Kabalas zinātne Latvijā

<<2.kurss-4                 2.kurss-6>>

1.5. Bezgalības gaisma, ekrāns

Visbeidzot nonākam pie kabalistiskās pieejas, saskaņā ar kuru, kā skaidro Bāls Sulams, saņemošie būtībā uztver personīgās īpašības, kas projicētas attiecībā pret bezgalības gaismu⁴³.

Tādējādi nav nekādas ainas vai formas, kas pastāvētu ārpus manis, kuru es uztvertu tādā vai citādā veidā atbilstoši maniem maņu orgāniem, kā apgalvo Everets, vai saskaņā ar kādu ārējo nosacījumu, kā apgalvo Einšteins. Šī aina pati par sevi, neatkarīgi no manis (kā tika uzskatīts pirms Einšteina saskaņā ar teoriju, kas parasti tiek dēvēta par „Ņūtona determinismu”), nepastāv.

Kabala agalvo: nekādas formas vispār nepastāv. Personīgās īpašības mēs uztveram uz Augstākās gaismas fona. Aina, kas paveras mūsu skatienam, ir mūsu īpašību aina, un mēs to dēvējam par Radītāju. Tomēr mēs to varam nosaukt arī par radījumu, tāpēc ka mēs  uztveram savstarpējos sakarus starp šo ainu un bezgalības gaismu. Tādējādi pastāv tikai dvēseles un bezgalības gaisma. Dvēseles ir vēlmes saņemt⁴⁴, tās nodrošinātas ar ekrānu⁴⁵, tas ir, ar spēju sasniegt līdzību ar Augstāko gaismu. Aina, kuru cilvēks uztver, nosacīta ar to, cik lielā mērā viņš sasniedzis līdzību ar Augstāko gaismu. Šo ainu viņš dēvē „mana pasaule”. Tāpēc katram ir sava pasaules uztvere.

1.6. 125 uztveres līmeņi

Garīgajā pasaulē vēlme saņemt ir apveltīta ar ekrānu. Mūsu vēlme saņemt dalās 125 pakāpēs (pakāpienos) vai uztveres līmeņos⁴⁶. Tas, kurš strādā⁴⁷ ar savu vēlmi saņemt un kuram ir noteikta ekrāna pakāpe⁴⁸, uztver attiecīgu ainu. Katrs, kurš strādā ar vienu un to pašu vēlmes saņemt līmeni un ar to pašu ekrānu, uztver arī to pašu ainu. Katrs, kurš atrodas uz šīs pakāpes, redz to pašu, ko citi, kas uz tās atrodas. Tam, kurš maina savu vēlmi⁴⁹ un attiecīgi arī ekrānu, atklājas citāda forma, citāda aina. Tā notiek garīgajās pakāpēs. Saņemošajam, tas ir, dvēselei – vēlmei saņemt, kas apveltīta ar ekrānu, ikreiz atklājas citāda forma, kas ir viņa ekrāna projekcija attiecībā pret Augstāko gaismu.

Vēlme saņemt pie jebkuriem apstākļiem sastāv no piecām daļām, un tās ekrāns tāpat dalās piecās sadaļās. To var salīdzināt ar mūsu pieciem maņu orgāniem. Tāpēc redzamā aina arī tiek uztverta, tā sakot, piecās dimensijās, piecos veidos, piecos parametros. Mums ir redze, dzirde, oža, garša un tauste – tieši tāpat arī garīgajā pasaulē mums ir pieci sajūtu veidi. Aina tiek uztverta, kā ietveroša sevī piecus parametrus, kuri savienojas un atklājas mums kā pasaules aina, kurā atrodas dvēsele.

Tas, kurš nav apveltīts ar ekrānu, paredzētu vēlmei saņemt, savā vēlmē saņemt uztver pasauli bez ekrāna. Tā ir minimāla vēlme saņemt, kas var eksistēt bez ekrāna. Turklāt arī tad viņš uztver pasauli atbilstoši savām īpašībām. Mēs arī patreiz to uztveram, tas tiek dēvēts par „mūsu pasauli”.

Tātad visu mēs uztveram atbilstoši mūsu maņu orgānu iespējām un, pamatojoties uz to, dodam nosaukumus tam, ko uztveram. Visam mēs piešķiram nosaukumus saskaņā ar personīgajām sajūtām un izpratni, jo ārpus mums šī aina pilnīgi noteikti neeksistē un nosaukuma nav. Tāpēc, ja nav cilvēka, nepastāv arī pasaule, nav nosaukumu un formu – ir tikai bezgalības gaisma.

Starp citu, kurš ir teicis, ka ir bezgalības gaisma? Bezgalības gaismas arī nav, tā ir Acmuto (Radītāja neizzināmā būtība) attieksme pret radījumiem. Viņš radīja tajos piecus uztveres veidus un vēlas, lai tie Viņu atklātu ar šo piecu maņu orgānu palīdzību. Ja Viņš radītu mūs citā formā, kuru mēs nespējam iedomāties, mēs, protams, citādi uztvertu pasauli, citādi uzvestos, saprastu un justu. Kā tieši? Nav zināms. Tas, kas nekad nav sajusts un uztverts, to nav iespējams iztēloties.

Tādējādi viss, ko sajūtam, no mūsu puses tiek uztverts kā zināma kopība starp cilvēku, viņa maņu orgāniem vai vēlmi saņemt, kas apveltīta ar ekrānu un bezgalības gaismu, attiecībā uz kuru nav ne vārda, ne attēla, ne nosaukuma – nav nekā, par ko būtu iespējams jebko pateikt. Nav nekā, izņemot vienu – Viņa vēlmi sniegt labumu Saviem radījumiem. Šāda attieksme pret mums eksistē no augšienes, un tā mūsos pastāvīgi atklājas. Tādējādi mūsu pasaules aina būtībā ir noteikta korelācija starp mūsu maņu orgāniem. Tā ir atkarīga no to atbilstības pakāpes  bezgalības gaismai vai  no mūsu izpratnes līmeņa par Radītāja attieksmi pret mums kā Laba un labu Daroša.

Šodien mūsu pasaulē mēs nespējam atklāt visu, ko uztveram kā labu vai ļaunu, baudu vai ciešanas. Mūsu jūtas nav pietiekami sakāpinātas. Maņu orgānos, kuri strādā ar ekrānu atdeves dēļ⁵⁰, attieksme pret Radītāju (pasaules uztvere) dalās tikai atbilstoši sajūtām – bauda vai ciešanas. Pasaules aina veidojas no divām krāsām, nosauksim tās par melno un balto. Starpība ir tikai tajā apstāklī, līdz kādai pakāpei Radītāja attieksmi pret sevi es uztveru kā labu uz Viņa attieksmes fona, ko uztveru kā ļaunumu. Tas ir atkarīgs no manas vēlmes saņemt labošanās pakāpes.

Tā es redzu visu pasauli. Visa šī aina, kas man paveras, tēlojas tikai uz šo divu lietu savstarpējās korelācijas fona: gaismas⁵¹ un kli (tilpnes⁵²), labā un ļaunā. Es atklāju Radītāju kā labu un vienlaikus redzu pretstatu Viņam, tas nozīmē, ka vēl neatklāju Viņu pareizi. Tā veidojas uztveres aina. Tas pats ar mums notiek arī šodien, taču mēs to neapzināmies, nejūtam, ka tas tā ir.

Tātad cilvēks vienmēr redz personīgo ainu, personīgās īpašības uz Augstākās abstraktās gaismas fona. Tāpēc, labojot sevi, mēs palielinām savu atbilstības pakāpi bezgalības gaismai, Labajam un labu Darošajam, lai saņemtu visu ainu – to, kas nonāk pie mums no Radītāja, bez jebkādiem traucēkļiem no mūsu puses. Tad mēs iekļaujamies, atgriežamies bezgalības gaismā, Bezgalības pasaulē.

Citiem vārdiem, tad Radītāja attieksme pret mums atklājas pilnībā, mēs nesaskatām nekādu piekrāsu bezgalības gaismā, aina it kā pazūd – mūsu kelim iekšienē paliek tikai bezgalības gaisma. Mūsu tilpnes netraucē, tās atrodas tajā pašā īpašībā, kādā atrodas arī bezgalības gaisma, izlabotas uz nolūku atdeves dēļ, bez jebkāda ierobežojuma. Tad arī kli un gaisma darbojas kā viens veselums, bez jebkādas atšķirības starp tām: notiek īpašību pielīdzināšanās. Tāds ir stāvoklis, kas mums jāsasniedz – labošanās beigu⁵³ stāvoklis.

No otras puses var sacīt: lai arī tā ir absolūti balta aina, bez jebkādas nokrāsas, tā tomēr iekļauj sevī visas ainas, visus toņus un formas, kas izieti labošanās procesā, mērojot ceļu no šīs pasaules uz bezgalību, tāpēc ka visas formas, visas pārmaiņas, visas atšķirības starp mums un bezgalības gaismu paliek un galarezultātā savienojas, lai kļūtu par tilpni, kas pilnībā atbilst bezgalības gaismai. Tādējādi, spriežot no kli viedokļa, mums jāsaka, ka tā atklāja sevi kā pilnīgi melnu, neizlabotu. Uz gaismai pretējas īpašības fona (pilnīgi melnas, pretstatā baltajai),  mēs izmantojām ekrānu un padarījām to baltu, „izbalinājām” tilpnes. Tad viss nonāca pie līdzības ar bezgalības gaismu.

1.7. Tests

 

1. Kas ir bezgalība?

a) Acmuto saikne ar dvēselēm;

b) vēlme sniegt baudu radījumiem;

c) bezgalīgs piepildījums;

d) visas atbildes pareizas.

2. Kas ir vēlme saņemt, kas apveltīta ar ekrānu?

a) gaisma;

b) dvēsele;

c) Bezgalības pasaule;

d) Radītājs.

3. Pasaules uztvere savā vēlmē saņemt, kas nav apveltīta ar ekrānu, tiek dēvēta…

a) mūsu pasaule;

b) vienkāršā gaisma;

c) dvēsele;

d) Acmuto.

4. Labošanās beigu stāvoklis ir…

a) īpašību pretstats;

b) īpašību līdzība;

c) nolūku pretstats;

d) iegūtās formas.

5. Cik daļu ir vēlmē saņemt?

a) 3 daļas;

b) 4 daļas;

c) 5 daļas;

d) 6 daļas.

Vārdnīca

⁴³ Bezgalības gaisma = Bezgalības pasaules gaisma – gaisma (bauda), kas nāk no Radītāja būtības, kuru uztveram kā Radītāju. Šī gaisma – Augstākā doma, Nodoms sniegt baudu radījumiem bez jebkāda ietērpa, ierobežojuma, diferenciācijas un tikai saņemošais no šīs viendabīgās gaismas izdala noteiktas (atbilstoši savām īpašībām) īpašības.

⁴⁴ Vēlme saņemt – neaizpildīta telpa, tukša vieta, kas tiecas sevi piepildīt, saņemt baudu. Viss radījuma materiāls, tas sastāv no dažiem līmeņiem: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais, cilvēks.

⁴⁵ Ekrāns (ivr. „masah”) – „ierobežojuma spēks”, kas mostas radījumā attiecībā pret Augstāko gaismu ar mērķi novērst baudas saņemšanu sevis dēļ. Pārvarēšanas, pretestības spēks egoismam (vēlmei saņemt sevis dēļ).

⁴⁶ 125 pakāpes = 125 uztveres līmeņi. Mēs arī patreiz atrodamies Bezgalības pasaulē un to sajūtam, taču tikai visminimālākajā līmenī, dēvētā „šī pasaule”, „mūsu pasaule”. Izņemot Bezgalības pasauli un mūs, īstenībā nekas cits nepastāv. Reālās, vienīgās un bezgalīgās īstenības izzināšanas līmeņi tiek dēvēti par pasaulēm. Pastāv piecas pasaules, no kurām katra dalās vēl uz piecām nelielām daļām un katra no tām – vēl uz piecām. Tādējādi pastāv apzināšanās, izpratnes, izzināšanas un mūsu patiesā stāvokļa, kurā mēs patiesībā pastāvam, 125 pakāpes.

⁴⁷ Strādā = izpēta = attīsta = maina.

⁴⁸ Ekrāna pakāpe = ekrāna spēks – tiek noteikts atbilstoši spēkam, vēlmes dziļumam, pieprasījumam  (mērījumu skalā no 0 līdz 4).

⁴⁹ Vēlme – baudas trūkums un tieksme pēc noteikta piepildījuma veida (tēla, domājams, nesoša baudu) veido vēlmi. Tā, piemēram, bads, kā piepildījuma trūkums, pie esoša barības tēla (domas par ēdienu) formējas vēlmē paēst.

⁵⁰ Atdeves dēļ (al menat leašpia) – nolūks (tieksme) dot, sniegt baudu Radītājam. Savas būtības, savu īpašību izmantošana ar mērķi sniegt baudu Radītājam.

⁵¹ Gaisma – Radītāja iedarbība, kas sajūtama kā bauda.

⁵² Kli (tilpne) – apzināta, radījumam piemītoša vēlme (piepildījuma nepietiekamība) saņemt baudu no gaismas.

⁵³ Galīgā labošanās (gmar tikun) – visa Universa galīgais stāvoklis, kad pats zemākais punkts sasniedz to pašu stāvokli, kāds ir augstākajam. Savu īpašību pilnīga izlabošana un attiecīgi pilnīga saplūsme ar Radītāju.

<<2.kurss-4                 2.kurss-6>>