Kabalas zinātne Latvijā

<<15.kurss-22

Jēdzienu saraksts

 „Ja mēs aizmirstam vārda nozīmi kādā no jēdzieniem, tas ir sliktāk par šī vārda pazušanu no jēdziena, – jo nepareiza izpratne apslēps no jums visu jēdzienu. Tādēļ pieradini sevi izmantot jautājumu un atbilžu tabulu, līdz pat iekalšanai no galvas”.

Bāls Sulams

55) Kādi jēdzieni tiek atsijāti kabalas zinātnē?

Šajā zinātnē no tās sākuma un līdz beigām nav neviena vārda, kas paustu jūtamu vai šķietamu jēdzienu, kā, piemēram, vieta, laiks, kustība un tamlīdzīgi, tāpat arī garīgajiem objektiem nav raksturīga izzušana. Un jebkura formas mainīšanās nenozīmē, ka izzudusi sākotnējā forma, bet ka šī sākotnējā forma palika savā vietā bez jebkādām izmaiņām un tad formas maiņa, kas tagad iegūta, pievienojās šai pirmajai formai (1.nod., „Or pnimi” sākumā, no vārdiem „Jāiegaumē…”).

56) Kāda ir parastā kabalas valoda?

Šī valoda ir „zaru valoda”, kas norāda uz šo zaru augstākajām saknēm, jo šeit apakšā nav pat zāles stiebriņa, kuram nebūtu saknes augšienē. Un tāpēc kabalas viedie atrada sev gatavu valodu, lai, norādot uz zariem, apmācītu mūs to augstākajām saknēm (1.nod., „Or pnimi”, sākums un „Iekšējā apcere”, ievads).

Formas atšķirība dala un attālina garīgos objektus vienu no otra (1.nod., „Or pnimi”, 30.p.).

58) Kas ir „vēlmes saņemt” avots?

Vēlme dot augstākajā gaismā ir tas, kas radījumā padara vēlmi saņemt neizbēgamu („Iekšējā apcere”, 11.p.).

59) Kādā veidā rodas gaisma no kategorijas „Radītājs”, lai kļūtu par „radījumu”?

Pateicoties vēlmes saņemt formai, kas rodas kopā ar augstāko gaismu, – jo gaisma vēlas dot – šī izveidojusies daļa radās no kategorijas „Radītājs” un pārcēlās uz kategoriju „radījums” („Iekšējā apcere”, 11., 15.p.).

60) Kas ir jebkuras būtības pirmatnējā matērija?

Forma, kas radās un nāca „ješ mi – ain”, tas ir, „vēlmes saņemt” veidā, kura atrodas katrā būtībā, ir katra radījuma un katras būtības „pirmatnējā matērija”. Un vienīgi tas, – bet viss eksistējošais radījumā vai būtībā virs šīs matērijas jau attiecas uz gaismas un pārpilnības kategoriju, kas nāk no augstākās gaismas „ješ mi – ješ” veidā un absolūti neattiecas uz būtību un radījuma kategoriju.

Un nebrīnies: kā forma kļūst par matēriju? Pat materiālajā mums pieņemts noteikt būtības sākotnējo formu kā pirmatnējo matēriju, jo uztvere nesaskata vispār nekādu matēriju visā realitātē, ņemot vērā, ka mūsu maņu orgāni uztver tikai parādības matērijā, tas ir, formas, kuras iemiesojas un notiek tikai pirmatnējā matērijā („Iekšējā apcere”, 35.p.).

61) No kāda brīža tiek dēvēts par radījumu?

Tajā brīdī, kad radījumā sāk rasties vēlme saņemt, no tā dēvētās „pirmās stadijas vēlmē”, radījums parādījās jau no kategorijas „Radītājs”, lai kļūtu par radījumu (2.nod., „Or pnimi”, 4.p.).

62) Garīgā būtība pieņēma sevī formas izmaiņas, un tādēļ no garīgās būtības šī daļa atdalījās un pārtapa citā kategorijā. Vai tādēļ garīgā būtība kaut ko zaudēja?

Izzušana un pazušana nav raksturīgs garīgajiem objektiem un daļa, kas atdalījusies formas izmaiņu rezultātā, neko nezaudē un nesamazina augstākajā gaismā, tāpat kā tas, kurš iededzina vienu sveci no otras, kad pirmā svece neko nezaudē. Un tāpēc jebkādas formas izmaiņas ir papildinājums pirmai (TES, 2.daļa, „Iekšējā apcere”, 9.nodaļa, „Par jēdzienu, kad desmit sefirot iekļaujas katrā sefirā”).

63) Kā un kam tiek noteikti visi formu daudzuma veidi un izmaiņas pasaulēs?

Visi daudzumi un izmaiņas notiek tikai kelim uztverē un atbilstoši tam, kā šīs kelim pieņem Radītāja gaismu. Taču attiecībā pret sevi augstākā gaisma atrodas absolūta miera stāvoklī, tas ir, bez jebkādām izmaiņām un atjauninājumiem (2.nod., „Or pnimi”, 1.p.).

64) Kā izpaužas atjauninājumi un kustība gaismā?

Augstākajā gaismā nav nekādas kustības, tas ir, atjauninājuma, bet tikai tā daļa, ko radījums saņem no augstākās gaismas (tas līdzinās tam, kurš iededzina vienu sveci no otras, un no pirmās nekas nemazinās), „atjauninās un vairojas atbilstoši formas atjauninājumam iekš kelim”, un katrs saņem atbilstoši viņā esošai vēlmei saņemt, jo viņu īpašības atšķiras viena no otras un viens no otra izplatās neizmērojami un neierobežoti (2.nod., „Or pnimi”, 1.,2.p.).

65) Kā Radītāja vienkāršajā vienotībā iekļaujas visi formu daudzuma veidi un pretstati pasaulēs, kas nāk no Viņa?

Skat. „Iekšējās apceres” 1., 10., 22.p.

66) Kas un kādā veidā izvelk līniju no Bezgalības?

Masahs, kas nozīmē atturēšanas spēku, kurš nostiprinājās ceturtajā stadijā pēc ierobežošanās, lai vairs tajā nesaņemtu, – tieši masahs kļuva par cēloni tam, ka līnija iznāca ārā no Bezgalības. Augstākajā gaismā nekad nenotiek izmaiņas, un pēc ierobežošanās tā staro tāpat kā pirms ierobežojuma.

Taču masahs tagad noveda pie tā, ka augstākā gaisma tiks pieņemta tikai trijās vēlmes stadijās, kurām saņemšanas pakāpe ir ļoti maza salīdzinājumā ar saņemšanu ceturtajā stadijā Bezgalībā, un tādēļ masahs pieņēma tagad tikai tievu gaismas līniju, salīdzinot ar Bezgalības gaismas lielumu (2.nod., „Or pnimi”, 1., 2.p.).

67) Vai pēc ierobežošanās kaut kas mainījās arī Bezgalībā?

Lai gan ceturtā stadija ir Bezgalībā un sevi ierobežoja, tomēr tas nenozīmē, ka tā noņēma no sevis vienu formu un ietērpās citā pēc pirmās formas izzušanas, kā tas notiek materiālajā. Tiek runāts par jaunas formas pievienošanu pirmajai, – taču sākotnējā forma neizkustas pat vismazākā pakāpē, jo garīgajā dimensijā nekas neizzūd. Un tādēļ visa šī atjaunināšanās – gaismas izstumšana un atturēšanas spēka rašanās, kas notika ceturtajā stadijā, lai tajā nesaņemtu, – tiek definēta kā cita, jauna un īpaša pasaule, kas tagad pievienojās Bezgalības pasaulei, kura palika kā iepriekš, bez jebkādām izmaiņām. Un tādā pašā veidā jāizskata visas formu atjaunināšanās, kuras notiek garīgajos objektos (2.nod., „Or pnimi”, 1.p.).

68) No kura brīža atklājas avijut, kas atrodas ceturtajā stadijā?

Tad, kad no Bezgalības nāk līnija, kad masahs to atturēja no starošanas ceturtajā stadijā, atklājas tur esošais avijut, jo šī stadija palika bez gaismas (2.nod., „Or pnimi”, 4.p.).

69) Ko nozīmē četras stadijas, kuras ir vēlmē saņemt?

Sākumā gaisma izplatās un no Radītāja nāk hohma gaismas veidā, un šī gaisma ir viss dzīvības piepildījums, kas attiecas uz šo radījumu un tajā ir vēlmes saņemt pirmā stadija, un to dēvē par „izplatīšanos 1”, vai par „stadiju 1”. Pēc tam šajā gaismā palielinās atdeves vēlme, tādējādi šīs vēlmes palielināšanās rezultātā no Radītāja nāk hasadim gaisma, un tas tiek dēvēts par „palielinājumu 1” vai par „stadiju 2”. Un pēc tam šī hasadim gaisma izplatās lielākas izplatīšanās veidā, tas ir, ar hohma starojumu, un tas tiek dēvēts par „izplatīšanos 2” vai par „stadiju 3”. Pēc tam šajā gaismā atkal palielinās vēlme saņemt, kas atrodas gaismā no pirmās izplatīšanās, un līdz ar to tiek pabeigta vēlme saņemt visā tās lielumā un pilnībā, un tas tiek dēvēts par „palielinājumu 2” vai par „stadiju 4” (1.nod., „Or pnimi”, 50.p.).

70) Ko nozīmē četri burti AVAJa?

Vārda AVAJa jud ir pirmā gaismas izplatīšanās stadija, dēvēta par „stadiju 1” (behina alef) (skat. 69. atbildi).

Vārda AVAJa pirmā hei ir stadija, kad gaismā notiek pirmais palielinājums, dēvēts par „stadiju 2” (behina bet).

Vārda AVAJa vav ir gaismas otrā izplatīšanās, dēvēta par „stadiju 3” (behina gimel).

Vārda AVAJa pēdējā hei ir otrais palielinājums, kas notiek gaismā, dēvēts par „stadiju 4” (behina dalet) („Iekšējā apcere”, 31.p.).

71) Ko nozīmē līnijas augstākais sākumpunkts (roš elion), kas pieskaras Bezgalībai?

Skat. 49. atbildi (2.nod., „Or pnimi”, 5., 6.p.).

72) Kāda ir visā realitātē esošā vienīgā doma, kas aptver visus formu veidus un pretstatus?

Tā ir doma – „sniegt baudu visiem, kurus Viņš ir radījis” („Iekšējā apcere”, 22.p.).

73) No kuras vietas kabalas viedie sāk studēt šo zinātni?

Viss, kas aprakstīts kabalas zinātnē, ir tikai gaismas izplatīšanās no Radītāja būtības, taču par Radītāja būtību mums vispār nav ne skaņas, ne vārda (1.nod., „Or pnimi”, 2.p.).

74) Ko nozīmē divi pamati, kas ietver visu?

Pirmais pamats ir tas, ka visas tās realitātes sastāvdaļas, kas mums atklājas, ir jau iepriekš noteiktas un pastāv Bezgalībā visā savā galīgajā pilnībā, un tas tiek dēvēts par „Bezgalības gaismu”.

Otrais pamats ir piecas pasaules, dēvētas: Ādams Kadmons, Acilut, Brija, Jecira, Asija, kuras nonāk lejup no Bezgalības malhut pēc tās ierobežošanās. Un viss, kas atrodas otrajā kategorijā, nāk no pirmās (1.nod., „Or pnimi”, 3.p. un „Iekšējā apcere”, 5.p., sākot no vārdiem „Un patiesībā”).

75) Ko nozīmē: „Viņš un Viņa vārds – vienoti”?

„Viņš” – norāda uz gaismu, kas atrodas Bezgalībā. „Viņa vārds” – norāda uz esošo Bezgalībā vēlmi saņemt, kas dēvēta par Bezgalības malhut. „Vienoti” – norāda, ka tur nav sajūtama jebkāda formas atšķirība starp gaismu, kas dēvēta „Viņš”, un kli, kas dēvēta „Viņa vārds”, taču tas viss ir gaisma (1.nod., „Or pnimi”, 30.p. un „Iekšējā apcere”, 13.p.).

76) Ko nozīmē vārds „Ein sof”?

Pirms notikušās ierobežošanās nosaukums „Ein sof” norāda uz to, ka tur absolūti nevar izpausties sof un tādēļ tur nav nekāda iemesla gaismas pārtraukšanai, lai rastos sof un sijum (1.nod., „Or pnimi”, 20.p.).

77) Kas sekoja no Bezgalībā ietvertās vēlmes saņemt?

Pasauļu radīšana un viss tas, kas tās piepilda. Tādēļ tā sevi ierobežoja ceturtajā stadijā, kas tajā bija, lai atklātu šīs pasaules līdz pat šai pasaulei, jo šeit ir iespēja mainīt saņemšanas formu uz atdeves formu (1.nod., „Or pnimi”, 90.p. un „Iekšējā apcere”, 17.p.).

78) Kāds ir gaismas ierobežošanās cēlonis?

Darbības izgreznojums, kuru redzēja Bezgalības malhut, lai pielīdzinātu formu Radītājam, un šī darbība var atklāties tikai ar pasauļu radīšanas palīdzību, – tādēļ Bezgalības malhut sevi ierobežoja (1.nod., „Or pnimi”, 40. un 90.p.).

79) Kāds saņemšanas veids tiks uzskatīts par atdevi?

Ja saņem tikai pateicoties vēlmei sniegt baudu Devējam (1.nod., „Or pnimi”, 90.p., sākot no vārdiem „Un ierobežošanās…”).

80) Kāds bija ierobežošanās izdarīšanas mērķis?

Lai saņemšanas formu pārvērstu atdeves formā (1.nod., „Or pnimi”, 90.p.).

81) Kāpēc gaisma attālinājās no centrālā punkta un vairs neatgriezās?

Skat. 1.nod., „Or pnimi”, 40.p. un „Iekšējā apcere”, 22.p.

82) Kāpēc ierobežošanās rezultātā neizveidojās stāvoklis sof?

Tāpēc, ka ierobežošanās nenotika formas mainīšanās rezultātā, kas atklājās vēlmē saņemt, kad vēlme saņemt vēlētos šo formu izlabot, bet tikai izgreznošanās dēļ – tāpat vien, bez jebkādas nepieciešamības un piespiešanas.

83) Kāpēc ierobežošanās laikā gaisma aizgāja no visām četrām stadijām?

Tāpēc, ka daļējam nav vietas garīgumā (1.nod., „Or pnimi”, 70.p.).

84) Kāpēc nebija iespējams atšķirt četras stadijas kā pakāpes viena zem otras ierobežošanās periodā pirms līnijas atnākšanas?

Pirms līnijas starojuma vēl netika noteikta ceturtā stadija kā raupja un maziska, kā tika noskaidrots 83. jautājumā, un tādēļ tai vēl neiezīmējās pakāpes (1.nod., „Or pnimi”, 90.p.).

85) Kāpēc 4. stadija nekļuva raupja uzreiz, kad ierobežojās gaisma, bet visas četras stadijas palika vienlīdzīgas?

Tādēļ, ka ierobežošanās nebija formas atšķirības rezultāts (1.nod., „Or pnimi”, 90.p.).

86) Kura no stadijām paliek iztukšota no gaismas?

Tikai ceturtā stadija (2.nod., „Or pnimi”, 2.p.).

87) Kad no augstākās gaismas piepildīsies arī ceturtā stadija?

Tad, kad saņemošās kelim iegūs atdeves formu (1.nod., „Or pnimi”, 40.p.).

88) Kas izraisīja pasauļu radīšanu?

Vēlmē saņemt, kas tur atradās, bija obligāta tieksme izgreznot sevi un pilnībā pielīdzināties gaismas formai, un tas kļuva par pasauļu radīšanas „pamudinošo faktoru” (1.nod., „Or pnimi”, 90.p.).

89) Kāds ir vēlamais rezultāts no Toras un labām rīcībām?

Mainīt saņemšanas kelim tā, lai tās kalpotu atdeves labā („Iekšējā apcere”, 22.p.)

90) Ko nozīmē svēto vārdu atklāsmes brīnums?

To brīnumiedarbība ir tikai vienā aspektā – saņemšanas formu pārvērst atdevē (1.nod., „Or pnimi”, 90.p.).

91) Kā atklājas svētie vārdi?

Pateicoties pieliktajām pūlēm Torā un labām rīcībām (1.nod., „Or pnimi”, 40.p.).

92) Ko nozīmē labošanās beigas?

Kad saņemšanas kelim pārvērtīsies atdeves formā (1.nod., „Or pnimi”, 40.p.).

93) Kas ir visu sabojātību sakne?

Radītāja radītā formas atšķirība, kas atrodas „vēlmē saņemt” („Iekšējā apcere”, 18.p.).

94) Kāpēc ir iespējams pārvērst saņemšanas kelim atdevē tikai šajā pasaulē, nevis augstākajās pasaulēs?

Sabojātība un labošanās vienā objektā pastāv tikai šajā pasaulē („Iekšējā apcere”, 20.p., sākot no vārdiem „Tātad…”).

95) Kādas divas īpašības ir gaismā?

Homa gaisma un hasadim gaisma (1.nod., „Or pnimi”, 50.p.).

96) Ko ietver gaismas izplatīšanās no Radītāja?

Vēlmi dot un vēlmi saņemt (1.nod., „Or pnimi”, 50.p.).

97) Kāda gaisma atklājas ar „vēlmes dot” palielināšanos?

Hasadim gaisma (1.nod., „Or pnimi”, 50.p.).

98) Kādas divas gaismas ir katrā radījumā?

Hohma gaisma un hasadim gaisma (1.nod., „Or pnimi”, 50.p.).

99) Kāpēc hasadim gaisma ir vājāka salīdzinājumā ar hohma gaismu?

Tāpēc, ka tā iegūta pateicoties tam, ka radījums palielina savu vēlmi (1.nod., „Or pnimi”, 50.p.).

100) Kad tika pabeigta saņemšanas kli?

Pēc tam, kad atklājās vēlmes 4. stadija, kas ir vislielākais vēlmes saņemt lielums (1.nod., „Or pnimi”, 50.p.).

101) Kāda atšķirība starp saņemošo sevī un saņemošo ārpus sevis kā Bezgalībā?

Saņemošais sevī – šāda kli ar savu lielumu ierobežo paturamo gaismu. Turpretī saņemošais ārpus sevis – šāda kli neierobežo paturamo gaismu, un tai nav noteikts lielums (1.nod., „Or pnimi”, 50.p.).

102) Ko nozīmē sefirot de igulim?

Ja nav atšķirības „augša – apakša” starp vēlmē esošajām četrām stadijām, tad tās tiek uzskatītas par četriem apļiem – viens iekš otra, līdzīgi sīpolu gredzeniem (1.nod., „Or pnimi”, 100.p.).

103) Kāpēc iekš igulim nav pakāpju it kā viena būtu zemāka par otru pirms līnijas atnākšanas?

Tāpēc, ka ierobežošanās nenotika, jo bija formas atšķirība (1.nod., „Or pnimi”, 100.p.).

104) Vai pastāv jēdziens „ļaunums” „vēlmē saņemt”, raugoties no „vēlmes saņemt” radīšanas būtības viedokļa?

Tajā nav nekāda trūkuma, raugoties no tās radīšanas būtības viedokļa, un neatklātos tajā arī nekāds trūkums, ja attiecībā uz to nebūtu izdarīts ierobežojums („Iekšējā apcere”, 19.p., sākot no vārdiem „Taču tad…”).

105) Ko nozīmē netieša saņemšana no Radītāja?

Skat. „Iekšējā apcere”, 19.p.

<<15.kurss-22