Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 2.kurss-3

(SKA MĀCĪBU KURSI), 02.kurss Komentēt

<<2.kurss-2                 2.kurss-4>>

1.2. Gaismas iedarbība

Pastāv trīs galvenās darbības, kuras veic gaisma vai Radītājs. Sākumā Viņš rada vēlmi24, tas ir, veido cilvēka dvēseli. Pēc tam kopā ar cilvēku, pēc viņa lūguma, ar aktīvu viņa līdzdalību, Radītājs viņu izlabo25. Pēdējā darbība var tikt veikta tikai saskaņā ar paša cilvēka vēlēšanos un ja viņš tam ir gatavs.

Tajā brīdī, kad Radītājs labo cilvēku, Viņš vienlaikus, atkarībā no cilvēka labošanās pakāpes, it kā ietērpjas viņā, piepilda viņu ar Sevi. Runājot kabalas valodā, gaisma veido kli26 (tilpni), gaisma labo kli, un gaisma piepilda kli. Vārda „Radītājs” vietā mēs parasti lietojam vārdu „gaisma”, tas ir, Radītāja izpausmes sajūta.

Lai uzsāktu aktīvu līdzdalību ceļā uz labošanos un sevis piepildīšanu, mums jāzina, kādā veidā to darīt, kur tieši atrodas mūsu pielikto pūliņu punkts. Pretējā gadījumā mēs ilgstoši varam atrasties meklējumos un šķietamā kustībā, turklāt nepieciešamo rezultātu tā arī nesasniegsim. Acīmredzot ir kāda atslēga, īpašs vārds, kods, kas patiešām atklāj saikni starp cilvēku un Radītāju – nepieciešams tikai sastādīt pareizo numuru (jo taču pastāv starp mums kāda saikne) un šo kanālu atjaunot, iztīrīt.

Lietas būtība tāda, ka gala rezultāta sasniegšana ir atkarīga no tā, ko tieši cilvēks prasa no Radītāja mācību laikā. Mācības – audience, tas ir laiks, kad cilvēkam tiek ļauts ko lūgt no Radītāja. Galvenais – zināt, ko lūgt un nepalaist garām iespēju izklāstīt savu lūgumu. Tāpat kā smagi slims cilvēks pastāvīgi domā par to, ka viņam nepieciešams izveseļoties un nekas cits dzīvē viņu neuztrauc, tāpat arī mums jāatceras tikai viena mūsu slimība: tas, ka mums nav saiknes ar Radītāju. Ja šī saikne realizēsies – viss pārējais pieliksies.


1.3. Esamības izzināšana

Sākumā izskatīsim, ko nozīmē jēdziens Acmuto27 (neizzināmā būtība). Lai noskaidrotu šo jautājumu, pievērsīsimies Bāla Sulama rakstam „Par garīgo izzināšanu” no grāmatas „Dzirdētais”28 (ar izcelto šriftu izdalīts raksta oriģinālteksts, ar parasto – komentārs):

Mēs izšķiram lielu daudzumu pakāpju un lielu daudzumu nosacījumu pasaulēs. Nepieciešams zināt: tad, kad tiek teikts par pakāpēm un nosacījumiem, runa iet par to, ko dvēseles izzina, – ko tās saņem no pasaulēm, taču saskaņā ar likumu: „To, ko neizzināsim – nenosauksim vārdā”. Tādējādi vārds „vārds” norāda uz izzināšanu līdzīgi tam, kā cilvēks piešķir vārdu (nosaukumu) kādai lietai tikai pēc tam, kad tajā ir kaut ko izzinājis un saskaņā ar savu izzināšanu.

No garīgās izzināšanas29 viedokļa, esamība dalās 3 pakāpēs:

1) Viņa būtība „Acmuto”

2) bezgalība „ein sof”

3) dvēseles

1) Par Viņa būtību mēs vispār nerunājam, jo radījumu sakne un vieta sākas no Radīšanas Nodoma30, kurā tie iekļauti pēc principa „Darbības beigas – sākotnējā nodomā”.

2) Bezgalība ir Radīšanas Nodoms, Radītāja vēlme sniegt baudu radījumiem bezgalības līmenī, dēvētā „ein sof31. Šeit atrodas saikne starp Viņa būtību un dvēselēm32. Šo saikni mēs saprotam kā vēlmi sniegt baudu radījumiem.

Bezgalība ir visa procesa sākums, tā dēvēta par „gaismu bez kli”, taču tajā ir radījumu sakne, tas ir, saikne starp Radītāju un radījumiem, kas dēvēta „Ar Viņa vēlmi piepildīt radījumus”. Šī vēlme sākas bezgalības pasaulē un nonāk lejup līdz Asija33 pasaulei.

3) Dvēseles ir baudas saņēmējas, kas atrodas Viņa vēlmē sniegt baudu.

Bezgalība” nozīmē saikni starp Viņa būtību un dvēselēm, kuru mēs saprotam kā vēlmi piepildīt radījumus. Izņemot šo saikni, kurai ir vēlme sniegt baudu, neko citu mēs neapspriežam. Tajā ir visa procesa sākums (to dēvē – gaisma bez kli), tajā atrodas radījumu sakne.

Visas pasaules attiecībā pret sevi pašām tiek definētas kā gaisma bez kli, un tās netiek apspriestas. Tās tiek definētas kā Viņa būtība, un tās nav izzināmas.

Tātad mums nepieciešams atšķirt vienu no otra divus jēdzienus:

a) Radītājs;

b) tas, kas no Viņa nāk.

Līmenis (a), kas tiek definēts kā Viņa būtība – mums neatļauj Viņu apspriest, kā tika minēts augstāk. Līmenis (b) – tas, kas nāk no Viņa, tiek definēts kā gaisma, kas izplatās mūsu kelim34 iekšienē, tas ir, mūsu vēlmēs saņemt un tiek dēvēts par bezgalību. Šī saikne, kas ir Radītājam ar radījumiem, ir Viņa vēlme piepildīt radījumus. Vēlme sniegt baudu tiek definēta kā gaismas izplatīšanās, kas rezultātā nonāk pie vēlmes saņemt.

Attēls 1. Visuma vispārējā uzbūve.

Garīgajā izzināšanā tiek sasniegta izzinātāja un izzināmā saplūsme. Bez izzinātāja izzināmajam nav formas, par cik nav neviena, kas ieņemtu izzināmā formu. Tāpēc šis līmenis tiek nosacīts kā Viņa būtība, kuru nav iespējams apspriest.

Mēs varam uzsākt apspriešanu tikai no tās vietas, kur mūsu sajūtas reaģē uz gaismas izplatīšanos, uz Viņa vēlmi sniegt baudu saviem radījumiem, kas patiešām nonāk pie saņemošajiem.

Šo procesu var salīdzināt ar to, kā mēs izskatām, pieņemsim, galdu: pateicoties mūsu taustei, mēs sajūtam, ka tas ir ciets; mēs varam novērtēt tā garumu un platumu saskaņā ar informāciju, kas nonāk mūsu maņu orgānos. Taču nav teikts, ka galds tāpat izskatīsies no cita vērotāja viedokļa, kuram piemīt citādi uztveres orgāni, – piemēram, no dzīvnieka redzes punkta, kurš to redz atbilstoši saviem maņu orgāniem. Mēs nespējam noteikt formu, vadoties no dzīvnieka pozīcijas, jo neesam izmantojuši viņa sensoru iespējas.

No sacītā izriet: tāpat kā mums pietrūkst spēja izprast pašu Radītāju, tieši tāpat mēs nevaram noteikt, kāda ir pasauļu forma no Viņa redzes punkta – mēs izzinām pasaules tikai caur savu maņu orgānu prizmu un sajūtām. Viņš arī vēlējās, lai mēs tieši tādā veidā Viņu izzinātu.

Tajā ir izteiciena „Gaisma nemainās” jēga. Visas izmaiņas notiek tikai tilpnēs, tas ir, mūsu sajūtās; un viss tiek nosacīts ar mūsu iztēli (tāpat: līdzību).

Pamatojoties uz šo apgalvojumu, ir saprotams, – ja daži cilvēki izskatīs vienu garīgo objektu, tad katrs to izzinās atbilstoši personīgai iztēlei (atbilstoši līdzībai ar to) un savu maņu orgānu iespējām. Tāpēc katrs redz citādu formu. Tāpat arī pašā cilvēkā forma mainīsies atbilstoši viņa pacēlumiem35 un kritumiem36. Kā rakstīts augstāk: gaisma37 ir vienkārša gaisma38, visas izmaiņas notiek tikai tajos, kas to saņem.


Vārdnīca

24 Vēlme – piepildījuma (gaismas, baudas) trūkums.

25 Labošanās – nolūka baudīt sevis dēļ mainīšana uz nolūku baudīt tādēļ, ka to vēlas Radītājs (Augstākais spēks), kas noved pie saņemšanas, piepildījuma Radītāja dēļ.

26 Kli (tilpne) – izlabotās vēlmes, derīgas gaismas saņemšanai, tas ir, jau neegoistiskas, bet ar nolūku „atdeves dēļ”, kas pārvērš egoismu altruismā.

27 Acmuto – neizzināma būtība, Radītāja būtība. Mūsu ārējo izpausmju uztvere vienmēr ir subjektīva, jo mēs sajūtam tikai Radītāja iedarbību uz mums, taču Viņu pašu mēs nespējam izprast (kā arī visu to, kas atrodas ārpus mūsu ķermeņa robežām). Tāpēc visu, kas eksistē ārpus mūsu sajūtu robežām, mēs dēvējam par Acmuto.

28 Jehuda Ašlags. Par garīgo izzināšanu // J.Ašlags „Dzirdētais”. Raksti. – Jeruzāleme, 1998. (ivrits).

29 Garīgā izzināšana – izzināšana, kuras iekšienē mēs skaidri sajūtam to avotu, ko izzinām. Garīgajā izzināšanā, izņemot baudu, gaisma ietver sevī skaidru baudas avota apzināšanos (šīs apzināšanās dziļums atkarīgs no pakāpes, kurā mēs atrodamies) ar visiem tā nodomiem, plāniem.

30 Radīšanas nodoms = Radītāja nodoms radīt radījumus, lai sniegtu tiem maksimālu baudu.

31 Ein sof (olam) = nav beigu (ivr.) = Bezgalības pasaule – stāvoklis, kad visas vēlmes apmierinātas pilnībā bez ierobežojuma, tas ir, radījums (vēlme saņemt) neierobežo gaismas (baudas) izplatīšanos.

32 Dvēseles – radīšanas nodoma sākumā tika radīta vienota dvēsele, dēvēta – Ādams Rišons (pirmais cilvēks). Tā sašķēlās 600 000 daļās. Patreiz katrai daļai ir iespēja veikt labošanos un pielīdzināties Radītājam. Cilvēka dvēsele sastāv no diviem komponentiem – gaismas (baudas) un tilpnes (vēlmes saņemt šo baudu). Pie tam tilpne ir dvēseles būtība, turpretī gaisma, kas to piepilda, arī ir iecerētais – Radītāja sagatavotā bauda.

33 Asija pasaule – pilnībā egoistiska pasaule, visattālinātākā no Bezgalības, kurā cilvēks vispār nesajūt Radītāja klātbūtni vai arī sajūt Viņa iedarbību kā ļaunu, ciešanas nesošu.

34 Kelim (daudzsk. no „kli”) = kli sastāvdaļas = vēlmes = uztveres instrumenti.

35 Pacelšanās augšup uz garīgajām pasaulēm nozīmē arvien lielāku saikni ar Radītāju.

36 Kritums – attālināšanās no Radītāja, tas ir, kad kelim, cilvēka vēlmes, kļūst daudz primitīvākas, materiālas.

37 Gaisma – Radītāja ietekme, kas sajūtama kā bauda.

38 Vienkāršā gaisma – ne saliktā, ne sadalītā daļās, ne diferencētā. Tikai saņemošais šajā homogēnajā gaismā nosaka noteiktas (atbilstoši savām īpašībām) īpašības.

<<2.kurss-2                 2.kurss-4>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties