Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 2.kurss-19

(SKA MĀCĪBU KURSI), 02.kurss Komentēt

<<2.kurss-18                 2.kurss-20>>

5.4. Ierobežojuma pasaule

 

Iepriekšējās stadijas – hohma, bina, zeir anpin ir kli veidošanās posmi, embrija stadijas, kad gaisma bija primāra, bet vēlme kalpoja kā sekas. Sākotnējā gaisma radīja vēlmi saņemt, vēlmi atdot un to savstarpējo mijiedarbību. Malhut ir vēlme baudīt, kas sāk sajust sevī šīs iedarbības rezultātu.

 

Dotās iedarbības rezultātu malhut sajūt kā kaunu141. Tā sāk sevi salīdzināt. No vienas puses, tā bauda Radītāja gaismu, taču no otras puses, tā sajūt Viņa iekšējo atdeves īpašību.

Malhut atklāj sevī pilnīgu pretrunu: savu būtību attiecībā pret Viņa būtību, savu vēlmi saņemt attiecībā pret Viņa atdeves īpašību.

Milzīgā īpašību atšķirība, ko tā sajūt, izraisa cimcum alef – pirmo vēlmes ierobežojumu: malhut sevi ierobežo, nevēloties neko saņemt. Niecības sajūta tajā daudzkārt pārsniedz baudu, pilnībā apspiež un apslāpē to līdz tādai pakāpei, ka malhut paliek pilnīgi tukša.

Attēls 5.4.1. Kli veidošanās stadijas.

Malhut paliek tukša, taču tajā saglabājas visas iekšējās struktūras, gaismas radītās vēlmes gradācijas. Pati gaisma pie tam izzūd, tas ir, pazūd Radītāja klātbūtnes sajušana, baudas sajūta.

Attēls 5.4.2. Pirmais ierobežojums, skaidrojums tekstā.

Malhut atgrūž Radītāja klātbūtnes sajūtu, kas atnāk un pūlas atrisināt radušos situāciju. Pilnīga tukšuma stāvoklī tā nespēj realizēt ne saņemšanas īpašības, ne atdeves īpašības. Nepieciešams kaut ko darīt.

Malhut rodas risinājums: saņemt Radītāja dēļ, tāpēc ka Viņš vēlas sniegt baudu radījumiem. Saņemot Radītāja dēļ, tādā veidā malhut sniegs baudu Viņam, un saņemšana kļūs pilnīgi ekvivalenta atdevei.

Izrādās, ka malhut būtība nav traucēklis, lai varētu sasniegt līdzību ar Radītāju. Radītājam var līdzināties, pateicoties tieši savai būtībai, ja pareizi izmantot malhutā esošo milzīgo vēlmi, tāpēc ka Radītājam attiecībā pret šo vēlmi ir sava vēlme – sniegt baudu.

Tātad, izmantojot abas vēlmes kopā, malhut saņems, tāpēc ka Viņš vēlas atdot, tātad malhut līdz ar to piepildīs ne savu, bet gan Viņa vēlmi. Notiek it kā kli pacelšanās augšup pie Radītāja un ne sevis, bet gan Viņa piepildīšana. Malhut it kā saka:

„Es eksistēju, lai piepildītu Viņu, tāpat kā Viņš pastāv attiecībā pret mani tikai ar vienu nolūku, lai mani piepildītu. Šeit mēs esam pilnīgi vienlīdzīgi”.

Šāda tehnika tāpēc arī tiek dēvēta par „kabalu” (saņemšanu), tāpēc ka tieši ar pareizu Radītāja iedarbību saņemšanu, mēs varam Viņu piepildīt un tādā veidā pacelties līdz Viņa līmenim.

5.5. Ekrāns un atstarotā gaisma

 

Aplūkosim radījuma struktūru, kas radīts ceturtajā stadijā. Gaisma, kas nāk no Radītāja, tiek dēvēta par tiešo gaismu or jašar (OJ). Tā tiecas ienākt vēlmē, malhut, taču atduras pret ekrānu (masah)142, kurš atstaro gaismu atpakaļ Radītājam. Atstarotā gaisma tiek dēvēta par or hozer (OH). Pēc tam ekrāns (masah) aprēķina, kādu gaismas daudzumu tas tomēr var pieņemt Radītāja dēļ. Gaisma, kas daļēji ienāk iekš kli, tiek dēvēta par iekšējo – or pnimi (OP). Lielākā gaismas daļa, kas palikusi ārpusē, tiek dēvēta par apkārtējo gaismu – or makif (OM).

Attēls 5.5.1. Kli, radījuma struktūra.

5.6. Parcufa roš – toh – sof (dvēsele)

 

Pēc ierobežojuma veikšanas radījums altruistiski var pieņemt tikai nelielu gaismas devu, pieņemsim, 20%, turpretī atlikušos 80% tas atgrūž. Tā radījuma daļa, kurā tiek pieņemts lēmums attiecībā uz to, cik daudz gaismas tajā ienāks Radītāja dēļ, tiek dēvēta par roš. Ekrāna daļa, kas atrodas virs malhut un kas ielaiž gaismu, tiek dēvēta par pe.

 

Radījuma daļa, kura saņem gaismu, tiek dēvēta par toh (iekšējā daļa, rumpis), turpretī tā daļa, kas paliek tukša, tiek dēvēta par sof (beigu daļa), tajā radījums veido ierobežojumu, pabeidz saņemt gaismu. Toh un sof kopā veido ķermeni – guf.

Līnija, kas ierobežo gaismas saņemšanu iekš guf, tiek dēvēta tabur. Apakšējā sof robeža – beigu daļā, tiek dēvēta par sijum, nobeigums. Viss šis objekts pilnībā arī ir radījums, dvēsele, parcufs.

Attēls 5.6.1. Parcufa uzbūve.


 

 

Vārdnīca

 

141 Kauns (ivr. „buša”) – egoisma, vienīgā radījuma pazemojoša sajūta salīdzinājumā ar altruismu, Radītāju, absolūtas atdeves īpašību. Sāpes, riebums pret savu stāvokli. Egoisms un kauna sajūta – vienas īpašības divas izpausmes.

142 Ekrāns (masah) – „ierobežojuma spēks”, kas mostas radījumā attiecībā pret Augstāko gaismu ar mērķi pārtraukt baudu sevis dēļ. Pārvarēšanas, pretestības spēks egoismam (vēlmei saņemt sevis dēļ).

<<2.kurss-18                 2.kurss-20>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties