpstāvokļu daudzveidība, bet pamata stāvokļu sekas, pie tam tie ir tik mazdiskrēti, ka praktiski nepārtraukti seko viens aiz otra. Starpstāvokļi attiecas uz pāreju no viena veida citā. Tādējādi visās kategorijās ir pārejas pakāpes.
Mēs noskaidrojām, ka jābūt starppakāpei starp Radītāju un radījumu, jo esošais attālinājums starp tiem līdzinās neiedomājamam attālumam, tāpat kā arī starp jebkurām blakus kategorijām. Kā no viena var izcelties cits, ja tie attiecībā viens pret otru ir pretstats? Starp tiem jāatrodas kaut kam vidējam, kas tos apvienotu un būtu sastāvdaļa, kas vienlaikus tuva gan radījumam, gan Radītājam. Šis vidējais tiek dēvēts par keter51, tāpēc ka tajā nav nekādu pamatu (izejot no četriem pamatiem – hohma52, bina53, tiferet54, malhut55), tas atrodas augstāk par tiem. Tāpēc par keter nav pat mājiena Radītāja četrburtu vārdā56. Keter arī ir vidējais posms starp Radītāju un radījumu. Tas līdzinās sākotnējam materiālam, kurā atrodas visu četru pamatu sakne – nodomā, nevis darbībā.
3.7. Mūsu pasaules rašanās
Mūsu pasaules dzimšana notika pilnīgā saskaņā ar procesu, kas norisinās Augstākajā pasaulē57. Nonākot lejup, mērojot ceļu pa pakāpēm, augstākas58 pakāpes malhut izlaužas caur enerģētisko barjeru uz zemāku pakāpi, un izveido tās keter. Tad, kad izplatoties līdz galam, līdz pašam pēdējam punktam, caur enerģētisko barjeru izlaužas Asija pasaules malhut de – malhut59, tā producē to, ko mūsu pasaulē dēvējam par matēriju. Tā arī ir enerģija, taču inversa garīgajai, veidota pēc pretēja principa.
Šeit ir mūsu pasaules rašanās procesa atšķirība no pārvērtībām, kas norisinās garīgajās pakāpēs, kur malhut no augstākā kļūst par zemākā keter, tāpat veicot izlaušanos. Garīgajā pasaulē maza dzirkstelīte no augstākās pakāpes malhut, pret dabas likumiem, izlaužoties uz zemāku līmeni, veido tajā keter.
Tas demonstrē, cik determinēti, cik precīzi ir sadalīti visa Universa līmeņi. Pāreja no viena uz otru notiek nevis mainošās matērijas veidā, bet enerģijas, informācijas nodošanas ceļā.
Viens līmenis pabeidz savu izveidi – rodas rešimo60, pie tam ne no šī līmeņa, bet no bezgalības – un tad tas izlaužas un veido nākamo līmeni. Tā graudam jāsatrūd zemē, lai no tā izaugtu nākamā vārpa.
Vārdnīca
51 Keter – Radītāja, gaismas īpašība – vēlme atdot gan nodomā, gan darbībā. Keter ir visa avots, kas nepieciešams nākamajām pakāpēm un mums (radījumiem), praktiski, neizzināms.
52 Hohma – visa gaisma, kas nāk no Radītāja, kas ietver sevī visu, ko vēlas mums atdot Radītājs.
53 Bina – gaismas īpašība, kurā tiek sajusta bauda no atdeves, no līdzības Augstākajam spēkam (Radītājam). Šī bauda tiek dēvēta par or hasadim.
54 Tiferet – (ZA, zeir anpin) – īpašība, sefira, kura jau sāk pielietot principu „saņemšana atdeves dēļ”, izmantot vēlmi saņemt, baudīt atdeves dēļ Radītājam.
55 Malhut – pabeigts, patstāvīgs radījums, kas pats vēlas saņemt un sajūt sevi kā saņemošais. Pakāpes pēdējā stadija.
56 Radītāja četrburtu vārds (AVAJa – arī „jud-hei-vav-hei”) – atspoguļo mūsos Radītāja vārda (piepildījuma) un Viņa sajušanas četras uzbūves stadijas (kli). Skelets, visas radības vārdu pamats.
57 Augstākā pasaule – tajā mēs sajūtam Radītāju (vēlmi atdot, atdeves īpašību), šajā pasaulē atrodas un darbojas tikai spēki un jūtas, bez to materiālā apvalka.
58 Augstāks, augstākais – tas, kurš atdeves īpašībā atrodas vairāk salīdzinājumā ar zemāko; cēlonis, kas radījis zemāko. Zemākais tiek atvasināts no augstākā.
59 Malhut de-malhut – Augstākās pasaules pēdējā bhina (viszemākā pakāpe) tiek dēvēta par malhut de-malhut, tā nolaižas un veido no sevis keter zemākajā pasaulē. Šī daļa ir augstākās pakāpes ekrāna robeža.
60 Rešimo – „garīgais gēns”, garīgās informācijas ieraksts. Rešimo ir būtība, spēks, tas, kas paliek pēc iepriekšējās formas izzušanas – enerģija, neietērpta nekādā ārējā apvalkā.
Jaunākie komentāri