SKA mācību materiāli. 2.kurss-18

(SKA MĀCĪBU KURSI), 02.kurss Komentēt

<<2.kurss-17                 2.kurss-19>>

5. nodarbība

Apgūtā materiāla īss atkārtojums (1. – 4. nod.)

 

5.1. Kli radīšanas un attīstības stadijas

5.2. Desmit sefirot

5.3. Kabalistiskie apzīmējumi

5.4. Ierobežojuma pasaule

5.5. Ekrāns un atstarotā gaisma

5.6. Parcufa roš – toh – sof (dvēsele)

5.7. Pasauļu rašanās

5.8. Tests


 

5.1. Kli radīšanas un attīstības stadijas

 

0 – keter – Radītāja vēlme radīt kli un sniegt tai baudu.

1.hohma – gaismas radīta, taču vēl neapzināta, nepatstāvīga vēlme pēc baudas, it kā savienotas kopā or un kli. No kli puses vēl nav patstāvīgas vēlmes. Dabiski, ka hohmas stadijā dominē or, tāpēc ka tās vēlme ir sniegt baudu primāri: tā radīja kli. Tādējādi iekš kli hohma nav patstāvīgas vēlmes.

2.bina – absorbējot visu or hohma, kli iegūst arī tās vēlmi „atdot”, dod priekšroku līdzināties gaismai, atdot Radītājam tāpat kā atdod Viņš. Dzimst jauna stadija – bina, kas saņem piepildījumu nevis no gaismas, bet no atdeves sajūtas Radītājam. Šī bauda tiek dēvēta par or hasadim.

Bina – radījuma pirmā patstāvīgā reakcija.

3.zeir anpin (ZA) – jūtot, ka nav spējīga eksistēt tikai ar or hasadim (jo or hohma tai dod dzīvību), bina izšķiras par kompromisu: saņemt tikai dzīvībai nepieciešamo or hohma daudzumu, bet pārējo turpināt atdot. Šī jaunā stadija tiek dēvēta par zeir anpin un sastāv no sešām sefirot: hesed135, gevura136, tiferet137, necah138, hod139, jesod140.

Attēls 5.1.1. Korelācija starp sfiru zeir anpin un desmit pamata sefirot.

4.malhut – jūtot, ka or hohma dod tai dzīvību, zeir anpin tiecas ar to piepildīt visu sevi, kā hohma stadijā. Rodas nākamā stadija:

Malhut – īstā kli, radījums, kas tiecas patstāvīgi saņemt visu baudu, kuru Radītājs vēlas atdot. Tādēļ tikai malhut tiek dēvēta par kli – veidojumu – radījumu, turpretī iepriekšējās stadijas ir tikai tās attīstības posmi. Tāda ir Radītāja griba: radīt kli, kas pati vēlētos baudīt Viņa gaismu. Pilnīgā gaismas piepildījuma stāvoklī malhut tiek dēvēta par olam Ein Sof – Bezgalības pasauli.

Attēls 5.1.2. Radījuma – malhut attīstības stadijas.

5.2. Desmit sefirot

Visi iespējamie gaismas veidi, kas no Radītāja nonāk pie radījumiem, reducējas uz desmit pamata, 10 sefirot: keter, hohma, bina, hesed, gevura, tiferet, necah, hod, jesod, malhut.

Sefirot ir īpašības, kurās ar nolūku ietērpies Radītājs, lai tādā veidā izpaustu sevi attiecībā pret radījumiem.

Sefirot nav Viņa personīgās īpašības. Par Viņa personīgajām īpašībām mēs neko nevaram pateikt, Viņš ir neizzināms, mēs varam izzināt tikai to, kādā veidā Viņš vēlas mums atklāties. Tieši šīs Viņa „ārējās” īpašības attiecībā pret mums tiek dēvētas „sefirot”.

Katra iedarbība, kas no Radītāja vērsta attiecībā pret cilvēku, ir noteikta vadība, signāls, kas cilvēkā izraisa noteiktu reakciju, sajūtu. Pamatojoties uz šādu sajūtu, sefira arī saņem savu nosaukumu. Visi sefirot gaismas veidi ir Radītāja vadība un attieksme pret radījumu, tas ir, sefirot novada līdz radījumiem Radītāja vadību.

5.3. Kabalistiskie apzīmējumi

 

Vēlmes lielums nosaka kli apjomu: jo lielāka vēlme, jo lielāks ir kli apjoms. Tā cilvēks, sakot, ka viņam kuņģī nav vietas, liek saprast, ka viņam nav vēlmes to piepildīt. Bada sajūta reizēm izpaliek arī tukšā kuņģī.

Kustība – vēlmju izmaiņas, kas noved pie jaunu kelim (tilpņu) izveides.

Laiks – darbību secība garīgajā pasaulē.

Tad, kad sakām: „Bezgalības pasaule” (olam Ein Sof), tad ar šo jēdzienu uztveram tilpni, kas pilnībā (neierobežoti, bezgalīgi) piepildīta ar baudu, tilpne, kurā piepildījumam nav robežu, tas ir, nav neapmierinātas vēlmes. Raugoties no šī viedokļa, glāze, kas piepildīta līdz malām, arī atrodas Ein Sof stāvoklī. Tādējādi ar bezgalību tiek domāts neierobežota piesātinājuma stāvoklis, kad visas prasības ir apmierinātas.

 

Vārdnīca

135 Sefira hesed – vēlme pielīdzināties Radītājam zeir anpinā, tā keter.

136 Sefira gevura – egoisma pārvarēšanas spēks. Hohma īpašību iekļaušana iekš ZA.

137 Sefira Tiferet – binas īpašība zeir anpinā, sastāv no 3 daļām: augšējās tiferet divas trešdaļas ir GAR de-bina, tīrā atdeves īpašība, turpretī apakšējā tiferet trešdaļa tiek dēvēta ZAT de-bina, kas saņem gaismu no augšienes un nodod apakšējiem pēc to lūguma.

138 Sefira necah – zeir anpin īpašība zeir anpinā.

139 Sefira hod – malhut īpašību iekļaušana zeir anpinā.

140 Sefira jesod – visu iepriekšējo zeir anpin piecu sefirot summa, tas, ko pēc tam no jesod jau kā rezultātu saņem malhut.

<<2.kurss-17                 2.kurss-19>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties