3.5. Kā notiek malhut piepildījums
Malhut ietver sevī piecas daļas, tās arī tiek dēvētas: keter, hohma, bina, zeir anpin un malhut. Šajās piecās daļās tā pūlas saņemt, redzot, ka katrā no tām tā var saņemt tikai nelielu segmentu.
Attēls 3.5.1. Malhut piepildīšanās shēma.
Toh – kli iekšējā daļa. Visa pārējā tukšā telpa tiek dēvēta par sof, tā ir kli ārējā daļa.
Rodas jautājums: kāpēc malhut var piepildīt sevi tikai mazajā daļā – tik minimālā, ka šis smalkais apļa segments tiek dēvēts „kav dak” (smalkā līnija) – līdz tādai pakāpei tas ir šaurs. Kāpēc malhut rodas tikai šāds neliels ekrāns, kas ļauj saņemt Radītāja dēļ? Tāpēc ka īpašības, kuras tā saņem no augšienes no iepriekšējām sefirot, ir niecīgas salīdzinājumā ar vēlmi, kas rodas iekšienē. Ja šo malhut dalīsim daļās: nulles, pirmā, otrā, trešā un ceturtā, tad atbilstoši vēlmes lielumam, ceturtā daļa (šī daļa rodas malhutā, un tā neatbilst malhut iepriekšējām vēlmēm) ir miljardiem reižu lielāka par visām iepriekšējām. Gaisma, kas atnāk no ārienes, ir gaisma, kas spējīga mainīt vēlmi, kuru tā radījusi pirmajā, otrajā un trešajā daļās. Gaisma uztur tikai tās vēlmes, kuras pati radījusi, tikai šīm vēlmēm gaisma spēj dot spēku.
Tāpēc sanāk, ka šī malhut tāpat vienkārši nevar pielīdzināties binai vai keter: tai pietrūkst spēka. Gaisma, kas to piepilda, nespēj tai iedot atbilstošo ekrānu, tāpēc ka tā ir daudzkārt mazāka pēc iedarbības spēka uz malhut salīdzinājumā ar vēlmi, kuru tā patreiz sevī radījusi. No šejienes izriet, ka šīs malhut piepildījums līdzinās šauram segmentam, smalkai līnijai.
Kāpēc tas notiek? Kāpēc jau sākotnēji visu nevarētu darīt citādi? Pieņemsim, ka malhutai patreiz būtu pietiekami spēka, lai saņemtu gaismu tik daudz, kas būtu pietiekoši pilnam ekrānam. Tad malhut piepildītos un veiktu pilnu atdeves darbību savā otrajā un trešajā stadijā. Otrajā stadijā ir nolūks atdot, vēlme līdzināties nulles stadijai, trešajā stadijā ir darbība, kas līdzinās pirmajai stadijai: saņem kā otrajā stadijā un atdod ar nolūku. Trešā stadija saņem kā pirmā un vēlas atdot kā otrā. Ceturtā stadija jau sastāv no nulles, pirmās, otrās, trešās un ceturtās, tur jau atrodas papildu vēlmes. Kāpēc nevarētu izdarīt tā, lai malhut tagad varētu veikt cimcum, ekrānu un saņemt uzreiz visu gaismu ar pilnu nolūku Radītāja dēļ un viss būtu beidzies?
Tam nav nekādu priekšnosacījumu. Lai iekšienē, vadoties no šīs papildu vēlmes, malhut tagad vēlētos līdzināties keter, nepieciešama cita bina, kas dotu nolūku visam jaunajam egoismam. Tas ir, nepieciešams pārveidot visas iepriekšējās stadijas. Virs malhut daļas, kas radusies no jauna, jānovieto pilnīgi citas iepriekšējās stadijas – tādas, kas pēc sava spēka, intensitātes, dziļuma un lieluma līdzinātos šai papildu, jaundzimušajai malhut daļai. Taču tas nav iespējams.
Tādējādi iepriekšējās stadijas ir spējīgas „apkalpot” visu, izņemot pašu malhut. Tā nav spējīga pielīdzināties nulles stadijai, Radītājam, saņemšanai Radītāja dēļ. Šis process ielikts vēl nulles stadijā, tie ir iekšējie, smalkie, visas sistēmas nodomi, šo procesu veido gaisma, Radītājs un pakāpeniski no līdzīgām jaunu vēlmju izpausmēm atklājas kas tāds, kas iepriekš vispār nav bijis.
Tas ir apbrīnojami: kā var radīt vēlmi vai īpašību, kas iepriekš nav bijusi. Vai arī domas, nodoma, darbības iespēju, kas neeksistētu Radītājā. To patiešām varētu nosaukt par brīvu radījumu, kas pastāv neatkarīgi no Viņa, taču tajā pašā laikā šis radījums saprot, kas ir Radītājs un no visām iespējām izvēlas tieši Viņa stāvokli (ņemot vērā, ka pārējās iespējas nav sliktākas salīdzinājumā ar pašu Radītāju).
Ja iespējas, kuras ir radījumam sava nākamā stāvokļa izvēles brīdī, ir sliktākas par tām, kurās izpaužas Radītājs, tad šī vēlme, šī izvēle nav brīva. Lai pēc brīvas gribas izvēlētos līdzību ar Radītāju, nepieciešamas līdzvērtīgas iespējas un tomēr atbilstoši kādam kritērijam dot priekšroku Radītājam, Viņa stāvoklim.
Ņemot vērā, ka no lejup nonākošās gaismas, malhut nespēj saņemt visu spēku ekrānam (tāpēc ka papildu vēlme netiek pārklāta ar šo gaismu, tā tikai var parādīt atšķirību starp gaismu un šo vēlmi), tā sevi ierobežo. Taču šai vēlmei gaisma nespēj iedot īpašību līdzību ar sevi, tāpēc ka tā ir labojošā gaisma95 un tā ir daudzkārt mazāka salīdzinājumā ar vēlmi, kas tagad radusies malhutā. Lai saņemtu to pilnā apjomā, malhutai sev apkārt ir jāveido vesela personīgās labošanās sistēma. Tas arī notiek.
Malhut sāk saņemt gaismu Radītāja dēļ tajās savās iepriekšējās stadijās, kur tas ir iespējams, izņemot pēdējo, ceturto. Ceturtā stadija paliek tukša un tiek dēvēta par malhut (tās pēdējās daļas) attīstību un izplatīšanos.
Attēls 3.5.2. Malhut attīstība un izplatīšanās (ceturtā stadija pašā malhutā).
Kas notiek šajā malhut, kad tā ir piepildīta? Tā, protams, aprēķina gaismu, kas to piepilda. Izskaitļo ar ekrāna palīdzību, cik daudz gaismas tā var saņemt ar nolūku Radītāja dēļ, tas ir, pielīdzinās trešās stadijas darbībai ar tādu pašu nolūku kā otrajā stadijā un šo darbību veic.
3.6. Tests
1. No kā atkarīga vērojamās realitātes aina?
a) – no novērotāja;
b) – no apkārtējās pasaules;
c) – no novērotāja un apkārtējās pasaules;
d) – nav atkarīga no nekā.
2. No visa attīstītā materiāla – nedzīvais, augu, dzīvnieciskais, cilvēciskais līmenis –pienākums visu pasauli novest līdz Bezgalības ir…
a) – dzīvniekiem;
b) – augiem;
c) – cilvēkam;
d) – katrs patstāvīgi.
3. Darbība, ar kuru malhut slēpj savu vēlmi sevī, neļauj sev to izmantot, tiek dēvēta…
a) – Bezgalības pasaule;
b) – cimcum alef;
c) – bhina bet;
d) – bhina alef.
4. Malhut vēlas līdzināties…
a) – binas stadijai;
b) – keter stadijai;
c) – pati sev;
d) – iepriekšējai stadijai.
5. Cik daļas ietver sevī ceturtā stadija?
a) – trīs daļas;
b) – vienu daļu;
c) – četras daļas;
d) – piecas daļas.
Vārdnīca
95 Labojošā gaisma – gaisma, kas rada mūsos vēlmi atdot. Tā atklājas mums nevis kā spēcīga bauda, bet kā „Augstākā dižums” un tas modina mūsos vēlmi atdot Radītājam.
Jaunākie komentāri