3.3. Esamības uztveres pakāpes
Ko nozīmē: „Es eksistēju”? Vai esmu vienīgais radījums, vai arī eksistē citi cilvēki? Pašreizējā brīdī, kā es to izprotu, viņi eksistē. Kad pacelšos augšup uz citu uztveres pakāpi, tad, iespējams, visus, kurus uztveru savās sajūtās šīs pasaules līmenī kā cilvēkus, kuri līdzinās man ārēji, es apzināšanos citādā veidā? Pēc savas iekšējās būtības viņi šķitīs man kā citas būtnes. Es sākšu viņus aplūkot kā ķermeņus, kuri pilda visus gaismas norādījumus.
Var jautāt arī tā: ja esmu nomiris un mani pieci maņu orgāni ir pārstājuši darboties, vai tādā gadījumā šo pasauli es uztveru caur savu dvēseli? Atbilde sekojoša: tu sāc uztvert pasauli ar dvēseles piecu maņu orgānu palīdzību. Tu saskaries ar spēku pasauli, nevis ar ķermeņu pasauli. Tad, kad savā iekšējā redzējumā tu pacelsies pāri esošai uztverei, tu redzēsi spēku pasauli. Tu sāksi salīdzināt sevi ar spēkiem, kuri atrodas ārpus ķermeņiem. Ārpus nedzīvās, augu, dzīvnieciskās un cilvēciskās dabas ietvariem tu sajutīsi spēkus, kas visu noved līdz darbībai un ar tiem tu veidosi attiecības. Tāpēc, ka strādā tieši šie spēki, nevis ķermeņi, kas ir to ietērps.
Bezgalības pasaulē, Radīšanas Nodomā, mēs visi esam savienoti kopā. Tad vēl nepastāvēja dalījums nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā un cilvēciskajā daļās. Cilvēks, dzīvnieks, augi, akmeņi utml., tas viss nepastāvēja atsevišķi. Viss ietvēra sevī jēdzienu „radījums”, un Nodoms bija sniegt baudu visam, kas ir radīts.
Kur tādā gadījumā ir problēma? Laikā, kad apgūstam reālās īstenības uzbūvi, mēs redzam, ka no visa materiāla, kas attīstījies, tikai cilvēkam ir uzlikts par pienākumu šo pasauli virzīt atpakaļ uz Bezgalības pasauli. Šis uzdevums netiek uzlikts nedzīvajam, augu, dzīvnieciskajam līmeņiem.
Bāls Sulams „Ievadā kabalas zinātnē”, 58. p., raksta, ka tikai cilvēks spēj visus vest aiz sevis. Kāpēc? Tāpēc, ka no stadijām hohma, bina, zeir anpin un malhut, tikai malhutā84 vēlme saņemt ir attīstīta tik lielā mērā, ka ir spējīga sajust Dodošo, līdzināties Viņam un pēc tam izveidot ar Viņu saikni. Šī iespēja piemīt tikai malhut atbilstoši tās sajūtu dziļumam. Tādējādi, labojot sevi, cilvēks velk aiz sevis nedzīvo, augu un dzīvnieku dabu.
Nav nevienas detaļas radītajā, kas, cilvēka darba rezultātā, nesajustu izmaiņas savās īpašībās. Taču izvēles brīvība ir tikai cilvēkam, un tikai viņš var novest visu reālo īstenību Bezgalības pasaulē.
Rodas jautājums: zinātnieki runā par to, ka Visums, kas aizsācies no punkta, savas attīstības procesā paplašinās. Vai ar to ir jāsaprot, ka tad, kad cilvēks novedīs visu pasauli līdz gmar tikun (galīgā labošanās)85, visa materiālā īstenība atgriezīsies Radīšanas Nodoma sākuma punkta stāvoklī? Nē! Tas, kāda matērijas attīstība mums atklājas, attiecas tikai uz mūsu maņu orgānu attīstību. Patiesībā, izņemot Bezgalības pasauli, nekas cits nav radīts. Tad, kad sasniedzam pareizo esamības uztveri, pietiekami attīstām mūsu uztveres kli, tad, pateicoties materiālajām, tāpat arī garīgajām sajūtām, ar pasauļu palīdzību mēs sasniedzam Bezgalības pasauli.
Visas iepriekšējās formas, kuras sastapām ceļā, mūsu apziņā paliek kā iepriekš eksistējušas, ņemot vērā nepietiekamo garīgo uztveri, un nevis tāpēc, ka šīs formas patiesībā eksistēja šajās pakāpēs. Šīs formas nav bijušas, līdzīgas ainas mums radīja mūsu neizlabotais stāvoklis. Tādējādi pasaules ir Bezgalības pasaules apslēptības. Vienkāršās gaismas vietā, uztverot realitāti ar pieciem maņu orgāniem, parastajā kli mēs vērojam daudzveidīgas ainas.
Attēls 3.3.1. Pasaules – Bezgalības pasaules apslēptības līmeņi.
Virzoties augšup mērojot labošanās pakāpes, cilvēks tās visas savāc sevī. Tad, kad viņš nonāk līdz augstāk stāvošai pakāpei, visas zemākās, izņemot to, kas dēvēta par šo pasauli, it kā izdzēšas.
Mūsu pasaule ir nedzīvā līmeņa pakāpe, kas nevar mainīties. Sasniedzot pat Bezgalības pasauli, dati, kas nogādāti ar ķermeniskajiem maņu orgāniem, nemainīsies: tu redzēsi to pašu ainu un tā – līdz gmar tikun stāvoklim. Par mūsu uztveri pēc gmar tikun stāvokļa sasniegšanas, mēs runāt nevaram.
Vārdnīca
84 Malhut – pabeigts, patstāvīgs radījums, kurš pats vēlas saņemt un sajūt sevi kā saņemošais. Gaismas izplatīšanās ceturtā stadija (bhina dalet).
85 Gmar tikun (galīgā labošanās) – visa Universa galīgais stāvoklis, kad pats zemākais radījuma punkts sasniedz to pašu stāvokli, kurā atrodas pats augstākais. Pilnīga savu īpašību izlabošana un atbilstoši tam, pilnīga saplūsme ar Radītāju.
Jaunākie komentāri