2.6. Trešā stadija – zeir anpin (tiferet) (bhina gimel)
Nākamais stāvoklis – 3. stadija (bhina gimel)65. Tas parādās, kad otrais stāvoklis (bet) sajūt tikai vienu vēlēšanos – tieksmi sasniegt līdzību ar Radītāju, taču patiesībā tas neveic nekādas kustības. (Tas vēl nav spējīgs atdot tā, kā to dara Radītājs). Tad, izņemot nolūku atdot Radītājam, tas veic arī darbību. Kādā veidā tas var Radītājam atdot? Tādā veidā, ka saņem. Kā viņam tas ir zināms? Pateicoties savam pirmajam stāvoklim.
Radītājs vēlas, lai es saņemtu – es saņemu. Tagad, kad vēlos Viņam atdot, es pats apzināti izpildīšu Viņa vēlmi – sākšu saņemt.
Attēls 2.6.1. Trešā stadija, zeir anpin (tiferet), bhina gimel.
Trešā stadija no pirmās atšķiras ar to, ka kli šeit veic tādu pašu darbību kā pirmajā stadijā, taču jau apzināti. Kli saņem, tāpēc ka pati nolēmusi, ka saņems. Protams, šī vēlme nav patstāvīga, tā joprojām pilnībā nāk no Radītāja. Vēlme saņemt, kā arī vēlme atdot nāk no Radītāja. Vēlme saņemt, lai sniegtu baudu Radītājam, arī nākusi no Radītāja. Tā vēl nav pilnībā patstāvīga, tāpēc tiek dēvēta tikai par dzīvniecisko stāvokli.
Dzīvnieciskā vēlme. Lūk, ko par šādu stāvokli klāsta Bāls Sulams: „Tagad katram ir jau sava īpatnība, dzīvnieks neatrodas apkārtējās vides verdzībā, katram dzīvniekam ir savas sajūtas, savas īpašības”.
Dzīvnieka izpausmē tiek attēloti tie, kas atrodas dzīvnieciskajā līmenī. Garīgās pasaules dzīvnieciskajā līmenī, mūsu pasaules dzīvnieciskajā līmenī, masaha dzīvnieciskajā līmenī – visur pastāv šis dalījums piecās daļās.
Salīdzinājumā ar pārējiem, dzīvnieciskajam stāvoklim piemīt jau individualitātes izpausme. Augiem šīs individualitātes nav, tie visi ir līdzīgi viens otram atbilstoši savām īpašībām, atbilstoši eksistences veidam. Katram dzīvniekam piemīt sava īpatnība, individualitāte, tāpat kā cilvēkam, kurš atrodas dzīvnieciskajā līmenī: viņš neatrodas apkārtējās sabiedrības verdzībā. Tas nozīmē, ka viņš jau vēlas saņemt goda apliecinājumus, alkst pēc varas. Ja tas ir vienkāršs mūsu pasaules cilvēks, tad viņš vēlas izcelties no sev līdzīgo pūļa.
Bagātība nepieciešama, lai sevi nodrošinātu, lai sajustu drošību, stabilitāti, neatkarību. Vēlme pēc slavas, varas, goda apliecinājumiem vērsta jau uz apkārtējo sabiedrību. Vēlos būt pārāks par citiem un esmu gatavs ierobežot savas ķermeniskās baudas. Šī ir augstāka vēlme un, protams, tā vienmēr ir spēcīgāka.
Katram, kurš atrodas dzīvnieciskajā līmenī, ir personīgā sajūta, savas personīgās īpašības. Atšķirībā no augu līmeņa, šeit jau izpaužas individuāls raksturs. Mēs redzam, ka pat vienas sugas dzīvnieki atšķiras pēc savas dabas. Ja pajautāt veterināram, viņš varētu daudz pastāstīt par dažādu dzīvnieku uzvedības īpatnībām. Ja dzīvnieks ir augstāk organizēts, tad jo spilgtāk viņā izpaužas personīgās, individuālās, specifiskās īpašības. Viņš kaut ko var darīt pret Saimnieka vēlmi, tas ir, saņemt Saimnieka dēļ, lai varētu Viņam atdot. Tā jau ir pilnīgi cita doma, atšķirībā no tās, ar kuru Radītājs viņu radījis.
Turklāt dvēsele, atrodoties dzīvnieciskajā līmenī, nepakļaujas apkārtējiem, tāpēc ka tai jau ir personīgais „es”, personīgās īpašības, velēšanās izcelties, būt pārākai par visiem. Vara, slava, atzinība – tas viss atrodas šeit. Nepakļaušanās apkārtējiem nozīmē, ka ir personīgā dzīve, kas nav atkarīga no citiem, lai gan arī ne pilnā mērā.
Mēs zinām, ka lielākai dzīvnieku daļai pastāv fiksētais laiks, kurā viņi rada pēcnācējus. Noteiktā periodā zivis dodas nārstot, putni pārlido uz citām vietām utt. Jebkurā gadījumā dzīvnieki veic grupveida darbības. Nevar teikt, ka viņi pilnīgi nav pakļauti sev līdzīgo sabiedrībai. Pār tiem valdošie dabas spēki liek tiem vienā un tajā pašā laikā veikt vienas un tās pašas darbības.
Tādā veidā dzīvnieku sugas pārstāvji vēl nav pilnībā individuāli. Tāpat arī cilvēks vēlas iegūt slavu un atzinību tādā veidā, kāds pieņemts apkārtējā sabiedrībā. Šajā pozīcijā viņš no tās ir atkarīgs. Viņš vēlas izcelties saskaņā ar tiem rādītājiem, kas tiek atzīti par labākiem. Tāpēc cilvēks nav spējīgs sajust vairāk kā sevi pašu, tas ir, nespēj uztvert svešos un tas nozīmē, arī rūpēties par citiem. Viņa individualitāti nosaka vide, kurā viņš dzīvo. Cilvēks nevar iziet ārpus tās robežām. Maksimums, ko viņš vēlas – būt diženāks starp visiem, būt karalis šajā pasaulē, – taču šajā pasaulē.
Tā arī ir 3. stadija (bhina gimel). Kāpēc tikai šajā pasaulē radījums vēlas būt pārāks par citiem? Tāpēc, ka 3. stadija (bhina gimel) sastāv no divām daļām: tā ir 2. stadijas (bhina bet) sekas, bet 2. stadija ir 1. stadijas (bhina alef) sekas. Tad, kad 2. stadija, bina vēlas saņemt gaismu, tā sāk saprast, – lai sniegtu labpatiku Radītājam, tai jāsaņem. Tā izvēlas vēlmi, kas iepriekš tai bija pirmajā stadijā un sāk saņemt šajā vēlmē ar nolūku atdot Radītājam.
Visas šīs darbības atrodas 3. stadijā. Lai gan tā dara kaut ko, kas ir vērsts it kā pret Saimnieka vēlmi, taču tā līdzinās Viņam ar darbībām un tās ir atdeves darbības. Tā patiešām atdod, nevis saņem, tajā pašā laikā nemainot savu būtību, neizejot ārpus savas sabiedrības ietvariem un tai piemītošo īpašību robežām. Tas arī izraisa dzīvnieciskajā līmenī tieksmi pēc slavas, bagātības un goda apliecinājumiem – visa tā, kas sabiedrībā tiek uzskatīts par galveno.
Vēlos būt pirmais, taču tajā, ko sabiedrība uzskata par galveno, ne augstāk par to. Tāpēc šī vēlme tiek dēvēta par dzīvniecisko vēlmi: tā nespēj iziet ārpus savas dabas robežām.
Vārdnīca
65 3. stadija (bhina gimel) ir kli pirmā darbība, lēmums saņemt nedaudz gaismas. Šis lēmums radies apzināšanās rezultātā stadijā bet (otrā stadija), proti, ka Radītājs vēlas, lai kli saņemtu gaismu un to baudītu.
Jaunākie komentāri