8. nodarbība
Hohma tiek dēvēta par gaismu, bet hasadim – par ūdeni.
Bina tiek dēvēta par augstākajiem ūdeņiem, bet malhut – par zemākajiem.
8.1. Divi gaismas veidi
Hohma tiek dēvēta par gaismu, bet hasadim – par ūdeni.
Bina tiek dēvēta par augstākajiem ūdeņiem, bet malhut – par zemākajiem.
29) Taču tagad mēs noskaidrosim četru stadiju cēloņu un seku būtību, kas nepieciešams, lai iedarbinātu vēlmes saņemt pabeigto formu. Kas, kā jau mēs noskaidrojām, izpaužas frāzē: „Ūdeņi kļuva grūti un radīja tumsu”.
Tādēļ, ka radītajā ir divi gaismas veidi. Viens veids tiek dēvēts par „gaismu”, un tā ir hohma, bet otrs – „ūdens” un tā ir hasadim. Tādēļ, ka pirmais veids izplešas no augšas uz leju bez līdzdalības no zemākā puses, tiek dēvēts par ūdeni – ņemot vērā, ka gaismas daba ir tāda, ka tās pamats ir augšienē, bet ūdens daba ir tāda, ka tā pamats ir apakšā. Un pamatīgi izproti teikto.
Un ūdenim arī ir divi veidi, un tieši: augstākie ūdeņi, kas atbilst otrai no četrām stadijām, un zemākie ūdeņi, kas atbilst ceturtai stadijai no četrām.
TEKSTA KOMENTĀRS
8.1. Divi gaismas veidi
Hohma tiek dēvēta par gaismu, bet hasadim – par ūdeni.
Bina tiek dēvēta par augstākajiem ūdeņiem, bet malhut – par zemākajiem.
29) Taču tagad mēs noskaidrosim četru stadiju cēloņu un seku būtību, kas nepieciešams, lai iedarbinātu vēlmes saņemt pabeigto formu. Kas, kā jau mēs noskaidrojām, izpaužas frāzē: „Ūdeņi kļuva grūti un radīja tumsu”.
Tādēļ, ka radītajā ir divi gaismas veidi. Viens veids tiek dēvēts par „gaismu”, un tā ir hohma, bet otrs – „ūdens” un tā ir hasadim. Tādēļ, ka pirmais veids izplešas no augšas uz leju bez līdzdalības no zemākā puses, tiek dēvēts par ūdeni – ņemot vērā, ka gaismas daba ir tāda, ka tās pamats ir augšienē, bet ūdens daba ir tāda, ka tā pamats ir apakšā. Un pamatīgi izproti teikto.
Un ūdenim arī ir divi veidi, un tieši: augstākie ūdeņi, kas atbilst otrai no četrām stadijām, un zemākie ūdeņi, kas atbilst ceturtai stadijai no četrām.
8.2. Gaismas izplatīšanās nepieciešamība četrās stadijās
Jānoskaidro Bezgalības gaismas izplatīšanās četrās stadijās, lai atklātu kli, kas ir vēlme saņemt.
30) Un tādēļ jebkurā Bezgalības gaismas izplatībā ir desmit sefirot. Tāpēc, ka Bezgalība, tas ir, sakne un veidotājs, tiek dēvēta par keter, bet pašas gaismas izplatīšanās tiek dēvēta par hohma, un tas – viss gaismas izplatīšanās mērs no augšienes, no Bezgalības. Un jebkurā gaismas izplatībā no augšienes, kā mēs zinām, ir ietverta vēlme saņemt, taču vēlmes saņemt forma neizpaužas darbībā līdz radījums atmodīsies, lai vēlētos un piesaistītu lielāku gaismu salīdzinājumā ar tās izplatīšanās lielumu. Šādā gadījumā, ņemot vērā, ka vēlme saņemt potenciālā uzreiz atrodas gaismā, kura izplatās, gaismai šis potenciāls ir jānoved pie darbības. Un tādēļ atmostas gaisma, lai pievilktu papildu piepildījumu, vairāk par to mēru, kas atrodas tās izplatībā no Bezgalības puses. Pateicoties tam, šajā gaismā atklājas vēlme saņemt darbībā un iegūst atjaunošanās formu, pateicoties nelielai formas izmaiņai, jo līdz ar to kļūst tumšāka par gaismu, jo saņēma avijut (raupjumu) augstāk minētās formas atjaunošanās rezultātā un šī daļa, kura saņēma avijut, tiek dēvēta par „binu”. Un tā ir frāzes „Ani bina li gvura” iekšējā jēga (es – saprāts, man ir spēks), jo patiesībā bina ir hohmas daļa, tas ir, Bezgalības gaismas izplatīšanās būtība. Un ņemot vērā, ka tā pastiprinājās vēlmē un pievilka piepildījumu vairāk nekā tajā bija izplatīšanās pakāpe no Bezgalības, tad tā rezultātā ieguva formas atšķirību un kļuva nedaudz raupjāka par gaismu un nāca klajā ar savu personīgo vārdu „sefira bina”.
Un, lūk, šī papildus piepildījuma būtība, kuru pievilka sefira bina no Bezgalības tā rezultātā, ka tai pastiprinājās vēlme, tiek dēvēta par hasadim vai augstākajiem ūdeņiem, jo šī gaisma neizplatās tiešā veidā no Bezgalības kā hohma gaisma, bet ar radījuma palīdzību, kas pastiprinājās vēlmē, un tādēļ tā paceļas savā personīgajā vārdā, tiekot dēvēta par „hasadim gaismu” vai „ūdeni”.
Tātad, tagad tu redzi, ka sefirā bina ir trīs gaismas paveidi. Pirmais – binas būtības gaisma un tā ir hohma gaismas daļa. Otrā – avijuta palielinājums un formas mainīšanās pašā formā, kuru tā ieguva pateicoties vēlmes pastiprinājumam. Un trešā – hasadim gaisma, kas nonākusi pie tās savas pievilkšanās no Bezgalības rezultātā.
Taču saņemošā kli līdz ar to vēl nav pabeigusi sevi visā tās pilnībā, kļūdama par binu no ļoti augstas būtības, proti, gaismas hohma, kas ir tieša izplatīšanās no Bezgalības gaismas. Tādēļ binā atklājas tikai saņemošās kli saknes stadija un kli darbības realizācijas stadija, jo pēc tam šī gaisma hasadim, kuru kli pievilka, pateicoties savām pūlēm, no jauna izplatījās no tās un pievienojās neliels mirdzums no hohma gaismas. Šīs hasadim gaismas izplatīšanās tiek dēvēta par zeir anpin vai HaGaT, kas turpmāk tiks izskatīts savā vietā. Un, lūk, šī izplatīšanās gaisma arī pastiprinājās savā vēlmē pievilkt jaunu piepildījumu, lielāku nekā hohmas mirdzuma mērs, kas atrodas tā izplatījumā no binas. Tādēļ šī izplatīšanās, savukārt, iedalās divos etapos: gaisma, kas izplatās, tiek dēvēta par zeir anpin vai VaK, turpretī stadija, kurā notiek gaismas pastiprināšanās, tiek dēvēta par malhut.
Un tā ir desmit sefirot iekšējā jēga.
Keter nozīmē Bezgalību.
Hohma ir izplatīšanās gaisma no Bezgalības.
Bina nozīmē hohma gaismu, kura pastiprinājās, lai saņemtu papildu piepildījumu, kā rezultātā tā kļuva raupjāka.
Zeir anpin, kas iekļauj HaGaTNeHI, nozīmē hasadim gaimu ar hohma mirdzumu, kas izplatās no binas.
Malhut nozīmē otro pastiprinājumu papildu hohma mirdzuma saņemšanai, lielāku nekā tas ir zeir anpinā.
TEKSTA KOMENTĀRS
8.2. Gaismas izplatīšanās nepieciešamība četrās stadijās
Jānoskaidro Bezgalības gaismas izplatīšanās četrās stadijās, lai atklātu kli, kas ir vēlme saņemt.
30) Un tādēļ jebkurā Bezgalības gaismas izplatībā ir desmit sefirot. Tāpēc, ka Bezgalība, tas ir, sakne un veidotājs, tiek dēvēta par keter, bet pašas gaismas izplatīšanās tiek dēvēta par hohma, un tas – viss gaismas izplatīšanās mērs no augšienes, no Bezgalības. Un jebkurā gaismas izplatībā no augšienes, kā mēs zinām, ir ietverta vēlme saņemt, taču vēlmes saņemt forma neizpaužas darbībā līdz radījums atmodīsies, lai vēlētos un piesaistītu lielāku gaismu salīdzinājumā ar tās izplatīšanās lielumu. Šādā gadījumā, ņemot vērā, ka vēlme saņemt potenciālā uzreiz atrodas gaismā, kura izplatās, gaismai šis potenciāls ir jānoved pie darbības. Un tādēļ atmostas gaisma, lai pievilktu papildu piepildījumu, vairāk par to mēru, kas atrodas tās izplatībā no Bezgalības puses. Pateicoties tam, šajā gaismā atklājas vēlme saņemt darbībā un iegūst atjaunošanās formu, pateicoties nelielai formas izmaiņai, jo līdz ar to kļūst tumšāka par gaismu, jo saņēma avijut (raupjumu) augstāk minētās formas atjaunošanās rezultātā un šī daļa, kura saņēma avijut, tiek dēvēta par „binu”. Un tā ir frāzes „Ani bina li gvura” iekšējā jēga (es – saprāts, man ir spēks), jo patiesībā bina ir hohmas daļa, tas ir, Bezgalības gaismas izplatīšanās būtība. Un ņemot vērā, ka tā pastiprinājās vēlmē un pievilka piepildījumu vairāk nekā tajā bija izplatīšanās pakāpe no Bezgalības, tad tā rezultātā ieguva formas atšķirību un kļuva nedaudz raupjāka par gaismu un nāca klajā ar savu personīgo vārdu „sefira bina”.
Un, lūk, šī papildu piepildījuma būtība, kuru pievilka sefira bina no Bezgalības tā rezultātā, ka tai pastiprinājās vēlme, tiek dēvēta par hasadim vai augstākajiem ūdeņiem, jo šī gaisma neizplatās tiešā veidā no Bezgalības kā hohma gaisma, bet ar radījuma palīdzību, kas pastiprinājās vēlmē, un tādēļ tā paceļas savā personīgajā vārdā, tiekot dēvēta par „hasadim gaismu” vai „ūdeni”.
Tātad tagad tu redzi, ka sefirā bina ir trīs gaismas paveidi. Pirmais – binas būtības gaisma un tā ir hohma gaismas daļa. Otrā – avijuta palielinājums un formas mainīšanās pašā formā, kuru tā ieguva pateicoties vēlmes pastiprinājumam. Un trešā – hasadim gaisma, kas nonākusi pie tās savas pievilkšanās no Bezgalības rezultātā.
Taču saņemošā kli līdz ar to vēl nav pabeigusi sevi visā tās pilnībā, kļūdama par binu no ļoti augstas būtības, proti, gaismas hohma, kas ir tieša izplatīšanās no Bezgalības gaismas. Tādēļ binā atklājas tikai saņemošās kli saknes stadija un kli darbības realizācijas stadija, jo pēc tam šī gaisma hasadim, kuru kli pievilka, pateicoties savām pūlēm, no jauna izplatījās no tās un pievienojās neliels mirdzums no hohma gaismas. Šīs hasadim gaismas izplatīšanās tiek dēvēta par zeir anpin vai HaGaT, kas turpmāk tiks izskatīts savā vietā. Un, lūk, šī izplatīšanās gaisma arī pastiprinājās savā vēlmē pievilkt jaunu piepildījumu, lielāku nekā hohmas mirdzuma mērs, kas atrodas tā izplatījumā no binas. Tādēļ šī izplatīšanās, savukārt, iedalās divos etapos: gaisma, kas izplatās, tiek dēvēta par zeir anpin vai VaK, turpretī stadija, kurā notiek gaismas pastiprināšanās, tiek dēvēta par malhut.
Un tā ir desmit sefirot iekšējā jēga.
Keter nozīmē Bezgalību.
Hohma ir izplatīšanās gaisma no Bezgalības.
Bina nozīmē hohma gaismu, kura pastiprinājās, lai saņemtu papildu piepildījumu, kā rezultātā tā kļuva raupjāka.
Zeir anpin, kas iekļauj HaGaT NeHI, nozīmē hasadim gaimu ar hohma mirdzumu, kas izplatās no binas.
Malhut nozīmē otro pastiprinājumu papildu hohma mirdzuma saņemšanai, lielāku nekā tas ir zeir anpinā.
Jaunākie komentāri