1.3.Jēdzieni: „aizpildījums”, „sākums”, „beigas”, „tikai vienkārša gaisma”, „pilnīgi viendabīga”, „Bezgalības gaisma”
(7) Tas ir, tai nav iespējams kaut ko pievienot ar zemāko darbībām.
(8) Jēdzienu „sākums” (roš) un „beigas” (sof) nozīme tiks izskaidrota zemāk.
(9) Nozīmē, ka tajā nav lielā un mazā stāvokļa gradāciju, bet viss ir līdzvērtīgs.
(10) Tas ir, tur nav ne šķīstuma (zakùt), ne raupjuma (avijùt), pēc kuriem tiek vērtētas un atšķiras pakāpes, jo šīs kategorijas pasaulēs radās tikai tāpēc, ka izveidojās ierobežojumi (cimcum), kas tiks izskatīts turpmāk.
(20) Taču var iebilst: „Ja mēs nespējam izzināt Bezgalību, tad tādā gadījumā, kā mēs varam tai piešķirt nosaukumu?”
Katrs vārds, kā zināms, liecina par to, kas ir izzināts, par to, ka mēs esam izzinājuši to, kas šajā vārdā ir norādīts un apzīmēts. Un nevar sacīt, ka nosaukums „Bezgalība” norāda tikai uz izzināšanas noliegumu, jo tādā gadījumā Bezgalība mums būtu jādēvē par „neizzināmu”. Taču lieta ir tajā aspektā, ka šis nosaukums mums parāda visu atšķirību, kas pastāv starp Bezgalību un visām pasaulēm, kas atrodas zem tās. Un tagad ierobežojuma rezultātā, kurš notika pēc Bezgalības, katrā vietā, kur mostas šis spēks, Bezgalība ierobežo tur gaismu, pateicoties tam, šis mirdzums tuvojas nobeigumam un izbeidzas.
Un tāpēc jebkurš beigu posms un nobeigums, kas atrodas katrā mirdzumā un katrā parcufā, notiek ne citādi kā tikai šīs ierobežošanās rezultātā. Un turklāt šī beigu posma rezultātā rodas un iegūst jaunu veidu visi objekti un to piepildījumi, un visas izmaiņas, kādas pastāv pasaulēs. Un tādēļ, ka Bezgalībā nav jēdziena „ierobežojums”, tad nav tur arī jēdzienu „beigu posms” un „nobeigums”. Un tādēļ tiek piešķirts nosaukums „bezgalīgs”, lai parādītu, ka tur nav pilnīgi nekāda beigu posma un nobeiguma, un tāpēc ir saprotams, ka šī gaisma ir vienkārša un pilnīgi viendabīga, jo viens ir atkarīgs otra.
TEKSTA KOMENTĀRS
Bet visu (7) aizpildīja šī bezgalīgā vienkāršā gaisma
Ko nozīmē „aizpildīja”?
(7) Tas ir, tai nav iespējams kaut ko pievienot ar zemāko darbībām.
Tas nozīmē pilnīgu aizpildījumu ar Bezgalīgo gaismu. Tas ir, no radījuma puses absolūti neko nav iespējams pievienot. Visu apspiež, absolūti aizpilda Radītāja pilnība. Dabiski, ka tādā stāvoklī par radījumu vispār nevar būt ne runas.
Un tai nebija (8) ne sākuma, ne beigu…
Ko nozīmē „sākums” un „beigas”?
(8) Jēdzienu „sākums” (roš) un „beigas” (sof) nozīme tiks izskaidrota zemāk.
Vai redzat, Bāls Sulams vienalga par to jau runā, lai gan varētu to nedarīt. Taču viņš vēlas mums pateikt, ka vārdi roš un sof nozīmē jēdzienus „roš” un „sof”. Tas ir, mūsu apziņā jau iesakņojies, ka ir termini roš, sof un tie ietver sevī zināmu garīgu jēgu.
…Bet viss bija (9) tikai šī vienkāršā, (10) pilnīgi vienmērīga gaisma.
Ko nozīmē „tikai šī vienkāršā gaisma”?
(9) Nozīmē, ka tajā nav lielā un mazā stāvokļa gradāciju, bet viss ir līdzvērtīgs.
Viņš vēlas mums pateikt, ka Bezgalības pasaulē bija tikai viens radījuma iekšējais stāvoklis – toh, bet pēc tam jau radās stāvokļi roš un sof. Taču Bezgalībā viss bija tikai vienkārša, pilnīgi vienmērīga gaisma.
(10) Tas ir, tur nav ne šķīstuma (zakùt), ne raupjuma (avijùt), pēc kuriem tiek vērtētas un atšķiras pakāpes, jo šīs kategorijas pasaulēs radās tikai tāpēc, ka izveidojās ierobežojumi (cimcum), kas tiks izskatīts turpmāk.
Bāls Sulams arvien vairāk iesprauž tekstā dažādus terminus, kurus mēs saglabājam arī mūsu tulkojumā.
Jebkura zinātne ir valoda par dabu, par to, kas atrodas mums apkārt. Nav iespējams studēt nevienu no zinātnēm, ja mēs neizmatojam stingri noteiktus kodus, apzīmējumus, simbolus. Tas pastāv ikvienā zinātnē. Kabalas zinātnē par šādu kodu un simbolu kopu kalpo ebreju valoda.
Ebreju valoda ir īpaša, tā nekad nebija valoda tās ierastajā izpratnē, ikdienas lietošanai. Pastāv aramiešu valoda (aramit), tā ir avots, Senās Divupes civilizācijas jeb Mezopotāmijas valoda, no turienes cēlies Ābrams, kurš kļuva par pirmo kabalistu. Viņam atklājās Radītājs. Caur sevi, caur Radītāja atklāšanu Ābrams sāka apgūt augstāko pasauli un meklēt, kādā veidā to varētu aprakstīt, izmantojot viņam zināmo aramiešu valodu. Un tad viņš uzrakstīja pirmo mums pazīstamo grāmatu par kabalu ar nosaukumu „Radīšanas Grāmata” (Sefer Jecira vai „Sepher Yetzirah”). Šī grāmata uzrakstīta ebreju valodā, taču pirms Ābrama šī valoda vēl neeksistēja. Izmantojot šīs zīmes no aramiešu valodas, viņš tās pielāgoja, lai attēlotu savas sajūtas. Tādā veidā radās kabalas valoda. Mēs šo valodu dēvējam par ebreju valodu. Un lai gan cilvēki sāka sazināties šajā valodā, tomēr tā nav paredzēta šim nolūkam. Šī valoda radīta un paredzēta tikai augstāko pasauļu aprakstīšanai. Ābrams to izmantoja tikai šim nolūkam. Un daudzu gadsimtu garumā ebreju valoda tika uzskatīta par svēto valodu (lašon kodeš), kurā nedrīkstēja sarunāties. Cilvēki sazinājās dažādos dialektos: aramiešu valodā, arābu, jidišā, jebkurās citās valodās. Turpretī ebreju valodu izmantoja tikai svētajos rakstos, lai sarakstītu grāmatas un lai tās studētu, jo šī valoda nav sarunvaloda, bet saknes valoda, kas paredzēta garīgo spēku noskaidrošanai. Tas, ka mūsdienās šī valoda ir kļuvusi par sarunvalodu, ir vienkārši vulgārs akts, kas absolūti nav nepieciešams. Valodas saknes sistēma izveidota, balstoties tikai uz augstāko sakņu korelāciju garīgajā pasaulē.
„Zohar Grāmatā” tiek izskaidrota burtu izcelsme, kādā veidā rodas to kombinācija – divdesmit divi galvenie burti un pieci beigu burti. Tamlīdzīgi var teikt arī par vārdiem, kuri tiek šeit lietoti – zakut, avijut, behinot, roš, sof un tā tālāk. Tas ir, svarīgs ir ne tikai pats vārds, teiksim, „roš”, bet arī tas, kāpēc šis vārds sastāv tieši no šiem trijiem burtiem, kāpēc katram no tiem ir tāda forma un kāpēc tie izmantoti šādā secībā. Taču, ja mēs mainīsim burtu kārtību, tad izveidosies pavisam cits vārds, kas saistīts ar vārdu „roš”, bet, protams, ar kaut kādu pretēju nozīmi vai arī kā kaut kāds tā papildinājums un tā tālāk. Turpretī, ja mēs burtus, kas iepriekšēji šiem burtiem vai kuri seko aiz tiem, – pieņemsim, A, B, C vietā mēs uzrakstīsim burtus, kas aiz tiem seko B, C, D (B vietā A burtu, C vietā B burtu un D vietā C) – tad, dabiski, mums radīsies jau nākamā pakāpe.
Tad, lūk, vārda burtiem, kas apzīmē nākamo pakāpi, arī ir jābūt ar pilnīgi noteiktu veidojumu, kas nāk no jaunas pakāpes īpašībām. Burtu kombinatorika vārdā liecina mums par relatīvām īpašību izmaiņām parcufā. Tas ir, mums nepieciešams iegaumēt ne tikai jēdzienu nozīmi apgūstamajā materiālā – mums nepieciešams iegaumēt arī pašus vārdus. Mēs tos izmantosim to oriģinālajā skaņā, ebreju valodas rakstība mums pašlaik nav nepieciešama. Atsevišķus burtus, atsevišķus vārdus mēs studēsim, lai paskaidrotu tās vai citas garīgās dimensijas parādības, lai mums būtu iespēja tos pierakstīt saīsinātā veidā un vienoties, par ko runājam. Taču vārdu salikums, kuru mēs izmantosim, ir neliels – aptuveni 200 vārdu. Šim nolūkam ir izdota kabalas vārdnīca, saīsināto terminu vārdnīca. Mūsu rīcībā ir viss – nenovērsieties no jēdzienu iegaumēšanas! Tāpat kā mediķi mācās latīņu valodu, arī mēs mācīsimies ebreju valodu tādā mērā, cik tas ir nepieciešams.
Tālāk tekstā:
…Un to dēvē (20) par Bezgalības gaismu.
(20) Taču var iebilst: „Ja mēs nespējam izzināt Bezgalību, tad tādā gadījumā, kā mēs varam tai piešķirt nosaukumu?”
Katrs vārds, kā zināms, liecina par to, kas ir izzināts, par to, ka mēs esam izzinājuši to, kas šajā vārdā ir norādīts un apzīmēts. Un nevar sacīt, ka nosaukums „Bezgalība” norāda tikai uz izzināšanas noliegumu, jo tādā gadījumā Bezgalība mums būtu jādēvē par „neizzināmu”. Taču lieta ir tajā aspektā, ka šis nosaukums mums parāda visu atšķirību, kas pastāv starp Bezgalību un visām pasaulēm, kas atrodas zem tās. Un tagad ierobežojuma rezultātā, kurš notika pēc Bezgalības, katrā vietā, kur mostas šis spēks, Bezgalība ierobežo tur gaismu, pateicoties tam, šis mirdzums tuvojas nobeigumam un izbeidzas.
Un tāpēc jebkurš beigu posms un nobeigums, kas atrodas katrā mirdzumā un katrā parcufā, notiek ne citādi kā tikai šīs ierobežošanās rezultātā. Un turklāt šī beigu posma rezultātā rodas un iegūst jaunu veidu visi objekti un to piepildījumi, un visas izmaiņas, kādas pastāv pasaulēs. Un tādēļ, ka Bezgalībā nav jēdziena „ierobežojums”, tad nav tur arī jēdzienu „beigu posms” un „nobeigums”. Un tādēļ tiek piešķirts nosaukums „bezgalīgs”, lai parādītu, ka tur nav pilnīgi nekāda beigu posma un nobeiguma, un tāpēc ir saprotams, ka šī gaisma ir vienkārša un pilnīgi viendabīga, jo viens ir atkarīgs otra.
(20) Taču var iebilst: „Ja mēs nespējam izzināt Bezgalību, tad tādā gadījumā, kā mēs varam tai piešķirt nosaukumu?”
Patiešām, ja mēs nespējam izzināt, kas ir bezgalība, nespējam definēt, ka šis stāvoklis tiek dēvēts par bezgalību, tad kā mēs varam to nosaukt vārdā „Bezgalība”?
Katrs vārds, kā zināms, liecina par to, kas ir izzināts, par to, ka mēs esam izzinājuši to, kas šajā vārdā ir norādīts un apzīmēts. Un nevar sacīt, ka nosaukums „Bezgalība” norāda tikai uz izzināšanas noliegumu, jo tādā gadījumā Bezgalība mums būtu jādēvē par „neizzināmu”. Taču lieta ir tajā aspektā, ka šis nosaukums mums parāda visu atšķirību, kas pastāv starp Bezgalību un visām pasaulēm, kas atrodas zem tās. Un tagad ierobežojuma rezultātā, kurš notika pēc Bezgalības, katrā vietā, kur mostas šis spēks, Bezgalība ierobežo tur gaismu, pateicoties tam, šis mirdzums tuvojas nobeigumam un izbeidzas. Līdz tam brīdim, kamēr mirdzums, kas Bezgalības pasaulē bija absolūts, pilns un vienmērīgs, pilnībā izzūd.
Un tāpēc jebkurš beigu posms un nobeigums, kas atrodas katrā mirdzumā un katrā parcufā, notiek ne citādi kā tikai šīs ierobežošanās rezultātā. Tas ir, ierobežojums cimcum alef ir iemesls tam, ka gaisma visās pasaulēs izbeidzas, pakāpeniski mazinās.
Un turklāt šī beigu posma rezultātā rodas un iegūst jaunu veidu visi objekti – lai rastos kāds objekts, gaismai ir nedaudz jāizdziest – un to piepildījumi, un visas izmaiņas, kādas pastāv pasaulēs. Tas viss dzimst tikai ierobežojoties gaismai. Un tādēļ, ka Bezgalībā nav jēdziena „ierobežojums”, tad nav tur arī jēdzienu „beigu posms” un „nobeigums”. Un tādēļ tiek piešķirts nosaukums „bezgalīgs”, lai parādītu, ka tur nav pilnīgi nekāda beigu posma un nobeiguma, un tāpēc ir saprotams, ka šī gaisma ir vienkārša un pilnīgi viendabīga, jo viens ir atkarīgs otra.
Lai labāk izprastu sacīto, pievērsīsimies sadaļai, kas atrodas „Desmit Sefirot Mācības” pirmās daļas beigās, tās nosaukums „Jautājumi un atbildes terminu skaidrošanā”. Es ļoti iesaku: tas vienkārši ir nepieciešams – pastāvīgi atgriezties pie precīza vārdu definējuma. Palūkojieties, kādi šeit ir jautājumi. Kas ir „”gaisma”? Kas ir „gaisma un kli”? Kas ir „apaļā gaisma”, „vienkāršā gaisma”, „hohma gaisma”, „hasadim gaisma”, „tukšs”? Ko nozīmē „pēc tam”? Ko nozīmē „vidējais”, „Vienotais”, „Radītājs”, „saplūsme”, „vienlīdzība”? Un tā joprojām. Bāls Sulams šeit sniedz visus šos definējumus. Iedomājieties, ka pateicoties visiem šiem jēdzieniem, katrreiz jūs saprotat mazliet ne to, ko es. Cik dažādās valodās mēs ar jums runājam! Tādā gadījumā starp mums rodas pilnīga nesapratne vai arī jūs nesaprotat autoru. Tādēļ es ceru, ka pēc tam, kad būsim nedaudz izskatījuši šos vārdus, jūs ikreiz pie tiem atgriezīsieties. Bāls Sulams „Desmit sefirot mācības priekšvārda” pēdējā punktā ar nosaukumu „Mācību secība” raksta, ka nepieciešams mehāniski iegaumēt (mehāniski iegaumēt!) visus mums šeit sniegtos jēdzienus: „gaisma”, „kli”, „apaļš”, „vienkāršs”, „hohma”, „hasadim” un tā tālāk. Tie ir jāiegaumē mehāniski, lai tad, kad tiek minēts kāds no šiem jēdzieniem, jūs acumirklī iekšēji automātiski atcerētos tā patieso definējumu, to, kas norādīts „Desmit sefirot mācībā”.
Mēs tikai sākam studēt šo grāmatu, kas ļaus jums ienākt citā pasaulē. Tā izraisīs uz jums tādu apkārtējās gaismas starojumu, kas bez jūsu gribas vienkārši ievilks iekšienē, šajā caurulē un ievedīs garīgajā pasaulē, taču tikai tādā gadījumā, ja tieksieties pareizi saprast šos jēdzienus. Kādēļ? Lai jūs vēlētos un mācītos it kā salīdzināt sevi ar garīgo. Jums taču garīgā vietā tiek dots kāds jēdzienu komplekts. Pieņemsim, 20 – 30 jēdzieni un jums jācenšas tikpat liels daudzums savu pasaulīgo jēdzienu salīdzināt ar šiem garīgajiem. Tas jau ir līdzības sākums. Vai jūs to vēlaties, vai nē, taču jums jau zemapziņā darbosies šis līdzības reflekss, tieksme pielīdzināties. Lai gan tie būs tikai jēdzieni, taču tieši savas sapratnes meklējums, kas ļauj salīdzināt ar patiesajiem jēdzieniem, ievilks jūs iekšienē, virzīs uz to, tāpēc tas ir ļoti svarīgi.
Jaunākie komentāri