3.3.Jēdzieni: „attālinājās”, „uz visām pusēm”
Or pnimi
(60) Jēdzienu „garīgais attālums” mēs noskaidrojām 30. punktā. Tāpat arī noskaidrojām, ka Bezgalībā nebija attālinājuma starp centrālo punktu, tas ir, kli un gaismu.
Taču tā rezultātā, ka Bezgalība ierobežoja gaismu centrālā punktā, atklājās šī punkta formas atšķirība no gaismas: augstākajā gaismā taču neeksistē vēlme saņemt, turpretī punkts atrodas stāvoklī „vēlme saņemt”, kas atšķiras no gaismas. Un tādēļ, ka mainījās to forma viena attiecībā pret otru, tad tās ir attālinātas viena no otras proporcionāli šīs atšķirības lielumam. Un tieši to liek noprast ARI ar vārdu „attālinājās”.
Or pnimi
(70) Četras stadijas tiek dēvētas arī par četrām pusēm. Un ARI skaidro, ka lai gan ierobežošanās notika tikai centrālā punktā, kurš ir ceturtā stadija, tomēr gaisma aizgāja no visām četrām stadijām, jo garīgajā dimensijā nekas atsevišķs nemēdz pastāvēt. Un tādēļ gaisma aizgāja arī no trim pārējām stadijām.
TEKSTA KOMENTĀRS
3.3. Jēdzieni: „attālinājās”, „uz visām pusēm”
Mēs atgriežamies pie ARI teksta 3. punkta, pie termina ar numuru 60. Atkārtosim visu trešo punktu.
Gaismas ierobežošanās apkārt centrālam punktam
3) Lūk, tad (40) Bezgalība sevi ierobežoja (50) savā centrālā punktā, pašā vidū, un ierobežoja šo gaismu, un (60) tā attālinājās (70) uz visām pusēm apkārt šim centrālam punktam.
Ko nozīmē „attālinājās”?
Es vēlreiz atkārtoju: nav svarīgi, ka jums šķiet, ka jūs to jau zināt. Mums vienalga nekas nav zināms – līdz brīdim, kad mēs to izzināsim. Un to izprast ir iespējams tikai tad, ja mācību laikā mēs atrodamies tajā, ko studējam. Tas, ko studējam, mums jāsavieno ar gribas spēku, ar mūsu vēlmi, ar mūsu centieniem pēc garīguma. Ja mēs to nedarīsim, mūsu studijas nedos rezultātu. Mēs iegaumēsim vienkārši parastas frāzes. Un ja mēs tieksimies sasniegt to, ko studējam, tad šīs frāzes mums sāks izstarot gaismas mirdzumu, caur tām mēs patiešām sāksim redzēt jaunu Visumu, pilnīgi jaunu pasaules sfēru, kuru šobrīd nesajūtam.
Tātad mēs ar jums izskatām, ko nozīmē „un gaisma attālinājās”. Pēc pirmās ierobežošanās, kā mēs zinām, gaisma attālinājās.
Or pnimi
(60) Jēdzienu „garīgais attālums” mēs noskaidrojām 30. punktā. Tāpat arī noskaidrojām, ka Bezgalībā nebija attālinājuma starp centrālo punktu, tas ir, kli un gaismu.
Taču tā rezultātā, ka Bezgalība ierobežoja gaismu centrālā punktā, atklājās šī punkta formas atšķirība no gaismas: augstākajā gaismā taču neeksistē vēlme saņemt, turpretī punkts atrodas stāvoklī „vēlme saņemt”, kas atšķiras no gaismas. Un tādēļ, ka mainījās to forma viena attiecībā pret otru, tad tās ir attālinātas viena no otras proporcionāli šīs atšķirības lielumam. Un tieši to liek noprast ARI ar vārdu „attālinājās”.
(60) Jēdzienu „garīgais attālums” mēs noskaidrojām 30. punktā. Tāpat arī noskaidrojām, ka Bezgalībā nebija attālinājuma starp centrālo punktu, tas ir, kli un gaismu.
Jēdziens „Bezgalība” nozīmē, ka viss atrodas absolūtā saplūsmē un nav atšķirību starp gaismu un kli. Par „attālināšanos” dēvē īpašību atšķirību, par „tuvināšanos” dēvē arvien lielāku īpašību līdzību. Par „pilnīgu saplūsmi” dēvē absolūtu īpašību līdzību. Par „pilnīgu attālināšanos” dēvē īpašību pretstatu.
Mēs jau runājām par to, ka nepieciešams pastāvīgi ielūkoties terminu un jēdzienu definējumos, kas atrodas „Desmit sefirot mācības” pirmās daļas beigās. Tos nepieciešams caurskatīt, lai atmiņā precīzi saglabātos katra objekta, vārda, katra apzīmējuma iekaltais no galvas formulējums.
Taču tā rezultātā, ka Bezgalība ierobežoja gaismu centrālā punktā (malhutā, ceturtajā stadijā), atklājās šī punkta formas atšķirība (šī centrālā punkta – egoistiskā, kurš vēlas saņemt) no gaismas (kura vēlas atdot): augstākajā gaismā taču neeksistē vēlme saņemt, turpretī punkts (melnais, centrālais) atrodas stāvoklī „vēlme saņemt”, kas atšķiras no gaismas. Un tādēļ, ka mainījās to forma viena attiecībā pret otru, tad tās ir attālinātas viena no otras proporcionāli šīs atšķirības lielumam (attālināšanās nozīmē atšķirības izpausmi īpašībās). Un tieši to liek noprast ARI ar vārdu „attālinājās”.
Tas ir, centrālā punktā atklājās šī punkta atšķirība no gaismas, un atbilstoši šai atklāsmei tas pārstāja sajust gaismu. Tāpēc vienīgais likums, kas pastāv visumā, ir īpašību līdzības likums. Nav nekā cita. Tikai līdzība vai atšķirība. Un vienīgais uz ko mums jātiecas – sasniegt īpašību līdzību ar gaismu. Un ne no kā vairs nav jābaidās, izņemot īpašību atšķirību ar gaismu. Tas ir, domām, vēlmēm, visiem iespējamiem centieniem, visām iespējamām darbībām – visam, kas no manis nāk uz ārpusi (tas, kas ir manī, bet nāk no mana „es”, no mana iekšējā punkta attieksmē pret kaut ko vai pret kādu cilvēku) ir jāpanāk tikai viens mērķis – arvien vairāk pielīdzināties gaismai. Un, protams, atbilstoši tam es sākšu sajust gaismu, tā sāks mani piepildīt, es tajā peldēšu, tajā atradīšos.
Taču šobrīd mēs runājam par to, kā gaisma, gluži pretēji, attālinās no kli un kli kļūst arvien cietāka, raupjāka, pretēja gaismai.
Un attālinājās gaisma (70) uz visām pusēm apkārt šim centrālam punktam.
Or pnimi
(70) Četras stadijas tiek dēvētas arī par četrām debespusēm. Un ARI skaidro, ka lai gan ierobežošanās notika tikai centrālā punktā, kas ir ceturtā stadija, tomēr gaisma aizgāja no visām četrām stadijām, jo garīgajā daļējs nemēdz būt. Un tādēļ gaisma aizgāja arī no pārējām trim stadijām.
(70) Ko nozīmē šis izteiciens: „garīgajā daļējs nemēdz būt”? Ebreju valodā tas skan „ein mickat be – ruhani” un burtiski tulko: garīgajā neeksistē „mazliet”. Vienmēr ir tikai pilna darbība.
Ko nozīmē pilna darbība?
Vēlme, kas nav vēl attīstījusies, pieņemsim, atrodas pirmajā, otrajā vai trešajā stadijā, taču vēl ne ceturtajā, nav vēl sevī apzinājusies, ka atrodas ceturtajā stadijā, tā vēl netiek uzskatīta par pabeigtu vēlmi un joprojām attiecas uz Radītāju, nevis uz radījumu un tāpēc tā ir pasīva. Un tikai atbilstoši tam, cik lielā mērā kli atklāj sevi ceturtajā stadijā un rīkojas – tikai tādā mērā tā ietekmē gaismas izmaiņas tajā.
Tādēļ līdzko mēs pārvarēsim šo mūsu pirmo pakāpienu, uz kura mēs patlaban atrodamies pirms mahsoma (turklāt tā ir tikai viena pakāpe un to dēvē par iepriekšēju), un caur mahsomu ienāksim augstākajā pasaulē, mēs spēsim veikt jebkuru darbību. Gaisma nemainīsies, neizpaudīsies mūsos citādā veidā. Mēs pastāvīgi jutīsimies daudzmaz vienā un tajā pašā attieksmē pret gaismu – tai pretēji. Un šis pretstats gaismai tiek dēvēts par apslēptību: divkāršo gaismas apslēptību, kad mēs nesajūtam ne gaismu, ne arī to, ka tā ir apslēpta, vai vienkāršo gaismas apslēptību, kad mēs jau sajūtam, ka gaisma, iespējams, ir, taču no mums apslēpta. Šķērsojot šo svītru, mēs ar jums atbilstoši līdzības pakāpei ar gaismu spēsim izjust tādu stāvokli, ko dēvē par gaismas atklāsmi un acumirklī gaisma pie mums atgriezīsies.
Jaunākie komentāri