Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 3.kurss-9

(SKA MĀCĪBU KURSI), 03.kurss Komentēt

<<3.kurss-8                 3.kurss-10>>

2. nodarbība

Realitātes uztveres veidi

 

2.1. Realitātes uztveres daudzveidība

2.2. Kabalistiskā realitātes uztveres metode

2.3. Cilvēks nosaka savu pasauli

2.4. Visas pasaules atrodas cilvēkā

2.5. Šķietamā pasaule

2.6. Jautājumi un atbildes

2.7. Tests

2.8. Papildmateriāls

 

 

Pasaulei nav savas personīgās realitātes, –
cilvēka neizlabotā uztvere attēlo viņam pasauli.

M.Laitmans

 

2.1. Realitātes uztveres daudzveidība

Ārējās pasaules pētījumi koncentrēti pašā cilvēkā. Cilvēks nespēj sajust kaut ko, kas atrodas ārpusē. Viņš var tikai paplašināt līdz zināmai pakāpei savu maņu orgānu diapazonu, paaugstinot to dabiskās iespējas: redzes palielināšanai izmantot mikroskopu, dzirdes pastiprināšanai – hidrofonu, utt.

Neskatoties uz to, ka pasaule pastāvīgi mainās, cilvēka maņu orgāni paliek nemainīgi. Lai kādas ierīces mēs konstruētu, lai kā izzinātu savu ķermeni, mēs esam spējīgi tikai reģistrēt mūsu reakcijas uz kaut ko, kas atrodas ārpus mums. Jau 20. gadsimta beigās zinātnieki sāka saprast, ka tradicionālā dabas izpētes sistēma būtībā sevi ir izsmēlusi. Pētot reakcijas uz ienākošo informāciju no ārpuses, cilvēks nespēj sasniegt kontroli pār realitāti un savu eksistenci.

Dabaszinātnes demonstrē, ka dzīvības uzturēšanai un turpmākai attīstībai jebkurai šūnai vai veselam organismam jāatrodas līdzsvarā ar apkārtējo vidi. Šūnas vai organisma iekšējām īpašībām jābūt sabalansētām ar dabisko dzīvojamo vidi pēc homeostāzes58 principa. Ja līdzsvars netiek ievērots, organisms jūt diskomfortu, kura negatīvās sekas var novest līdz organisma bojāejai.

Dabas likumu un Augstākās pasaules59 zināšanas ļaus cilvēcei iepazīt dabas spēkus, kas uz mums iedarbojas un par kuriem mēs šodien neko nezinām. Ja, pateicoties šiem spēkiem, mēs spēsim nonākt līdz homeostāzei, tad sasniegsim vislabāko eksistences formu.

Tātad zināšanu iegūšana par ārējo pasauli tādā veidā, kādā tā ainojas pati par sevi ārpus mūsu ķermeņa sajūtām, dos mums iespēju būt ar to pilnīgā saskaņā, tādējādi sasniedzot vislabāko stāvokli.

Viens no svarīgākajiem aspektiem informācijas iegūšanā par garīgo pasauli ir laika jēdziena izzušana un absolūtas zināšanas par visiem saviem nākamajiem stāvokļiem. Tā rezultātā cilvēks iegūst iespēju pilnā mērā vadīt savu likteni. Mūsdienu zinātne jau sāk atzīt par nepieciešamu iziet ārpus piecu maņu orgānu iespēju robežām, taču tai nav metodikas šīs inversijas veikšanai.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam Ņūtona zinātne veidoja cilvēkos samērā ierobežotu redzējumu un limitēja viņu potenciālo iespēju atklāšanu. Vairāk kā divu gadsimtu garumā ar Ņūtona pasaules uztveri tika diktēti realitātes pārdzīvojuma pieņemamības un nepieņemamības kritēriji. Saskaņā ar to, par „normāli funkcionējošu” tiek uzskatīts cilvēks, kurš, pamatojoties uz Ņūtona likumiem,  spējīgs precīzi atspoguļot  aprakstīto objektīvo ārējo pasauli.

Atbilstoši šim viedoklim mūsu mentālās funkcijas tiek ierobežotas ar informācijas uztveri caur maņu orgāniem, tās uzglabāšanu mūsu „mentālajos banku datos” un pēc tam, iespējams, pārgrupējot sensoru rādījumus ar mērķi radīt ko jaunu. Jebkura iespējamā novirze no šādas „objektīvās realitātes” uztveres varētu tikt kvalificēta kā vētrainas iztēles produkts vai psihiskās darbības traucējumi60.

Taču patiešām fantastiskie atklājumi matērijas dabas jomā, ar kuriem tik bagāts izrādījās iepriekšējais gadsimts, sagrāva daudzus ierastos stereotipus. Pakāpeniski zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka daba ir varbūtiska pasaule un tajā valda likumsakarīga iespēju izvēle, nevis piespiedu fatālisms. Turpinot pētījumus par vismazāko un vislielāko – mikropasaules subatomu sfērām un makropasaules astrofizikas sfērām – pētnieki atklāja, ka dažos no Ņūtona pamatprincipiem ir nopietni ierobežojumi un trūkumi. 20. gadsimta pirmajā pusē eksperimentālā ceļā izdevās noskaidrot, ka atomi, kurus zinātnieki uzskatīja par materiālās pasaules nedalāmiem celtniecības blokiem – patiesībā sastāv no elementārdaļiņām – protoniem, neitroniem un tml.

Atklātās subatomu daļas demonstrēja netipisku uzvedību, kas lika apšaubīt Ņūtona principus. Dažos eksperimentos tās uzvedās kā materiālās daļiņas, turpretī citos pauda viļņveidīgas īpašības. Šī parādība kļuva pazīstama kā „kvantu viļņu paradokss”. Subatomu līmenī mūsu iepriekšējie matērijas definējumi tika nomainīti pret statistiskām varbūtībām, kuras apraksta to „eksistēšanas tendenci” un rezultātā iepriekšējie matērijas definējumi pazuda tā saucamajā „dinamiskajā vakuumā”.

Turpmākie mikropasaules pētījumi atklāja faktu, ka Visums, kurš pēc mūsu novērojumiem sastāv no blīviem diskrētiem objektiem, patiesībā ir sarežģīts tīkls, kas savieno notikumus un attiecības. Šajā jaunajā kontekstā apziņa uzņemas aktīvu lomu pašas realitātes radīšanā, nevis pasīvi atspoguļo objektīvo materiālo pasauli.

Astrofizikas sfēras pētniecības rezultātā zinātnieki atklāja tikpat satriecošas atklāsmes. Piemēram, pēc Einšteina relativitātes teorijas, telpiskais izplatījums nav trīsdimensiju un laiks nav lineārs, tie ir nedalāmi un drīzāk apvienoti četru dimensiju kontinumā, kas pazīstams kā „laiks un telpa”. Šāds uzskats par Visumu, proti, tas, ko iepriekš uztvērām kā robežas starp objektiem un atšķirības starp matēriju un tukšo izplatījumu, ne ar ko jaunu netiek aizvietots.

Turpretim Visums, kas sastāv no diskrētiem objektiem un starp tiem esošajiem tukšiem intervāliem, tiek izskatīts kā vienots mainīgā blīvuma lauks. Saskaņā ar mūsdienu fizikas viedokli, matērija un enerģija pārtop viens otrā. Pamatojoties uz šīm jaunajām zināšanām, apziņa tiek uzskatīta par Visuma kanvas neatņemamu sastāvdaļu un nav ierobežota ar mūsu smadzeņu darbību. Par šo aspektu britu astronoms Džeimss Džins61 sacīja, ka mūsdienu fiziķa skatījumā Visums vairāk līdzinās lielai domai, nekā milzīgai gigantiskai mašīnai.

Pazīstamā amerikāņu fiziķa D. Boma62 pētījumi kvantu mehānikas un mikropasaules fizikas jomā tieši tāpat atspēko tradicionālo esamības aprakstu kā dalītu elementu mozaīku. Pasaule tās ekspertīzē ir vesela un nedalāma realitāte, kas līdzinās kabalistu aprakstiem. Šajā konstantē nav nekā dīvaina. Jebkuru kosmosa teoriju Boms uzskata par aprobežotu un nepabeigtu, ja tā, kā esamības būtisku sastāvdaļu, neietver sevī apziņu. Sacīsim vēl atklātāk: Boms kā daudzi citi fiziķi sliecas uz domu, ka pats Visums līdzinās kādam visaptverošam Saprātam.

Kvantu teorija liek atdzimt kabalas koncepcijai par to, ka Visums ir pasauļu daudzveidība: var uzskatīt, ka kosmoss zināmā veidā iekodēts katrā šūnā.

Vārdnīca

 

58 Homeostāze: (no grieķu val. Hòmoios – līdzīgs, vienāds un stasis – nekustīgums, apstājas, stāze). Relatīva dinamiskā sastāva un iekšējās vides īpašību pastāvība, organisma fizioloģisko pamatfunkciju stabilitāte.

 

59 Augstākā pasaule = garīgā pasaule – pastāvoša pēc atdeves īpašību likumiem. Par „Augstāko” tiek dēvēta tāpēc, ka atdeves īpašība ir cēlonis, mūsu pasaules sakne, kas ir augstākās pasaules sekas un kuras pilnībā tiek vadītas no augstākās pasaules.

 

60 Cit. no M. Laitmana un V. M. Rozina. Kabala vēsturiskajā un mūsdienu kontekstā. – M.: Editorial URSS, 2005.g. – (Kulturoloģijas teorētiskie diskursi).

 

61 Džins (Jeans) Džeimss Hopvuds (1877.g. – 1946.g.), angļu fiziķis un astrofiziķis. Galvenie darbi gāzu kinētiskajā teorijā, siltuma starojuma teorijā, par rotējošu šķidro ķermeņu līdzsvara figūrām, par zvaigžņu, zvaigžņu sistēmu un miglāja struktūru un evolūciju. Radīja (1905.g. – 1909.g., neatkarīgi no Dž. U. Releja) Releja un Džinsa starojuma likumu. Izvirzīja hipotēzi par dubulto zvaigžņu rašanos no viena mākoņa sega. Kosmogoniskās hipotēzes autors (Džinsa hipotēze). Astronomijas zinātniski populāro grāmatu autors.

 

62 Boms Deivids Džozefs (Bohm David Joseph) (20.12.1917.g. – 27.10.1992.g.), viens no 20. gs. izcilākajiem fiziķiem, oriģināls domātājs, kurš veicis nozīmīgu ieguldījumu kvantu mehānikas attīstībā un interpretācijā. Einšteina un Openheimera skolnieks.

 

<<3.kurss-8                 3.kurss-10>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties