Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 3.kurss-11

(SKA MĀCĪBU KURSI), 03.kurss Komentēt

<<3.kurss-10                 3.kurss-12>>

 

2.3. Cilvēks nosaka savu pasauli

Pasaules un viss, kas attiecas uz realitāti, ir ietverts Bezgalībā. Tad, kad dvēseles nonāks pie tā, lai sevi izlabotu, realitātes sastāvdaļas atklāsies atbilstoši labošanās pakāpei. Patlaban šīs realitātes potenciāls atrodas Bezgalības pasaulē, lai atklātos tam, kurš atklās to darbībā un lai paliktu par potenciālu tam, kurš to neizdarīs.

Tādējādi atklāšana ir pilnībā individuāls faktors, katra indivīda personīgā lieta. Atbilstoši savām tilpnēm68 cilvēks nosaka, kurā no pasaulēm un kādā realitātē viņš atrodas, kādu bezgalības daļu sajūt. Par to, kas paliek ārpus cilvēka sajūtām, nav iespējams neko pateikt. Mēs nezinām, kas atrodas ārpus mūsu uztveres, ārpus kli. Kli pastāvīgi sajūt to, kas atrodas tās iekšienē. Ne šajā pasaulē, ne garīgajās pasaulēs, mēs nevaram just ārpus mūsu kelim. Tāpēc arī pasaules neeksistē ārpus tā, kurš tās sajūt. Taču potenciāli tilpne un gaisma Bezgalībā jau ir gatavas tam, lai dvēseles no turienes saņemtu – katra pēc savas līdzības pakāpes gaismas īpašībām.

Mēs runājam par „pasauļu nonākšanu lejup”69, par „dvēseļu rašanos”70, par „sašķelšanos”71. Dvēseles nonāk lejup līdz šīs pasaules līmenim, un no šī vissliktākā punkta sākas labošanās process. Kurš tad sajūt šo procesu? Vai tas ir bijis? Vai mūsu vēsture īstenojās? Vai mēs spējam uz šiem jautājumiem atbildēt apstiprinoši? Nē, nespējam.

Var sacīt tikai vienu: šodien savās tilpnēs es atklāju, ka kaut kas ir kalpojis par faktoru, kas izraisīja manas sajūtas. Šis faktors attiecībā pret mani atrodas potenciālā, nevis esošajā īstenībā. Viss notiekošais bija iekļauts Bezgalībā. Attiecībā pret mani, viss, kas atrodas ārpus manām tilpnēm, ir Bezgalība.

Vai tādā veidā norisinājās vēstures gaita? Vai bija kritums no Bezgalības līdz viszemākajai pakāpei? Vai pēc tam sākās nedzīvā, augu, dzīvnieciskā un runājošā līmeņa atttīstība mūsu pasaulē? Vai bija nozīme vēsturiskajam procesam, kas turpinās līdz pat mūsdienām? Šodien mēs ar jums par to visu dzirdam – taču tas bija vai nebija?

Tas notika Bezgalības pasaulē – potenciālā. Pret šo paziņojumu var iebilst: cilvēki rakstīja grāmatas, veica zināmas darbības. Taču mēs to visu šodien atklājam. Neskatoties uz to, ka viņi rakstīja par tūkstošiem gadu seniem notikumiem, ir nepamatoti sacīt, ka tas notika. Potenciālā viss ir ietverts Bezgalības pasaulē.

„Vakar es dzīvoju un jutu sevi kā eksistējošu. Vakar dzima un mira cilvēki, vakar manā pasaulē norisinājās dažādi notikumi, un es biju to liecinieks. Šodien es arī dzīvoju un stāstu jums par to, kas bija vakar”. Šī vakardiena neeksistē. Pastāv stāvokļi, kurus lielākā vai mazākā mērā mēs uztveram no Bezgalības un tie mums attēlojas kā vēsturisks process. Taču patiesībā katrs stāvoklis ir no Bezgalības izrauta ainas daļa. Ja izvēlēties citu fragmentu, aina izrādīsies citāda. Visas attēla daļas atrodas Bezgalībā potenciālā, taču mēs kādu no tām savā kli izdalām.

Bezgalībā šie fragmenti nav sakārtoti pa plauktiņiem kā arhīvā, kur katrs elements pieejams atsevišķi. Tur pastāv bezgalīga aina, turpretī es gūstu no tās segmentus atbilstoši savām tilpnēm. Manas kelim, mani iekšējie uztveres instrumenti iekārtoti tā, ka Bezgalība man pastāvīgi tēlojas divkāršā veidā: „es un kaut kas ārpus manis”.

Galvenais šajā saiknē ir garīgā laika jēdziens. Vēsture mums šķiet process, kas laika gaitā attīstās, šis process norisinās nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā un runājošajā līmenī. Tomēr patiesībā tā nav. Runa iet tikai par uztveres instrumentu attīstības procesu, kas nekādā veidā nav saistīts ar laika, kustības un vietas kategorijām: manās, patlaban esošajās, uztveres tilpnēs man tikai šķiet, ka laiks, kustība un vieta eksistē. Pretējā gadījumā es nevaru redzēt ainu, tāpēc ka to uztveru egoistiskajās tilpnēs, kuru nolūks72 ir saņemšanas dēļ.

Manā izpratnē egoisms „izstiepj” punktu un rada attāluma, izplatījuma efektu. Tas „izstiepj” manas darbības un rada laika efektu. Patiesībā laiks nepastāv. Es kaut ko daru vai nedaru. Veicot darbību, es pāreju no viena stāvokļa uz citu, kas ar to robežojas. Izdarīju vēl kaut ko – pārgāju uz nākamo un atbilstoši tam redzu citu pasauli, citu realitātes ainu. Turpretī, ja neesmu neko izdarījis, tad palieku tajā pašā stāvoklī. No kurienes tajā varētu rasties laika ritums? Kas ir „laiks”? Vai tad kāds cits var kaut ko izpildīt manā vietā?

Tātad, no viena punkta mūsu egoisms „uzpūš” veselu virtuālo telpu ar dimensijām, kas iet caur koordinātu asīm. Šajā, no punkta „uzpūstajā” telpā mēs uztveram procesus, kas it kā virzās paši par sevi, tas ir, virzās līmenī, kas izvietojas zemāk par ekrānu73. Šie procesi nav nosacīti ar kaut kādām manām darbībām attiecībā uz vēlmju realizāciju. Es varu neko nedarīt, taču jebkurā gadījumā kaut kādi notikumi norisināsies. Tādā veidā darbojas egoisms.

Viss, kas atrodas zemāk par ekrānu, ir pasaules ainas pseido izpausme. Šī forma tiek uztverta tikai mūsu egoismā. Tiklīdz mēs ierobežojam74 egoismu un paceļamies virs tā, kļūst acīmredzams, ka aina ir iluzora, tā neeksistē. Tāpēc Bāls Sulams arī sacīja, ka mūsu pasaule ir šķietama pasaule.

Vārdnīca

 

68 Tilpnes (ivritā „kelim”) = vēlmes = uztveres instrumenti, kas rodas pārdzīvotās pieredzes rezultātā.

 

69 Pasauļu nonākšana lejup no augšienes lejup – to pakāpeniska attālināšanās no Radītāja gaismas, gaismas vājināšanās tajās. Tas notika tādēļ, lai varētu radīt cilvēku, kuram, sākotnēji atrodoties pilnīgā atrautībā no Radītāja, būtu iespēja sasniegt pilnīgu saplūsmi ar Viņu.

 

70 Dvēseļu rašanās – Ādama Rišona (pirmā cilvēka), vienotās dvēseles „dzimšanas” process, pēc tam tās sašķelšanās atsevišķās dvēselēs, nonākšana lejup šajā pasaulē. Laikā, kad dvēsele sašķelta smalkās daļās, atrodas jau šajā pasaulē, pieliekot pūles, to ir iespējams pacelt atpakaļ Ādama Rišona stāvoklī.

 

71 Sašķelšanās – saistošā ekrāna (vēlmes atdot) izzušana starp dvēselēm.

 

72 Nolūks – aprēķins, motivācija attiecībā pret gaismu (baudu).

 

73 Ekrāns (masahs) – „ierobežojuma spēks”, kas mostas radījumā attiecībā pret Augstāko gaismu ar mērķi novērst baudu sevis dēļ. Pārvarēšanas spēks, pretestība egoismam (vēlmei saņemt sevis dēļ).

 

74 Ierobežojums (cimcum) – lēmums slēpt no sevis paša dabu, vispār neizmantot savas vēlmes.

 

<<3.kurss-10                 3.kurss-12>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties