Noslēgums
Zinātne vienmēr apgalvoja, ka pasauli mēs uztveram saskaņā ar noteiktiem likumiem, neatkarīgi no pētnieka personības. Tad, kad noskaidrojās, ka viss ir atkarīgs no mūsu pārmaiņām, pasaules aina sagrīļojās. Tādā veidā sāka izpausties saikne starp dabaszinātnēm un kabalu.
Šodien kabalisti un citu zinātņu pārstāvji apspriež realitātes pareizās uztveres problēmas un vēršas pie cilvēces ar jaunu pasaules iekārtas skaidrojumu. Tas ir īsts pavērsiens pasaules uztverē, tā sekas ir milzīgas, tās grūti pārvērtēt. Visa šī pasaules likumu sistēma, visas saiknes un attiecības starp pasaules daļām, ko vērojam, ir atkarīgs tikai no mums pašiem.
Nepastāv nekāda objektīvā realitāte. Ja tas tā ir, tad mums nepieciešams zināt tikai vienu: kādā veidā ir vērts mainīties, no kāda redzes aspekta aplūkot abstrakto Augstāko gaismu, kas atrodas absolūtā mierā, lai tā varētu mums izpausties labākā, optimālākā veidā. Ar to arī nodarbojas kabalas zinātne.
Pasaules aina, kādu šodien to vērojam, ir briesmīga. Pasaule iestigusi pilnīgā izmisumā; no tā izriet nepārvarama jauniešu tieksme pēc narkotikām, personības un sabiedrības krīze kopumā. Taču tas nav tāpēc, ka pasaule būtu tā iekārtota. Tas ir tikai mūsos augošās vēlmes atveidojums: tāpēc, ka tieši vēlme producē mūsu pasaules ainu, projicējot sevi uz Augstākās gaismas īpašībām.
Kādā veidā pareizi saskaņot savas iekšējās īpašības ar Augstāko gaismu, iespējams saprast apgūstot kabalu. Tā skaidro, ka tas tiek darīts ar ekrāna – antiegoistiskā nolūka „saņemt atdeves dēļ” palīdzību. Noskaņojot to uz vēlmi saņemt, mēs tādā veidā pielīdzinām mūsu iekšējās īpašības ārējās gaismas īpašībām. Šādā gadījumā mēs sasniedzam realitātes sajūtu, kas nenomāc mūs un novērš visas pretrunas. Gaisma tiek uztverta kā bauda, gudrība, zināšanas, izpratne. Kabala cilvēcei atklāj pilnīgi jaunus horizontus, parādot, kā mēs ietekmējam realitāti ar savām domām un vēlmēm, kā ar to sadarbojamies un kā to mainām.
Jaunākie komentāri