4. nodarbība
Pēc vēlmes saņemšanas ierobežojuma un ekrāna izveides uz tās, tā nav derīga būt par saņemošo kli, un izgāja no svētuma sistēmas, un tās vietā atstarotā gaisma tiek izmantota kā saņemošā kli, bet vēlmes saņemt kli atdota nešķīsto spēku sistēmai.
4.1. Atstarotā gaisma kļūst par saņemošo kli
Pēc vēlmes saņemšanas ierobežojuma un ekrāna izveides uz tās, tā nav derīga būt par saņemošo kli, un izgāja no svētuma sistēmas, un tās vietā atstarotā gaisma tiek izmantota kā saņemošā kli, bet vēlmes saņemt kli atdota nešķīsto spēku sistēmai.
16) Pēc ierobežošanās un ekrāna izveides uz šo kli, dēvētu par „vēlmi saņemt”, tā anulējās un atdalījās, un izgāja no savas svētuma sistēmas un tās vietā tika ieviesta atstarotā gaisma, lai kļūtu par saņemošo kli.
Un zini, ka tajā ir visa atšķirība starp ABeJA de – kduša un ABeJA de – tuma. Tādēļ, ka pasauļu ABeJA de – kduša saņemošās kelim rodas no atstarotās gaismas, kas izlabota, pēc formas līdzinoties Bezgalībai. Turpretī ABeJA de – tuma izmanto to vēlmi saņemt, kura ierobežojās, un šī forma ir pretēja Bezgalībai. Un līdz ar to tās tiek nogrieztas un atdalās no dzīvības Avota, no Bezgalības.
TEKSTA KOMENTĀRS
Pēc vēlmes saņemšanas ierobežojuma un ekrāna izveides uz tās, tā nav derīga būt par saņemošo kli, un izgāja no svētuma sistēmas, un tās vietā atstarotā gaisma tiek izmantota kā saņemošā kli, bet vēlmes saņemt kli atdota nešķīsto spēku sistēmai.
16) Pēc ierobežošanās un ekrāna izveides uz šo kli, dēvētu par „vēlmi saņemt”, tā anulējās un atdalījās, un izgāja no savas svētuma sistēmas un tās vietā tika ieviesta atstarotā gaisma, lai kļūtu par saņemošo kli.
Un zini, ka tajā ir visa atšķirība starp ABeJA de – kduša un ABeJA de – tuma. Tādēļ, ka pasauļu ABeJA de – kduša saņemošās kelim rodas no atstarotās gaismas, kas izlabota, pēc formas līdzinoties Bezgalībai. Turpretī ABeJA de – tuma izmanto to vēlmi saņemt, kura ierobežojās, un šī forma ir pretēja Bezgalībai. Un līdz ar to tās tiek nogrieztas un atdalās no dzīvības Avota, no Bezgalības.
Pēc vēlmes saņemšanas ierobežojuma un ekrāna izveides uz tās, tā nav derīga būt par saņemošo kli, un izgāja no svētuma sistēmas, un tās vietā atstarotā gaisma tiek izmantota kā saņemošā kli, bet vēlmes saņemt kli atdota nešķīsto spēku sistēmai.
Ļoti sarežģīts teksts, taču vieglāk, vienkāršāk pateikt nevar. Mutiski to var izpaust vienkāršākiem vārdiem, taču tikai tādēļ, ka daudz kas tiek piedomāts starp vārdiem.
16) Pēc ierobežošanās un ekrāna izveides uz šo kli, dēvētu par „vēlmi saņemt”, tā anulējās un atdalījās, un izgāja no savas svētuma sistēmas un tās vietā tika ieviesta atstarotā gaisma, lai kļūtu par saņemošo kli. (Tādēļ, ka notika ierobežošanās, tas ir, iepriekšējā vēlme iziet no lietošanas tādā veidā, kādā tā tika izmantota).
Un zini, ka tajā ir visa atšķirība starp ABeJA de – kduša (burtiski: svētumu) un ABeJA de – tuma (burtiski: nešķīstajiem spēkiem). Tādēļ, ka pasauļu ABeJA de – kduša saņemošās kelim rodas no atstarotās gaismas, kas izlabota, pēc formas līdzinoties Bezgalībai. Turpretī ABeJA de – tuma izmanto to vēlmi saņemt, kura ierobežojās…
Tas ir, spītējot likumam „cimcum alef” nešķīstie spēki izmanto šo vēlmi. Vai tie var tajā pašā laikā saņemt? Nē! Taču tie tiecas saņemt visos iespējamos veidos – tie tad arī ir nešķīsto pasauļu ABeJA viltīgie paņēmieni.
…Un šī forma ir pretēja Bezgalībai. Un līdz ar to tās tiek nogrieztas un atdalās no dzīvības Avota, no Bezgalības.
Kas tad nosaka šo divu sistēmu kardinālo atšķirību starp kurām mēs eksistējam, – „nešķīsto” un „šķīsto”? Šīs divas vadības sistēmas nāk no viena avota. Tās iedarbojas uz mums pretēji. Un mēs, pateicoties šīm pretējām iedarbībām, varam augt: izmantot īpašību pozitīvi pret tās negatīvo izmantošanu. Izmantojot tās pretstatā viena otrai, izjūtot uz sevis to iedarbības, mēs sajūtam tumsu pret gaismu, gaismu pret tumsu katrā no savām vēlmēm.
Tādējādi mūsos eksistē, attīstās robežsajūtas. Ja nebūtu robežas starp divām pretējām īpašībām, mūsos nekādas sajūtas neattīstītos. Šīs sajūtas, kuras mūsos dzimst uz robežas starp „šķīsto” un „nešķīsto” vadības sistēmu, veido mūsos tieši tās īpašības, ar kurām mēs sākam izzināt augstāko pasauli, Radītāju, kļūt līdzīgi Viņam.
Tas ir, šo divu sistēmu eksistēšana un to iedarbība uz mums tieši pretējā veidā – vienreiz pacelšanās, citreiz nolaišanās, mētāšana no vienas puses uz otru, svārstības, visiespējamākie sašutumi, kuri notiek mūsos – tas viss nepieciešams mūsu garīgajai izaugsmei.
Jautājums ir tāds, cik lielā mērā mēs pareizi vērosim šo divu spēku iedarbības avotu uz mums. Kādēļ notiek divu spēku iedarbība uz mums, turklāt pārmaiņus – tad no vienas puses, vairāk vai mazāk, tad no otras puses, – un turklāt dažādos aspektos? Tādēļ, lai mēs nenomaldoties visā šajā virpulī, kurā esam iesaistīti, pastāvīgi uztvertu saikni ar Radītāju, tas ir, neraugoties uz visu šo stihiju, ikreiz atrastu ceļu tieši pie Viņa.
Tas nozīmē pacelšanos augšup pa kāpņu pakāpieniem. Turklāt pakāpieni ir tieši tādēļ, ka radīti pateicoties šo divu pretēju spēku mijiedarbībai.
4.2. „Grēcinieki” un „taisnie”
Cilvēks barojas no klipot padibenēm un tādēļ izmanto vēlmi saņemt tāpat kā viņi.
17) Šeit saproti sabojātības sakni, kura sākotnēji iekļauta radīšanas nodomā, kura mērķis ir baudas sniegšana Viņa radījumiem. Pēc visu piecu vispārējo pasauļu Ādams Kadmons un ABeJA nonākšanas lejup un, turklāt izpaužoties klipot četrās ABeJA de – tuma pasaulēs, kā sacīts: „Vienu pret otru pataisīja Radītājs”, mums parādās netīrs materiāls ķermenis, par kuru sacīts, ka cilvēka sirds tieksmes ir sliktas kopš jaunības, jo no jaunām dienām cilvēks barojas tikai no klipot padibenēm. Tādēļ, ka visu klipot kaislību un garīgā nešķīstuma būtība ir tikai viena – tajos esošā forma „vēlme tikai saņemt”, un nav tajos absolūti nekādas vēlmes atdot. Un līdz ar to viņi kļūst pretēji Radītājam – tādēļ ka Viņam, bez šaubām, vispār nav nekādas vēlmes saņemt, bet visa Viņa vēlme – sniegt tikai baudu un piepildīt. Un tādēļ klipot dēvētas par mirušām, jo ar savas formas pretējību Dzīvības Avotam tiek nogrieztas no Viņa, un tām nav nekā no Radītāja pārpilnības. Tādēļ ķermenis, kurš barojas no klipot padibenēm, tāpat kļūst nogriezts no dzīves un ķermenis ir pilns nešķīstības. Un tas viss dēļ ieslodzītās tajā „vēlmes tikai saņemt”, nevis dot. Viņa vēlme taču pastāvīgi ir atvērta, lai sagrābtu savā vēderā pasauli ar visu, kas tajā ir.
Un tādēļ grēcinieki vēl dzīves laikā tiek dēvēti par „mirušiem”, jo viņu formas mainīšanās rezultātā līdz galīgam pretstatam saknei, kad viņiem nav nekā no atdeves īpašības, viņi ir nogriezti no Radītāja un patiešām miruši. Un lai gan var likties, ka grēciniekiem ir arī kaut kas no atdeves, kā sacīt, dod žēlastības dāvanu un tamlīdzīgi, taču par viņiem jau sacīts Zoar Grāmatā, ka „jebkuru labdarību veic sevis labad”, jo viņu nolūka pamatā – sev un goda apliecinājumu dēļ.
Taču taisnie, kuri studē Toru un baušļus ne ar mērķi saņemt atalgojumu, bet lai sniegtu prieku savam Radītājam, attīra ar to savu ķermeni un pārvērš savu saņemošo kli atdeves īpašībā.
Kā sacīja Rabeinu ha – Kadoš: „Atklāts un zināms… ka pat mazā pirksta lielumā es nepaņēmu sev baudu”. Un līdz ar to patiešām viņi saplūst ar Viņu, jo viņu forma ir pilnīgi līdzīga Radītājam, bez jebkādas formas atšķirības.
Viedie frāzi „un sacīt Sionam: „tu – Mana tauta (ami)” Zoar Grāmatas priekšvārdā (67. p.) komentē sekojošā veidā: „lasi to – kopā ar Mani (imi) jūs esat sadarbībā”. Runa ir par to, ka taisnie ir Radītāja partneri, jo Viņš sāka radīšanu, bet taisnie to pabeidz, pārvēršot saņemšanas kelim uz atdeves kelim.
TEKSTA KOMENTĀRS
Cilvēks barojas no klipot padibenēm un tādēļ izmanto vēlmi saņemt, tāpat kā viņi.
17) Šeit saproti sabojātības sakni, kura sākotnēji iekļauta radīšanas nodomā, kura mērķis ir baudas sniegšana Viņa radījumiem. Pēc visu piecu vispārējo pasauļu Ādams Kadmons un ABeJA nonākšanas lejup un, turklāt izpaužoties klipot četrās ABeJA de – tuma pasaulēs, kā sacīts: „Vienu pret otru pataisīja Radītājs”, mums parādās netīrs materiāls ķermenis, par kuru sacīts, ka cilvēka sirds tieksmes ir sliktas kopš jaunības, jo no jaunām dienām cilvēks barojas tikai no klipot padibenēm. Tādēļ, ka visu klipot kaislību un garīgā nešķīstuma būtība ir tikai viena – tajos esošā forma „vēlme tikai saņemt”, un nav tajos absolūti nekādas vēlmes atdot. Un līdz ar to viņi kļūst pretēji Radītājam – tādēļ ka Viņam, bez šaubām, vispār nav nekādas vēlmes saņemt, bet visa Viņa vēlme – sniegt tikai baudu un piepildīt. Un tādēļ klipot dēvētas par mirušām, jo ar savas formas pretējību Dzīvības Avotam tiek nogrieztas no Viņa, un tām nav nekā no Radītāja pārpilnības. Tādēļ ķermenis, kurš barojas no klipot padibenēm, tāpat kļūst nogriezts no dzīves un ķermenis ir pilns nešķīstības. Un tas viss dēļ ieslodzītās tajā „vēlmes tikai saņemt”, nevis dot. Viņa vēlme taču pastāvīgi ir atvērta, lai sagrābtu savā vēderā pasauli ar visu, kas tajā ir.
Un tādēļ grēcinieki vēl dzīves laikā tiek dēvēti par „mirušiem”, jo viņu formas mainīšanās rezultātā līdz galīgam pretstatam saknei, kad viņiem nav nekā no atdeves īpašības, viņi ir nogriezti no Radītāja un patiešām miruši. Un lai gan var likties, ka grēciniekiem ir arī kaut kas no atdeves, kā sacīt, dod žēlastības dāvanu un tamlīdzīgi, taču par viņiem jau sacīts Zoar Grāmatā, ka „jebkuru labdarību veic sevis labad”, jo viņu nolūka pamatā – sev un goda apliecinājumu dēļ.
Taču taisnie, kuri studē Toru un baušļus ne ar mērķi saņemt atalgojumu, bet lai sniegtu prieku savam Radītājam, attīra ar to savu ķermeni un pārvērš savu saņemošo kli atdeves īpašībā.
Kā sacīja Rabeinu ha – Kadoš: „Atklāts un zināms… ka pat mazā pirksta lielumā es nepaņēmu sev baudu”. Un līdz ar to patiešām viņi saplūst ar Viņu, jo viņu forma ir pilnīgi līdzīga Radītājam, bez jebkādas formas atšķirības.
Viedie frāzi „un sacīt Sionam: „tu – Mana tauta (ami)” Zoar Grāmatas priekšvārdā (67. p.) komentē sekojošā veidā: „lasi to – kopā ar Mani (imi) jūs esat sadarbībā”. Runa ir par to, ka taisnie ir Radītāja partneri, jo Viņš sāka radīšanu, bet taisnie to pabeidz, pārvēršot saņemšanas kelim uz atdeves kelim.
Cilvēks barojas no klipot padibenēm un tādēļ izmanto vēlmi saņemt, tāpat kā viņi.
17) Šeit saproti sabojātības sakni, kura sākotnēji iekļauta radīšanas nodomā, kura mērķis ir baudas sniegšana Viņa radījumiem. Pēc visu piecu vispārējo pasauļu Ādams Kadmons un ABeJA nonākšanas lejup un, turklāt izpaužoties klipot četrās ABeJA de – tuma pasaulēs, kā sacīts: „Vienu pret otru pataisīja Radītājs”, – tas ir, kad mums ir „viens pret otru” – četru pasauļu Acilut, Brija, Jecira, Asija visa šķīsto spēku sistēma pret pasauļu Acilut, Brija, Jecira, Asija nesķīsto spēku sistēmu, – mums parādās netīrs materiāls ķermenis, par kuru sacīts, ka cilvēka sirds tieksmes ir sliktas kopš jaunības, jo no jaunām dienām cilvēks barojas tikai no klipot padibenēm.
Cilvēks jau sākotnēji piedzimst par egoistu, atrodoties „nešķīstās” sistēmas ABeJA ietekmē. Tas ir, mēs – mūsu pasaulē, zem mahsoma – atrodamies pasauļu „nešķīstās” sistēmas ietekmē. Pastāv Acilut, Brija, Jecira, Asija „šķīstās”, Acilut, Brija, Jecira, Asija „nešķīstās”, un mēs atrodamies zemāk par „nešķīstajiem” spēkiem. Virs mums atrodas četru „nešķīsto” pasauļu sistēma, kura mūs baro, atdzīvina, notur.
Iedomājieties tagad mūsu darbu: mums, atrodoties zem mahsoma un tādu milzīgu četru „nešķīsto” pasauļu – Acilut, Brija, Jecira, Asija ietekmē, jānonāk no mūsu pasaules „šķīstajā” garīgajā pasaulē, „sķīstajā” Asija pasaulē. Un pēc tam, neraugoties uz to, ka mēs pastāvīgi barojamies tikai no „nešķīstās” ABeJA sistēmas, mums jāiziet, jāpaceļas augšup pa „šķīsto” ABeJA sistēmu. Cik liels antiegoistisks darbs cilvēkam ir sevī jāveic.
Tātad, cilvēks piedzimst absolūti „nešķīsts” un saņem spēkus no nešķīstajām pasaulēm, no „vēlmes tikai saņemt”. Tādēļ, ka visu klipot kaislību un garīgā nešķīstuma būtība ir tikai viena – tajos esošā forma „vēlme tikai saņemt”, un nav tajos absolūti nekādas vēlmes atdot. Un līdz ar to viņi kļūst pretēji Radītājam – tādēļ ka Viņam, bez šaubām, vispār nav nekādas vēlmes saņemt, bet visa Viņa vēlme – sniegt tikai baudu un piepildīt. Un tādēļ klipot („nešķīstie spēki”) dēvētas par mirušām, jo ar savas formas pretējību Dzīvības Avotam (hajej ha – haim) tiek nogrieztas no Viņa, un tām nav nekā no Radītāja pārpilnības.
Šeit viņš nosauc Radītāja īpašības „hajej ha – haim” – dzīvības dzīvība, kas nozīmē „dzīvs”, „dzīvības devējs”.
Tādēļ ķermenis (mūsu egoistiskās vēlmes), kurš barojas no klipot padibenēm, tāpat kļūst nogriezts no dzīves un ķermenis ir pilns nešķīstības. Un tas viss dēļ ieslodzītās tajā „vēlmes tikai saņemt”, nevis dot. Viņa vēlme taču pastāvīgi ir atvērta, lai sagrābtu savā vēderā pasauli ar visu, kas tajā ir.
Un tādēļ grēcinieki – tas ir, tie, kuri tiecas baudīt sevis labad, sevi piepildīt, bez jebkādas saiknes ar Radītāju – vēl dzīves laikā tiek dēvēti par „mirušiem”, jo viņu formas mainīšanās rezultātā līdz galīgam pretstatam saknei, kad viņiem nav nekā no atdeves īpašības, viņi ir nogriezti no Radītāja un patiešām miruši. Un lai gan var likties, ka grēciniekiem ir arī kaut kas no atdeves, kā sacīt, dod žēlastības dāvanu un tamlīdzīgi…
Bāls Sulams šeit min piemēru par to, kas mūsu pasaulē tiek uzskatīts par labdarību, labestību, labu īpašību izpausmi. Tādā veidā mēs novērtējam cilvēku, domājot, ka tas liecina par viņa garīgumu. Par taisnajiem mēs uzskatām cilvēkus, kuri dod lielus ziedojumus, rūpējas viens par otru, vienkārši skaisti izturas viens pret otru. Mēs nesaprotam, ka arī tas izriet no „nešķīstajiem spēkiem”. Viņš saka:
… taču par viņiem jau sacīts Zoar Grāmatā, ka „jebkuru labdarību veic sevis labad”, jo viņu nolūka pamatā – sev un goda apliecinājumu dēļ.
Taču taisnie, kuri studē Toru un baušļus ne ar mērķi saņemt atalgojumu, bet lai sniegtu prieku savam Radītājam, attīra ar to savu ķermeni – attīra savas vēlmes no nolūka „sevis labad”, un pārvērš savu saņemošo kli atdeves īpašībā.
Kā sacīja Rabeinu ha – Kadoš: „Atklāts un zināms… ka pat mazā pirksta lielumā es nepaņēmu sev baudu” visas šīs dzīves laikā.
Tas ir, neko nepaņēma sev, pat ar mazāko pirkstiņu. Cilvēka roka simbolizē kli – to, ko viņš vēlas saņemt no šīs pasaules. Ir tāds figurāls teiciens: pat ar vienu pirkstu es neko nasagrābu sev no šīs pasaules.
Un līdz ar to patiešām viņi saplūst ar Viņu, jo viņu forma ir pilnīgi līdzīga Radītājam, bez jebkādas formas atšķirības.
Viedie frāzi „un sacīt Sionam: „tu – Mana tauta (ami)” Zoar Grāmatas priekšvārdā (67. p.) komentē sekojošā veidā: „lasi to – kopā ar Mani (imi) jūs esat sadarbībā”. Runa ir par to, ka taisnie ir Radītāja partneri, jo Viņš sāka radīšanu, bet taisnie to pabeidz, pārvēršot saņemšanas kelim uz atdeves kelim.
Jaunākie komentāri