8.2.„Nav spēka izzināt Viņu”, „Nav Viņam ne vietas, ne robežas, ne vārda”
(20) Tas ir, tagad, pēc tam, kad tika radītas pasaules, pat eņģeļi, kuri ir radījumi, tuvāki pēc sava garīguma, nespēj sasniegt Bezgalību.
(30) Tāpēc, ka tur, Bezgalībā, „Viņš un Viņa vārds – vienoti” un absolūti tur nevar atšķirt ne vietu, ne kli, kā tika sacīts iepriekš, tādēļ radījuma saprāts nav spējīgs sasniegt Viņu, jo nav iespējams sasniegt gaismu bez kli.
TEKSTA KOMENTĀRS
8.2. „Nav iespējams sasniegt Viņu”, „Nav Viņam ne vietas, ne robežas, ne vārda”
…(20) Nav spēka pat eņģeļiem, kuri tuvāk Viņam, un viņi nesasniedz Bezgalību…
Or pnimi
(20) Tas ir, tagad, pēc tam, kad tika radītas pasaules, pat eņģeļi, kuri ir radījumi, tuvāki pēc sava garīguma, nespēj sasniegt Bezgalību.
Ir divas precīzas kategorijas. Viena no tām – Bezgalība, otra – radījumi, kuri pastāv līnijā. Tie, kuri atrodas līnijā, nespēj iedomāties un saprast, ko nozīmē Bezgalība, viņem nav šo Bezgalības kelim, apaļo kelim. Tie, kuri atrodas Bezgalībā, atrodas augstāk par tiem, kuri ir līnijā.
Pakāpeniski no centrālā punkta, malhut, mēs paceļamies pa staru augšup un ienākam Bezgalības pasaulē. Taču līdz brīdim, kad esam ienākuši Bezgalības pasaulē, – kad bezgalīgi, neierobežoti darbojamies Radītāja labā, – līdz tam brīdim mēs nevaram sajust, kas ir Bezgalība, izprast to un vispār spriest par to. Mums nav tādu kelim, lai to izprastu. Šādas kelim izveidojas vienā rāvienā pēc visu kelim pilnīgas labošanās līnijā.
Bāls Sulams šeit minēja par eņģeļiem. Kā mēs zinām, ir radījums un Radītājs. Taču tagad viņš dēvē radījumus par kaut kādiem eņģeļiem. Radījumi mūsu pasaulē dalās četrās stadijās: nedzīvā, augu, dzīvnieciskā un cilvēks. Un atbilstoši tam – četras stadijas ir radījumā arī garīgajā pasaulē: nedzīvā, augu, dzīvnieciskā un cilvēks. Nedzīvā stadija tiek dēvēta par „eihalot” (zāles), dzīvnieciskā – „malahim” (eņģeļi), cilvēciskā – „nešamot” (dvēseles), tā ir visaugstākā stadija, vislielākā attīstība. Vienīgie, kuriem ir gribas brīvība garīgajā pasaulē tāpat kā mūsu pasaulē dzīvojošam cilvēkam, ir nešamot. Dzīvnieki garīgajā pasaulē tiek dēvēti par eņģeļiem – tie, kuriem nav nekādas gribas brīvības, kuri darbojas tikai atkarībā no savas dabas. Kā mūsu pasaulē: Radītājs ir radījis kādu zirgu un līdz pat dzīves beigām tas ir zirgs. Viņš var pildīt tikai savas funkcijas un praktiski nevar darīt neko citu.
Cilvēks var pieradināt visas pārējās zemākās radības, gūt no tām labumu. Eņģeļi ir viņam tuvākie palīgi – tāpat kā mūsu pasaulē zirgs, govs, suns un tā tālāk. Turpretī garīgajā pasaulē šie eņģeļi – vienkārši ir apkārtējās dabas papildu spēki, palīgspēki, kurus cilvēks izmanto. Viņiem nav nekādas gribas brīvības. Viņi nekādā veidā nespēj rīkoties patstāvīgi. Nav jāattiecina uz viņiem (kā bieži vien mēs cenšamies darīt) kādas problēmas, kas rodas, vai jebkādus labus darbus.
Kad mēs cilvēku nosaucam par eņģeli, mēs runājam par to, ka viņā ir tikai labestība. Tas ir, principā tas nav dzīvs cilvēks, kam notiek egoisma iekšējā cīņa ar altruismu un tā tālāk, bet vienkārši noteikta īpašība, kaut kāds spēks, pozitīvs vai negatīvs, kuru var dažādi izmantot. Šo spēku dēvē par eņģeli. Gluži kā mūsu pasaulē: pastāv pievilkšanās spēks, magnētiskie spēki, elektriskie utt. Tos dēvē par „eņģeļiem” garīgajā pasaulē. Nekādā gadījumā nevajag tā vietā iztēloties kaut kādus dzīvniekus vai dzīvas būtnes, kas varētu kaut kur iejaukties un kaut ko izdarīt. Izņemot mūs, Universā nav neviena, kas varētu mums traucēt vai jebkādā veidā iedarboties uz mums. Tikai mēs un Radītājs.
…(30) nav Viņam ne vietas, ne robežas, ne vārda.
Or pnimi
(30) Tāpēc, ka tur, Bezgalībā, „Viņš un Viņa vārds – vienoti” un absolūti tur nevar atšķirt ne vietu, ne kli, kā tika sacīts iepriekš, tādēļ radījuma saprāts nav spējīgs sasniegt Viņu, jo nav iespējams sasniegt gaismu bez kli.
(30) Tāpēc, ka tur, Bezgalībā, „Viņš un Viņa vārds – vienoti”…
Tur saplūst kopā „Viņš”, tas ir, gaisma un „Viņa vārds” – kli. Kāpēc tas tiek tā dēvēts? Tāpēc, ka gaismu mēs dēvējam vārdā kli, kura to izzina. Vai, gluži pretēji, kli mēs varam dēvēt gaismas vārdā, kura atklājas šajā kli. Tad, lūk, Bezgalībā gaisma un kli, Viņš un Viņa vārds ir vienoti. Kāpēc?
…Absolūti tur nevar atšķirt ne vietu, ne kli, kā tika sacīts iepriekš, tādēļ radījuma saprāts nav spējīgs sasniegt Viņu, jo nav iespējams sasniegt gaismu bez kli. Ja mēs spēsim ienākt Bezgalības pasaulē pēc tam, kad pilnībā pielīdzināsimies Radītājam, tad būs „Viņš un Viņa vārds – vienoti”, kā sacīts: un tajā dienā būs „Hašem ehad u – Šmo ehad” („Hashem Echad u’Shmo Echad”). Tas ir, nākotnē atnāks tāda gaisma, tāda diena, kad „Viņš” (Radītājs) un „Viņa vārds” būs vienoti, kad kli pilnībā sasniegs gaismas īpašības, piepildīsies ar gaismu un mēs visi pacelsimies augšup uz pilnību un bezgalību.
Jaunākie komentāri