4.3. Ādama Kadmona pasaule
Parcufim dzimšana
Tātad kli, cik vien tas ir iespējams, pilnībā tika piepildīta ar gaismu. Tā veica „zivug de – akaa”111: aprēķinu, cik daudz tā spēj sevī saņemt. Kādā veidā kli veic šo aprēķinu? Tā balstās uz to, ka tekošajā stāvoklī tajā atrodas rešimot 4/4112: četri de-itlabšut un četri de-avijut (daļa „de” aramiešu valodā, kuru bieži izmanto kabalā, nozīmē piederību).
Gaismas daudzums, kas tajā bija, tiek dēvēts itlabšut, turpretī bijusī vēlme tiek dēvēta avijut.
Vadoties no tā, kli arī darbojas: saņem sevī zināmu gaismas devu. Uzreiz pēc gaismas saņemšanas rodas absolūtas nepilnības stāvoklis – tas, kas garīgajā pasaulē patiesībā nevar būt. Ko tas nozīmē? Kli apstājas, tā nespēj turpināt saņemt, tāpēc ka šeit attiecībā uz vēlmēm saņemt Radītāja dēļ nav ekrāna.
Attēls 4.3.1. Rešimo de-itlabšut un rešimo de-avijut.
Tomēr saņemt tikai nelielu gaismas daudzumu un ar to apmierināties, nozīmē nespēju pāriet kādā citā stāvoklī, proti, ja gaisma, kas ienāk kli, paliek nemainīga un pastāvīgi neatjaunojas, tā izzūd. Kāpēc? Tāpēc, ka izzūd vēlme.
Piepildītā vēlme pārstāj eksistēt. Ja tā netiek sajusta kā tāda, tad dabiski arī gaisma tajā nav sajūtama kā piepildījums. Kli nonāk stāvoklī, kad tai kaut kas jādara. Vienīgais risinājums – iziet no šī stāvokļa un atgriezties iepriekšējā. Tomēr kli atgriežas bijušajā stāvoklī jau ar citiem rešimot: ne ar rešimot 4/4, kuri tai bija Bezgalības pasaulē, bet ar 4/3. Tas nozīmē, ka tā jau ir nogājusi noteiktu ceļu un diemžēl tā rezultātā tai ir radušies zināmi trūkumi.
Attēls 4.3.2. Kli ar rešimot 4 de-itlabšut un 4 de-avijut (4/4).
Vēlme, ar kuru kli, malhut tagad var strādāt ar ekrānu, ir samazinājusies. Kāpēc? Tāpēc ka tā pārliecinājās, ka iepriekšējā vēlme, kas bija apveltīta ar ekrānu, noveda to līdz bezizejas stāvoklim. Atbilstoši tam, malhut veic nākamo darbību: sāk strādāt līmenī, kas atrodas zemāk (4. avijut vietā – 3. avijut), kas atbilst nonākšanai lejup par vienu pakāpi; iekšējā keter vietā tā strādā uz atlikušajām avijut113 daļām: hohma, bina, ZA, malhut. Attiecīgi tā piepilda šīs kelim, taču jau pavisam ar citu gaismu. Šis otrais kelim piepildījums ar gaismu tiek dēvēts – parcufs AB114.
Attēls 4.3.3. Parcufa AB dzimšana ar rešimo 4 de-itlabšut un 3 de-avijut (4/3). Ar bultiņām attēlots: 1 – masah pacelšanās no tabur uz galgaltas pe, 2 – masah nolaišanās par vienu pakāpi zemāk – parcufa AB pe.
Pirmais ar Augstāko piepildījumu bija parcufs Keter (Galgalta115). Turklāt tagad visaugstākais piepildījums ir hohma, tāpēc šis parcufs tiek dēvēts par parcufu Hohma (AB). Tas izplatās tikai līdz tabur tāpat kā iepriekšējais, taču tam nav to kelim, kas bija galgaltai, jo galgaltai bija visas kelim. Zemākās kelim (no tabur un zemāk – kelim, kuras atbilst malhut) galgalta nolēma nepiepildīt. Ja galgalta nolēma nestrādāt ar šīm kelim, taču, neskatoties uz to, tās vēl joprojām tajā atrodas, tad iekš AB to vienkārši vairs nav. Šis parcufs tās neiekļauj aprēķinā. Šis parcufs izplatās savās sefirot no pe līdz tabur: otrais kelim piepildījums ar gaismu attiecībā uz rešimot 4/3.
Rešimot mums vienmēr diktē ko darīt. Kāpēc? Tāpēc ka tā ir vienīgā visaptverošā informācija: rešimot par gaismu un rešimot par kli. Par cik Universā vispār ir tikai gaisma un kli, kuru šī gaisma veido, tad atbilstoši tam jebkuru stāvokli mēs varam attēlot tikai šajos divos parametros. Lai aprakstītu jebkuru stāvokli, mums ir pilnīgi pietiekami ar gaismu un kli. Informācija, kas nosaka pagātnes vai nākotnes stāvokli (ne tagadni), tiek dēvēta par rešimot. Tas ir ieraksts par gaismu un par tilpni (kli).
Tātad AB piepildās ar gaismu atbilstoši savam ekrānam, kurš apveltīts ar avijut 3 un, dabiski, saņem mazāk. Šis ekrāns arī nevar strādāt ar malhut: tāpat kā parcufs Galgalta nevar piepildīt malhut (daļa, kas atrodas zemāk par tabur, sof) ar savu gaismu keter, tāpat arī AB to nevar piepildīt ar savu gaismu hohma. Katrs no pieciem parcufim, kuri dzims (Galgalta, AB, SAG, MA (elion), BON (elion)), nespēs piepildīt parcufu Galgalta zemāk par taburu (tās sof).
Attēls 4.3.4. Ādama Kadmona (AK) pasaules pieci parcufim.
Attēls 4.3.5. AK pasaules parcufim dzimšana. Ar punktētām līnijām attēlota masaha pacelšanās un nolaišanās.
Kāpēc AB neizplatās lejup? Tas nevar ar savu gaismu piepildīt malhut – zemāko galgaltas daļu. Tad AB saņem noteiktu gaismas daudzumu savās pirmajās sefirot. Šim parcufam bija or keter116 iekš kli de-keter, taču tagad tam ir or-hohma117 iekš kli hohma. Tas tāpat apstājas pusceļā un, nonākot pie strupceļa, tam tāpat jāpieņem lēmums. Tas ir tā dēvētais „bituš-pnim-umakif” – iekšējās un apkārtējās gaismas spiediens uz ekrānu. Tad, kad parcufs saņem pieņemsim 20% gaismas, tam atliek neizmantoti 80% . Šiem neizmantotās gaismas 80% principā bija jāaizpilda malhut. Taču, ņemot vērā, ka malhut piepildīt nevar, šie 80% gaismas, pareizāk sakot, tās nepieprasījums, spiež uz tabur, robežu, kas neļauj izmantot šīs milzīgās vēlmes.
Attēls 4.3.6. Iekšējās(OP) un ārējās (OM) gaismas spiediens uz masah („bituš-pnim-umakif”).
Līdzīgi tam, ārējās gaismas (OM) iedarbības rezultātā AB nolemj, ka tam obligāti nepieciešams atgriezties iepriekšējā stāvoklī, tas ir, parcufs hohma jau vairs nedarbojas, pe118 no līmeņa keter nolaižas līdz līmenim hohma, pēc tam līdz līmenim bina un rodas parcufs SAG119 – parcufs Bina.
Attēls 4.3.7. SAG parcufa dzimšana ar rešimo 3/2.
AB – parcufs hohma, SAG – parcufs bina. Binā, kā mēs jau runājām, ir altruistiskā nolūka iedīgļi, vēlme atdot. Bina ar savām īpašībām vēlas līdzināties keter, turpretī keter nevēlas neko saņemt, tikai atdot. Šis keter nolūks atdot veido SAG kā īpašu parcufu.
Vārdnīca
111 Zivug de–akaa (ivr. „trieciensavienošanās”) – gaismas trieciena mijiedarbība ar ekrānu, kurā ekrāns pretojas gaismas izplatībai dalet stadijā (vēlme piepildīties), atstumj gaismu atpakaļ pie tās saknes (avota). Šajā parādībā ir divas pretējas darbības: gaismas atstumšana un turpmākā mijiedarbība ar to, kas noved pie gaismas saņemšanas iekš kli, jo gaisma, kas izstumta no bhinas dalet, pārtop atstarotajā gaismā, tas ir, citā kli, kura ietērpj un atklāj gaismu parcufā.
112 Rešimot 4/4; 4/3; 3/2; 2/1; 1/0 – katrs iepriekšējais tilpnes (kli) stāvoklis, kurš satur gaismu, atstāj pēc sevis divus rešimot veidus (ierakstus, atmiņas) – rešimo no gaismas, kas atradās tilpnes iekšienē un rešimo no ekrāna (pretošanās spēki egoismam), kas tai ir dotajā brīdī. Šī informācija, kas nepieciešama, lai veiktu garīgo darbību, tiek īsi pierakstīta ciparu veidā – „4/4” – gaismas rešimo: dalet (4), ekrāna rešimo: dalet (4); „4/3” – gaismas rešimo: dalet (4), ekrāna rešimo: gimel (3) utt.
113 Avijut – spēks, vēlmes dziļums, prasība (tiek mērīts skalā no 0 līdz 4).
114 AB – (Ādama Kadmona pasaules) parcufs hohma, izveidojies zivug rezultātā ar gaismas rešimo – dalet (4), tilpnes rešimo – gimel (3). Šis parcufs strādā ar tādām vēlmēm, ar kurām nespēja strādāt iepriekšējais parcufs (galgalta).
115 Galgalta – pirmās (Ādama Kadmona) pasaules pirmais parcufs, kurš izveidojies pēc cimcum alef (pirmais ierobežojums) attiecībā pret rešimot dalet de-avijut (4) un dalet de-itlabšut (4). Parcufs galgalta attiecībā pret Bezgalības pasauli, kur ar gaismu bija piepildīts viss Universs, izpaužas tikai kā smalks gaismas stars.
116 Or keter – visaugstākās pakāpes gaisma, or jehida.
117 Or hohma – visa gaisma, kas nāk no Radītāja, tas ir, gaisma, kas iekļauj sevī visu, ko vēlas mums dot Radītājs, tiek definēta kā būtība un radījuma dzīve.
118 Pe (mute) – daļa, kurā notiek Augstākās gaismas un ekrāna mijiedarbība – malhut de-roš.
119 Parcufs SAG (parcufs bina) – Ādama Kadmona pasaules parcufs ar rešimot gimel (3) de-itlabšut un bet (2) de-avijut. Tas nozīmē, ka SAG strādā tikai uz atdevi (rešimo bet, bina), taču SAG tāpat piemīt itlabšut gimel – atmiņas par iepriekšējo stāvokli (par parcufu AB, parcufu hohma). Tāpēc parcufā SAG ir neliels hohma gaismas starojums.
Jaunākie komentāri