1.9. Kā no absolūtā Darbojošā spēka radās nepilnīga darbība
Jēdziens „ierobežojums” noskaidro, kā no absolūtā Darbojošā spēka radās nepilnīga darbība.
9) ARI ļoti izsmeļoši šīs grāmatas pirmajās nodaļās apgaismo pirmā ierobežojuma tēmu, jo šis jautājums ir ārkārtīgi nopietns, neizbēgami ir jāņem vērā, ka tāpat kā sabojātības arī visi nepilnības veidi izriet un nāk no Radītāja. Tieši tā arī rakstīts: „Veido gaismu un rada tumsu”. Taču sabojātības un tumsa ir patiess pretstats Viņam – kā tādā gadījumā ir iespējams, ka viens varētu rasties no cita, un kā tie atnāk kopā ar gaismu un baudu, kuri ietverti radīšanas nodomā?
Un nevar sacīt, ka tās ir divas domas, kas nošķirtas viena no otras, jo runāt un domāt ko tamlīdzīgu ir bīstama maldīšanās, kā jau tika sacīts. Taču, kādā veidā tas viss nāk no Radītāja – ietverot šo pasauli, kas pilna ar nešķīstībām, ciešanām un milzīgiem netikumiem – kā tie sadzīvo kopā šajā vienīgajā domā.
TEKSTA KOMENTĀRS
1.9. Kā no absolūtā Darbojošā spēka radās nepilnīga darbība
Jēdziens „ierobežojums” noskaidro, kā no absolūtā Darbojošā spēka radās nepilnīga darbība.
9) ARI ļoti izsmeļoši šīs grāmatas pirmajās nodaļās apgaismo pirmā ierobežojuma tēmu, jo šis jautājums ir ārkārtīgi nopietns, neizbēgami ir jāņem vērā, ka tāpat kā sabojātības arī visi nepilnības veidi izriet un nāk no Radītāja. Tieši tā arī rakstīts: „Veido gaismu un rada tumsu”. Taču sabojātības un tumsa ir patiess pretstats Viņam – kā tādā gadījumā ir iespējams, ka viens varētu rasties no cita, un kā tie atnāk kopā ar gaismu un baudu, kuri ietverti radīšanas nodomā?
Un nevar sacīt, ka tās ir divas domas, kas nošķirtas viena no otras, jo runāt un domāt ko tamlīdzīgu ir bīstama maldīšanās, kā jau tika sacīts. Taču, kādā veidā tas viss nāk no Radītāja – ietverot šo pasauli, kas pilna ar nešķīstībām, ciešanām un milzīgiem netikumiem – kā tie sadzīvo kopā šajā vienīgajā domā?
9) ARI ļoti izsmeļoši šīs grāmatas pirmajās nodaļās apgaismo pirmā ierobežojuma tēmu, jo šis jautājums ir ārkārtīgi nopietns, neizbēgami ir jāņem vērā, ka tāpat kā sabojātības arī visi nepilnības veidi (kā mēs turpmāk redzēsim) izriet un nāk no Radītāja. Tieši tā arī rakstīts: „Veido gaismu un rada tumsu”. Taču sabojātības un tumsa ir patiess pretstats Viņam – kā tādā gadījumā ir iespējams, ka viens varētu rasties no cita, un kā tie atnāk kopā ar gaismu un baudu, kuri ietverti radīšanas nodomā?
Un nevar sacīt, ka tās ir divas domas (tas ir, gaisma – tumsa, Radītājs – radījums), kas nošķirtas viena no otras, jo runāt un domāt ko tamlīdzīgu ir bīstama maldīšanās, jo tas viss nāk no vienotā Avota, kā jau tika sacīts. Taču, kādā veidā tas viss nāk no Radītāja – no vienotā Absolūta – ietverot šo pasauli, kas pilna ar nešķīstībām, ciešanām un milzīgiem netikumiem – kā tie sadzīvo kopā šajā vienīgajā domā?
Tas ir, problēma ir pasaules vienotībā: kā pasaule var būt vienota, ja pastāv tādi slāņi, kur viss ir absolūti pretējs viens otram?
Jaunākie komentāri