Kabalas zinātne Latvijā

2.kurss-2>>

2.KURSS

Visuma uzbūve

Apjoma ziņā šis ir lielākais jaunās informācijas materiāls: šeit tiek izskatīta Visuma shēma, sākot no Radīšanas nodoma līdz brīdim, kad veidojas garīgā konstrukcija, kopīgās dvēseles prototips, ko dēvē par „Ādamu”, kura daļiņas mēs esam. Mācību kurss sastādīts pamatojoties uz Bāla Sulama rakstu „Ievads kabalas zinātnē” un tiek uzskatīts par kabalas literatūras pamatkursu tās turpmākajā apgūšanā. Materiāls ir samērā sarežģīts, jo tajā ir liels daudzums kabalistisko terminu un apzīmējumu, kas precīzi jāatceras. Tiek piedāvāts vairums shēmu un zīmējumu, kas atveido Augstākās dabas uzbūvi un iedarbības mehānismu uz cilvēku. Īpaša valoda ļauj kabalistiem aprakstīt realitāti, kuru tie izzina jutekliskā veidā, kuru mēs vēl neesam atklājuši.

Saturs

Ievads

1.nodarbība

Radīšanas nodoms

1.1. Pirmcēlonis (Radītājs)

1.2. Gaismas iedarbība

1.3. Esamības izzināšana

1.4. Pasaules uztvere

1.5. Bezgalības gaisma, ekrāns

1.6. 125 uztveres līmeņi

1.7. Tests

2. nodarbība

Vēlmes attīstība

2.1. Tiešās gaismas izplatīšanās stadijas un vēlmes attīstība

2.2. Radījuma pamatstāvokļi

2.3. Nulles stadija – keter (bhina šoreš)

2.4. Pirmā stadija – hohma (bhina alef)

2.5. Otrā stadija – bina (bhina bet)

2.6. Trešā stadija – zeir anpin (bhina gimel)

2.7. Ceturtā stadija – malhut (bhina dalet)

2.8. Tests

3. nodarbība

Radījuma radīšana

3.1. Bezgalības pasaule (olam Ein Sof)

3.2. Garīgie sajūtu orgāni

3.3. Esamības uztveres pakāpes

3.4. Ierobežojuma pasaule (olam cimcum), malhut – radījums

3.5. Kā notiek malhut piepildīšana

3.6. Tests

4. nodarbība

Pasauļu dzimšana

4.1. Parcufa uzbūve

4.2. Gaismas ienākšanas kārtība kli iekšienē

4.3. Ādama Kadmona pasaule

4.4. SAG parcufa īpatnība

4.5. Tests

5. nodarbība

Apgūtā materiāla atkārtojums (1. – 4. nod.)

5.1. Kli radīšanas un attīstības stadijas

5.2. Desmit sefirot

5.3. Kabalistiskie apzīmējumi

5.4. Ierobežojuma pasaule

5.5. Ekrāns un atstarotā gaisma

5.6. Parcufa roš – toh – sof (dvēsele)

5.7. Pasauļu rašanās

5.8. Tests

6. nodarbība

Radītāja un radījuma īpašību savienojums

6.1. Ievads

6.2. Binas īpašība un malhut īpašība

6.3. Binas un malhut īpašību savienojums

6.4. Tests

7. nodarbība

Tilpņu sašķelšanās

7.1. Sašķelšanās nozīme

7.2. Otrais ierobežojums (cimcum bet)

7.3. Binas un malhut sajaukums

7.4. Tests

8. nodarbība

Labošanās, dvēseļu radīšana

8.1. Labošanās princips

8.2. Acilut pasaule – labošanās pasaule

8.3. BeJA pasauļu sistēma

8.4. Malhut labošanās

8.5. Tests

9. nodarbība

Apgūtā materiāla atkārtojums (6. – 8. nod.)

9.1. Ādams – īpašs parcufs

9.2. Tilpņu šķelšanās

9.3. Šķelšanās sekas

9.4. Labošanās kārtība

9.5. AHAP labošanās

9.6. Ādama sadalīšanās dvēselēs

9.7. Cilvēka ceļš

9.8. Laboties nozīmē sasniegt līdzību

9.9. Noslēgums

9.10. Tests

10. nodarbība

Papildnodarbība. Ādama dvēseles uzbūve

10.1. Ādams Rišons – vienota dvēsele

10.2. Ādams Rišons attiecībā pret ABeJA pasaulēm

10.3. Ādama Rišona parcufa konstrukcija

Noslēgums

Vārdnīca

Ievads

Pastāv neapstrīdams fakts, ka cilvēks nav spējīgs dzīvot mūsu pasaulē bez noteiktām zināšanām par dabu, vidi, kas atrodas viņam apkārt.

Tieši tāpat cilvēka dvēsele¹ nevar eksistēt Augstākajā pasaulē², ja tā neizpratīs garīgo pasauļu uzbūvi un to darbību. Piedzimstot, tas ir, ienākot mūsu pasaulē³, zīdainis neko nezina un visu informāciju, kas nepieciešama dzīvei, viņš saņem no vecākiem.

Viņš eksistē un attīstās pateicoties tēva un mātes rūpēm. Pakāpeniski augot, uzkrājot zināšanas un pieredzi, bērns mācās patstāvīgi orientēties apkārtējā vidē. Kļūstot vecāks un iemācoties izmantot savās interesēs iegūtās zināšanas, cilvēks no vecāku gādības nonāk lielajā pasaulē.

Līdzīgas attīstības stadijas iziet arī cilvēka dvēsele, līdz izpelnas visā pilnībā izprast kabalas patieso gudrību. Bez tā dvēsele nespēj sasniegt pilnību. Ne tas, ka kabalas zināšanas nodrošinātu pašu dvēseles attīstību, vienkārši tāda ir dvēseles iekšējā būtība. Tā nav spējīga patstāvīgi funkcionēt bez nepieciešamo zināšanu krājuma, tāpēc dvēseles izaugsme atkarīga no zināšanu līmeņa.

Lietas būtība ir sekojoša: ja dvēsele attīstītos bez zināšanām, tā izjustu ciešanas. Tāpēc Daba ar nodomu nedeva jaundzimušajam spēju patstāvīgi pārvietoties, jo bērnam trūkst saprāta un ja viņam būtu spēks, viņš varētu sev nodarīt pāri.

Tātad tiesības dzīvot garīgajās pasaulēs saņem tikai tas, kurš priekšlaikus vēlējies iegūt zināšanas par to iekārtu. Sākot izzināt garīgo pasauļu sistēmas, iepriekš nepieciešams izskatīt, kā tajās darbojas mūsu pasaules galvenie faktori.

Augstākajās pasaulēs nepastāv tādi fizikālie jēdzieni kā laiks, telpa, kustība (tie mainās jau mūsu pasaulē: pie ātruma, kurš tuvojas gaismas ātrumam, laiks tiecas uz nulli, masa – uz bezgalību, turpretī telpa saspiežas vienā punktā).

Laika vietā garīgajās pasaulēs tiek izskatītas cēloņu un seku sakarības, pāreja no viena stāvokļa citā, formas izmaiņas. Ja jūs jautāsiet, cik laika būtu nepieciešams, lai mainītos dažādi procesi, tad šādam jautājumam nebūtu jēgas, jo ar laiku tiek izprasta tikai turpmāko darbību secība.

Tādējādi kabalā materiāls tiek apgūts ķēdes secībā – sākot no katras parādības cēloņa līdz tā sekām vai arī no radījuma⁴ sākuma līdz tā nākamajam beigu stāvoklim, kas ir viens un tas pats.

Vieta nav noteikta telpas daļa, kas aizpildīta ar ķermeni, bet stāvoklis, kas atainots garīgo īpašību skalā, kur mērījumu sadaļa simts nosacīti tiek pieņemta kā Radītāja⁵ īpašība, bet nulles sadaļa kā radījuma sākotnējā īpašība.

Tādējādi pārvietošanās garīgajā pasaulē ir garīgā objekta īpašību maiņa. Tas garīgajā telpā it kā pārvietojas atbilstoši attiecīgo vērtību mērījumam skalā (tuvāk vai tālāk attiecībā pret Radītāju). Tomēr garīgajā pasaulē objekts nepazūd, tur tikai rodas objekta jaunā forma.

Citiem vārdiem, līdzko rodas jaunas īpašības, no garīgā objekta atdalās tā atjaunotā forma, bet iepriekšējā joprojām turpina savu pastāvēšanu. Bija viens garīgais ķermenis, tas izmainīja savas īpašības, nekavējoties atdalījās no vecā ķermeņa un sāka eksistēt patstāvīgi.

Tādējādi tagad ir parādījušies divi garīgie ķermeņi. Tādā veidā dzimst jauni garīgie objekti. (Tāpat arī mūsu pasaulē – embrijs, kurš atrodas mātes klēpī, ir viņas organisma daļa un vienlaikus atsevišķa jauna būtne. Galīgais atdalīšanās iemesls – noteiktu, no mātes atšķirīgu, personīgo īpašību iemantošana).

Pūloties rast kabalistisko definīciju attiecībā uz telpas, laika, kustības jēdzieniem, nepieciešams noteikt, kādu terminoloģiju mēs varam izmantot, jo mums ir jārunā par lietām, kuras neredzam paši savām acīm, vēlamies nodot informāciju par pasaulēm, kuras nesajūtam. Kā tādā gadījumā varam būt pārliecināti par to, ka pareizi viens otru sapratām?

Cilvēkiem mūsu pasaulē pastāv sajūtu kopība, taču kā nodot sarunu biedram zināšanas par objektu, kuru tas nekad nav redzējis? Šādā gadījumā mēs pārejam uz valodas analoģijas metodi: „līdzīgs tam un tam…”. Taču, ja esmu svešinieks no citas pasaules, kurā viss ir pilnīgs pretstats šai pasaulei? Kā tādā gadījumā man aprakstīt šo pasauli? Tas ir iespējams tikai tad, ja starp šīm pasaulēm pastāv abpusēja saikne.

Bāls Sulams savas grāmatas „Mirdzošais un apgaismojošais tēls” priekšvārdā⁶ (144. p.) raksta, ka viss eksistējošais mūsu pasaulē, ir garīgās pasaules auglis. Ņemot vērā, ka viss esošais nāk no Radītāja un, izejot caur pasauļu sistēmu, nonāk lejup mūsu pasaulē, var secināt, ka tajā nepastāv nekas, kam nebūtu saknes garīgajā pasaulē. Tāpēc kabalisti uzskatīja par iespējamu izmantot mūsu pasaules jēdzienus, lai aprakstītu garīgās pasaules objektus, jo pastāv stingra saikne starp sakni (garīgo) un zaru (materiālo) un nevar no vienas saknes izaugt vairāki zari. Tādējādi, vadoties no mūsu pasaules objektu vārdiem, var piešķirt nosaukumus to garīgajām saknēm – spēkiem, kuri mudina šos zarus dzīvot.

Dabiski, šādu valodu var izveidot tikai tas, kurš ir spējīgs vienlaikus redzēt sakni un zaru, cēloni un sekas, tas ir, to, kas vienlaicīgi atrodas abās pasaulēs. Tālāk aplūkosim, kā cilvēks, atrodoties mūsu pasaulē, spēj vienlaikus ienākt garīgajā pasaulē – mūžīgajā un bezgalīgajā dvēseļu pasaulē. Vienlaicīgi dzīvot abās pasaulēs, apzināties mūžību, izprast garīgās pasaules, atrodoties mūsu materiālajā pasaulē – vai tas nav cilvēka cienīgs mērķis!

Tomēr patreiz esam spiesti izmantot „zaru valodu”, neredzot šo zaru saknes. Ņemot vērā, ka pastāv garīgo un materiālo objektu precīza atbilstība viens otram, nav pieļaujama patvaļīga kabalas terminoloģijas mainīšana.

Kabalā pastāv trīs galvenās sadaļas un tajās tiek klāstīts par Universa vispārējā likuma izzināšanu. Ir zinātniskā sadaļa, kurā apgūst pasauļu⁸ un signālu kāpnisko lejup nākšanu⁷ līdz pat mūsu pasaulei. Šajā sadaļā tiek apgūtas tikai Augstākās pasaules: to funkcionēšana, vadība, iedarbība uz mums, to, kā mēs ar savu rīcību tās ietekmējam un kā, atkarībā no mūsu reakcijām, tās no jauna uz mums iedarbojas.

Nākamajā kabalas sadaļā tiek apgūta dvēseles attīstības metodika, cilvēka iekšējā daļa, kuru viņš saņem no Augstākās pasaules.

Šajā kabalas sadaļā mēs apgūsim materiālu, kurā tiek runāts par matemātiskā aparāta izveidi, kas paredzēts noteiktu procesu aprakstīšanai, kuri norisinās ar dvēseli. Kabalistam tas sniedz iespēju izmantot zinātnisku pieeju izpētē; pētīt garīgo pasauļu ietekmi uz sevi, analizēt, sagrupēt, formulēt no augšienes izejošo iedarbības signālu saiknes ar personīgajām reakcijām un otrādi; saņemt praktisku rezultātu garīgi enerģētiskās daļas – dvēseles optimālai realizācijai. Kabalas matemātiskais aparāts sastāv no:

● gematrijām – pasauļu un dvēseles garīgo stāvokļu ciparu pierakstiem;

● grafikiem, kas attēlo stāvokļus un sakarības, kas ataino pasauļu ietekmi uz dvēseli un dvēseles, cilvēka ietekmi uz garīgajām pasaulēm;

● tabulām, matricām, kas ietver pasauļu un dvēseļu daudzveidīgās īpašības.

Piebilde: lasot visus kabalas tekstus, nepieciešams atcerēties, ka kabala, kā jebkura zinātne, izmanto specifisku terminoloģiju. Cilvēkam, kurš ar to nav pazīstams, šie teksti liksies kā tēlaina vai ētiska rakstura apraksti. Lai novērstu tamlīdzīgu kļūdu, kas daudzus noved pie grūtībām vai pat nespējas apgūt kabalu, nepieciešams pastāvīgi izmantot terminu vārdnīcu, kas izskaidro vārdu nozīmi.

Materiāla izklāsts seko „hronoloģiskai” garīgo pasauļu radīšanas kārtībai: Radītājs⁹ – kli¹⁰ – Bezgalības pasaule¹¹ – pirmais ierobežojums¹² – Ādama Kadmona pasaule¹³ – Nekudim pasaule¹⁴ – kelim šķelšanās¹⁵ – Acilut pasaule¹⁶ – BeJA pasaules¹⁷ – cilvēka radīšana – grēkā krišana¹⁸ – olam aze (mūsu pasaule)¹⁹.

Vārdnīca

¹ Dvēsele – garīgais orgāns, kas pakāpeniski dzimst cilvēkā, kurš atrodas mūsu pasaulē. Dvēseles dzimšana nozīmē posmsecīgu sajūtas rašanos no garīgo spēku iedarbības, rodas minimāla Radītāja klātbūtnes sajūta.

² Augstākā pasaule = Garīgā pasaule – pastāvoša atbilstoši atdeves īpašības likumiem. Par „Augstāko” tiek dēvēta, tāpēc ka atdeves īpašība ir cēlonis, mūsu pasaules sakne, turpretī mūsu pasaule – sekas, kas pilnībā tiek vadītas no garīgās pasaules.

³ Mūsu pasaule – aina, kuru mēs (radījumi) sajūtam ar piecu maņu orgānu palīdzību (redze, oža, tauste, garša un dzirde).

⁴ Radījums – no nekā radīta vēlme saņemt baudu.

⁵ Radītājs – visa Universa vispārējā daba; vēlme atdot, sniegt baudu.

⁶ Jehuda Ašlags – Priekšvārds grāmatai „Panim Meirot” // J. Ašlags, Darbi. – Kabalas zinātne. Starptautiskā Kabalas akadēmija: Elektroniskais resurss: http://www.kabbalah.info/rus (2006.).

⁷ Lejup nākšana = nākšana lejup = attālināšanās no sākotnējā stāvokļa.

⁸ Pasaules – Radītāja apslēptības pakāpes.

⁹ Radītājs = pirmcēlonis = gaismas (baudas) avots.

¹⁰ Kli (tilpne) – apzināta, radījumam piemītoša, vēlme saņemt baudu no gaismas.

¹¹ Bezgalības pasaule – stāvoklis, kurā visas vēlmes apmierinātas pilnībā bez ierobežojuma.

¹² Pirmais ierobežojums – lēmums nekad vairs nebaudīt gaismu sevis dēļ.

¹³ Ādama Kadmona pasaule – pirmtēls, nodoms, kura realizācijas rezultātā cilvēks spēs pilnībā līdzināties Radītājam.

¹⁴ Nekudim pasaule – īpaša pasaule, kas izveidojusies (Ādama Kadmona pasaulē) no rešimo (informācijas ieraksts, atmiņas) 2/1 – par to, ka var izmantot tikai altruistiskās (dodošās) vēlmes.

¹⁵ Kelim (tilpņu) šķelšanās – saistošā posma starp daudzveidīgajām īpašībām, vēlmēm – „ekrāna” (nolūks „atdeves dēļ”) izzušana. Altruistiskā mijiedarbības principa mainīšanās uz egoistisko.

¹⁶ Acilut pasaule – vadības sistēma, kas virzīta uz visām zemāk esošajām pasaulēm, līdz pat mūsu pasaulei.

¹⁷ BeJA pasaules – Brija, Jecira, Asija pasauļu sistēma, radīta no atdeves tilpnēm, kuras atrodas saņemošajās tilpnēs (GE iekš AHAP), ar šīs sistēmas palīdzību dvēseles spēj pakāpeniski izveidot ekrānu (motivāciju, nolūku), lai transformētu egoistiskās īpašības altruistiskajās.

¹⁸ Grēkā krišana – tilpņu sašķelšanās (ševirat kelim), kā rezultātā sajaucās altruistiskās (atdeves) un egoistiskās (saņemošās) tilpnes, vēlmes.

¹⁹ Mūsu pasaule – absolūta egoisma īpašība, kas sajūtama, pateicoties mūsu pieciem maņu orgāniem, nespēja saņemt sevī gaismu (baudu), tādējādi tiek sajusta kā tukšums (ciešanas).

2.kurss-2>>