3. nodarbība
Radījuma radīšana
3.1. Bezgalības pasaule (olam Ein Sof)
3.2. Garīgie sajūtu orgāni
3.3. Esamības uztveres pakāpes
3.4. Ierobežojuma pasaule (olam cimcum), malhut – radījums
3.5. Kā notiek malhut piepildījums
3.6. Tests
3.1. Bezgalības pasaule (olam Ein Sof)
Radīšanas nodoms, dēvēts „Bezgalības pasaule” (ein sof), ir Acmuto saikne ar dvēselēm, kas izpaužas kā „vēlme sniegt baudu radījumiem (dvēselēm)”.
Kāpēc šis stāvoklis tiek dēvēts par Bezgalības pasauli? Tāpēc ka Viņa Nodoms bija radīt mūs un bezgalīgi mūs piepildīt. Izņemot šo saikni, mēs neko neizzinām un tāpēc ne par ko vairāk nevaram runāt. Mēs neesam spējīgi izprast Radītāja, Acmuto būtību, mēs varam tikai izzināt Viņa attieksmi pret mums. Mēs nespējam izzināt pašu Saimnieku, mēs varam tikai Viņam pielīdzināties, Viņa attieksmei pret mums.
Viss esošais un izzināmais pasaulēs pastāv tikai attiecībā pret dvēselēm, taču par pašām pasaulēm mēs neko nevaram pateikt, jo mums nav iespējams tās izprast kā tādas. Pašas par sevi tās nav izzināmas un attiecas uz Acmuto. Tāds atsevišķs jēdziens kā pasaules, nepastāv. Dvēseles saņem no pasaulēm. Tās atrodas pasaulēs visos līmeņos. Dvēseles nosaka pasaules tikai tādā veidā, kādā tās izzina.
Pieņemsim, ka atrodos kādā garīgās telpas vietā, no Bezgalības pasaules saņemu caur dažām pasaulēm. Tas nozīmē, ka es izzinu šīs pasaules. Tomēr, ja nebūtu manis, nebūtu arī pasauļu. Kam, tādā gadījumā, tās nestu Bezgalības pasaules gaismu? Tātad pasaules neeksistē.
Tāpēc mēs sakām, ka visas pasaules atrodas cilvēkā. Pasaules ir Bezgalības pasaules apslēptības pakāpes attiecībā pret cilvēku, viņa vēlmes saņemt dēļ.
Tas izriet, vadoties no vēlmes sniegt baudu radījumiem, un tā ir korelācija starp radījumiem un Būtību79.
Radītājs atklājas man tādā mērā, kādā slēpju no Viņa savu vēlmi saņemt. Tas nosaka manu pakāpi, līmeni pasaulēs.
Mūsu kopējā sajūta tiek dēvēta par „vēlmi saņemt” un, atkarībā no tā, cik lielā mērā saņemam, mēs izšķiram šajā vēlmē vairums daudzveidīgu detaļu un nianšu. Vēlme saņemt jau tiek dēvēta par radījumu – jaunu kategoriju „kaut kas no nekā”80, tādējādi tieši no tā brīža, kad vēlme saņemt sāk just, gūt iespaidus, varam runāt par atsevišķām sajūtu detaļām. Tas viss tiek dēvēts par korelāciju starp Augstāko gaismu81 un vēlmi saņemt.
No tā izriet secinājums: ja vairums cilvēku raugās uz vienu un to pašu garīgo objektu, tad katrs no viņiem to izprot savādāk, atbilstoši personīgajai iztēlei un iespaidam. Turklāt arī katrā atsevišķā cilvēkā šis garīgais objekts mainīsies, atkarībā no viņa stāvokļiem. Cilvēks katru reizi sajūt citādu formu, tāpēc ka „gaisma pēc savas būtības ir vienkārša un tai nav nekādas formas – visas formas nosaka tikai saņemošo vērtējums”82.
3.2. Garīgie sajūtu orgāni
Ārpus saņemošā mēs nevaram runāt par kādas formas vai ainas esamību. Tādējādi pat tajā gadījumā, kad mēs runājam par to, ka mūsu Visums ir radīts pirms 13,7 miljardiem gadu un zemeslode – 4,6 miljardiem gadu, līdz ar to jāņem vērā, kādā veidā mēs izzinām šos periodus atbilstoši mūsu laika izpratnei, mūsu priekšstatiem par cēloņu un sakarību saiknēm. Runa nav par to, ka tas notiek ārpus mums jeb tam ir jēga ārpus mūsu maņu orgāniem.
Rodas jautājums: vai realitāte turpina pastāvēt pēc manas nāves? Vai ir citi cilvēki, kuri to sajūt? Ja esmu nomiris, tad kā man var būt zināms, ka tā pastāv? Pēc nāves es sajūtu ko citu. Mana vēlme saņemt ir mirusi, uztvere ar piecu maņu orgānu palīdzību ir pārtraukta, un es sāku savādāk just realitāti: ar dvēseli, „punktu sirdī”, dvēseles sakni. Tad es redzu citu esamību.
Šobrīd visa mana realitāte ir pasaule, kuru es uztveru, pateicoties pieciem maņu orgāniem. Bezgalības gaismu es sajūtu kādas ainas veidā, noteiktā veidā dzirdu, jūtu zināmu garšu un smaržu, kaut ko sataustu. Maņu orgānus man aizvieto keter, hohma, bina, zeir anpin un malhut83. Esmu apveltīts tieši ar šādiem uztveres orgāniem un tieši tādā veidā es sajūtu bezgalības gaismas iedarbību.
Kas notiek, ja man nav piecu maņu orgānu? Kabalisti saka, ka cilvēkam jebkurā gadījumā ir kli, kas uztver bezgalības gaismu ar piecām iekšējām daļām. Mūsu dabiskie maņu orgāni ir tikai ārējā uztveres daļa. Pastāv vēl dziļākas iekšējās kelim: keter, hohma, bina, zeir anpin un malhut. Tās dod iespēju sajust citu realitāti un uztvert to citādās ainās. Tomēr apzināties šo atšķirību ir iespējams tikai dzīves laikā šajā pasaulē, attīstot nepieciešamās uztveres kelim.
Šim nolūkam paredzēta kabala. Tās mērķis novest cilvēku līdz Bezgalības pasaules līmenim, veicināt tādu kelim uztveres attīstību, kad līdzās redzes, dzirdes, taustes, ožas un garšas orgāniem veidojas bezgalīga kli, kura spēj uztvert visu, kas ielikts Radīšanas Nodomā. Būtībā uz to mūs arī virza visa realitāte.
Vārdnīca
79 Būtība = Acmuto
80 Kaut kas no nekā („ješ mi ain”) – radies (radīts) no tā, kas nav eksistējis iepriekš, pirms Radītāja nodoma.
81 Augstākā gaisma – Radītāja klātbūtnes sajušana; saikne starp Acmuto un radījumu.
82 J. Ašlags. Priekšvārds Zoar Grāmatai. P.46.// Priekšvārdu grāmata. Jeruzāleme, 1976. (ivrits).
83 Keter, hohma, bina, zeir anpin un malhut – vēlmes piecas daļas, kurās radījums sajūt Radītāju; radījuma kli.
Jaunākie komentāri