10. nodarbība
Visa matērija, kas attiecas uz radību, ir vēlme saņemt, bet viss, izņemot to, kas tajā atrodas, attiecas uz Radītāju.
10.1. Matērija, kas attiecas uz radījumu
Visa matērija, kas attiecas uz radību, ir vēlme saņemt, bet viss, izņemot to, kas tajā atrodas, attiecas uz Radītāju.
35) Un zini, ka vēlmes saņemt īpašība radījumā, kurš, kā pilnībā noskaidrojās, ir tajā esošā kli, tā ir arī visa kopējā matērija, kura attiecināma uz radību. Tādējādi, ka viss eksistējošais, izņemot to, attiecas uz Radītāju.
TEKSTA KOMENTĀRS
10.1. Matērija, kas attiecas uz radījumu
Visa matērija, kas attiecas uz radību, ir vēlme saņemt, bet viss, izņemot to, kas tajā atrodas, attiecas uz Radītāju.
35) Un zini, ka vēlmes saņemt īpašība radījumā, kurš, kā pilnībā noskaidrojās, ir tajā esošā kli, tā ir arī visa kopējā matērija, kura attiecināma uz radību. Tādējādi, ka viss eksistējošais, izņemot to, attiecas uz Radītāju.
10.2. Jebkuras būtības izzināšanas subjektivitāte
Vēlme saņemt ir jebkuras būtības pirmā forma, bet pirmo formu mēs definējam vārdā „matērija”, jo izzināt būtību mēs nespējam.
36) Lai gan „vēlmi saņemt” mēs saprotam kā būtības izpausmi un formu, kādā veidā līdz ar to mēs šo vēlmi saņemt tomēr uztveram kā būtības materiālu?
Taču mums arī tuvajās būtībās ir pieņemts pirmo būtības formu dēvēt par šīs būtības pirmo matēriju, jo mums vispār nav matērijas izzināšanas un uztveres. Tāpēc, ka visi pieci mūsu maņu orgāni nav tam gatavi, jo gan redze, gan dzirde, gan oža, gan garša, gan tauste racionālam saprātam piedāvā tikai vienkāršas būtības izpausmes formas, kuras mums atainojas, pateicoties mijiedarbībai ar mūsu sajūtām. Piemēram, pirmpamatos jebkuras esošās būtības mikroskopiskie mazie atomi, kas izdalās ar ķīmiskās iedarbības palīdzību, arī tie ir nekas cits, kā vienkāršākās formas, kas tādā veidā atainojas mūsu acīs. Precīzāk, mēs tās izzinām un iedalām atbilstoši „vēlmes saņemt un būt saņemtam” veidos, kurus mēs atklājam šajās formās, jo saskaņā ar šo darbību likumu tajās var atšķirt un izdalīt šos daudzveidīgos atomus, līdz pat šīs būtības pirmās matērijas stadijai. Taču arī tad tie ir tikai spēki, kas pieder būtībai, nevis matērija. Tādējādi tu atklāj, ka arī materiālajā mums nav citas iespējas izprast sākotnējo matēriju, tikai pieļaujot, ka pirmā forma ir pirmējā matērija, kas ietver sevī visas pārējās, kuras seko aiz tās izpausmēm un formas, nerunājot jau par garīgajām pasaulēm, kurās vispār nekas nav sajūtams un iedomājams.
TEKSTA KOMENTĀRS
10.2. Jebkuras būtības izzināšanas subjektivitāte
Vēlme saņemt ir jebkuras būtības pirmā forma, bet pirmo formu mēs definējam vārdā „matērija”, jo izzināt būtību mēs nespējam.
36) Lai gan „vēlmi saņemt” mēs saprotam kā būtības izpausmi un formu, kādā veidā līdz ar to mēs šo vēlmi saņemt tomēr uztveram kā būtības materiālu?
Taču mums arī tuvajās būtībās ir pieņemts pirmo būtības formu dēvēt par šīs būtības pirmo matēriju, jo mums vispār nav matērijas izzināšanas un uztveres. Tāpēc, ka visi pieci mūsu maņu orgāni nav tam gatavi, jo gan redze, gan dzirde, gan oža, gan garša, gan tauste racionālam saprātam piedāvā tikai vienkāršas būtības izpausmes formas, kuras mums atainojas, pateicoties mijiedarbībai ar mūsu sajūtām. Piemēram, pirmpamatos jebkuras esošās būtības mikroskopiskie mazie atomi, kas izdalās ar ķīmiskās iedarbības palīdzību, arī tie ir nekas cits, kā vienkāršākās formas, kas tādā veidā atainojas mūsu acīs. Precīzāk, mēs tās izzinām un iedalām atbilstoši „vēlmes saņemt un būt saņemtam” veidos, kurus mēs atklājam šajās formās, jo saskaņā ar šo darbību likumu tajās var atšķirt un izdalīt šos daudzveidīgos atomus, līdz pat šīs būtības pirmās matērijas stadijai. Taču arī tad tie ir tikai spēki, kas pieder būtībai, nevis matērija. Tādējādi tu atklāj, ka arī materiālajā mums nav citas iespējas izprast sākotnējo matēriju, tikai pieļaujot, ka pirmā forma ir pirmējā matērija, kas ietver sevī visas pārējās, kuras seko aiz tās izpausmēm un formas, nerunājot jau par garīgajām pasaulēm, kurās vispār nekas nav sajūtams un iedomājams.
Jaunākie komentāri