2.daļa
Tēma: Pasauļu radīšana ar gaismas līniju
6.nodarbība
Gaismas rašanās līnijas veidā
6.1.Ko nozīmē „vieta, kas palikusi pēc ierobežošanās”
6.2.Gaismas līnijas izstiepšanās
6.3.Jēdzienu „no apaļas vienveidīgas gaismas”, „no augšas uz apakšu” nozīmes noskaidrošana
No Bezgalības izstiepās gaismas līnija telpas iekšienē
1) Un, lūk, pēc ierobežošanās, (1) kad telpas un gaisa vieta palika tukša un brīva, tieši Bezgalības gaismas vidū bija jau vieta, kurā varēja būt neecalim un nivraim, un jecurim un naasim. Un tad (2) no Bezgalības izstiepās viena taisna līnija (3) no Viņa apaļās gaismas, (4) no augšas uz leju, un tā lejupnāk, un nolaižas šīs telpas iekšienē.
TEKSTA KOMENTĀRS
6.nodarbība: Gaismas rašanās līnijas veidā
No Bezgalības izstiepās gaismas līnija telpas iekšienē
1) Un, lūk, pēc ierobežošanās, (1) kad telpas un gaisa vieta palika tukša un brīva, tieši Bezgalības gaismas vidū bija jau vieta, kurā varēja būt neecalim un nivraim, un jecurim un naasim. Un tad (2) no Bezgalības izstiepās viena taisna līnija (3) no Viņa apaļās gaismas, (4) no augšas uz leju, un tā lejupnāk, un nolaižas šīs telpas iekšienē.
1) Un, lūk, pēc ierobežošanās, (1) kad telpas un gaisa vieta palika tukša un brīva, tieši Bezgalības gaismas vidū bija jau vieta, kurā varēja būt neecalim un nivraim, un jecurim un naasim.
Ko nozīmē neecalim, nivraim, jecurim, naasim? Tie ir četri radījuma veidi, kas dēvēti pasauļu vārdos: neecalim – no vārda Acilut, nivraim – no vārda Brija un tā tālāk. Katrā pasaulē radījums tiek dēvēts citā vārdā. Acilut pasaulē radījums tiek dēvēts – neecal, Brija pasaulē tiek dēvēts – nivra, Jecira pasaulē tiek dēvēts – jecur, bet Asija pasaulē tiek dēvēts – naase. Tas ir, viens un tas pats objekts, atrodoties dažādās pasaulēs, tiek dēvēts dažādi, atkarībā no tās pakāpes, uz kuras viņš atrodas.
Tāpat arī katrā pasaulē, kā redzēsim tālāk, uz dažādām pakāpēm viens un tas pats objekts maina savu nosaukumu, kurš vienkārši liecina par to, kas viņš ir patlaban, jo garīgajā pasaulē, mainot vietu, tu maini īpašības un otrādi – mainot īpašības, tu maini vietu. Tas ir viens un tas pats.
Un tad:
6.1.Ko nozīmē „vieta, kas palikusi pēc ierobežošanās”
Or pnimi
(1) Neizdari kļūdu, domājot, ka centrālā punkta gaismas ierobežošanās rezultātā notika kaut kādas izmaiņas Bezgalībā. Garīgajā nekas taču neizzūd un nekas netiek aizvietots un mainīts, turklāt tādā augstā vietā (skat. „Or pnimi” nodaļas sākumā, sākot no vārdiem „Nedrīkst aizmirst…”).
Taču ierobežošanās, kuru šeit izskatām, kļuva jauna, Bezgalības papildu būtība: tādējādi Bezgalības pasaule palika visā savā vienkāršajā vienotībā, tāda bija Bezgalības pasaule pirms ierobežošanās, kā sacīts „Viņš un Viņa vārds – vienoti”, bet izdarītais ierobežojums attiecībā uz centrālo punktu nozīmē jaunas pasaules rašanos, no kuras aizgāja gaisma un palika doba un tukša vieta, kā noskaidrojām iepriekš. Un šī izplatījuma vietā tika radītas visas pasaules.
TEKSTA KOMENTĀRS
6.1.Ko nozīmē „vieta, kas palikusi pēc ierobežošanās”
Bāls Sulams skaidro, ko nozīmē pēc ierobežošanās, (1) kad telpas vieta palika.
Or pnimi
(1) Neizdari kļūdu, domājot, ka centrālā punkta gaismas ierobežošanās rezultātā notika kaut kādas izmaiņas Bezgalībā. Garīgajā nekas taču neizzūd un nekas netiek aizvietots un mainīts, turklāt tādā augstā vietā (skat. „Or pnimi” nodaļas sākumā, sākot no vārdiem „Nedrīkst aizmirst…”).
Taču ierobežošanās, kuru šeit izskatām, kļuva jauna, Bezgalības papildu būtība: tādējādi Bezgalības pasaule palika visā savā vienkāršajā vienotībā, tāda bija Bezgalības pasaule pirms ierobežošanās, kā sacīts „Viņš un Viņa vārds – vienoti”, bet izdarītais ierobežojums attiecībā uz centrālo punktu nozīmē jaunas pasaules rašanos, no kuras aizgāja gaisma un palika doba un tukša vieta, kā noskaidrojām iepriekš. Un šī izplatījuma vietā tika radītas visas pasaules.
(1) Neizdari kļūdu, domājot, ka centrālā punkta gaismas ierobežošanās rezultātā notika kaut kādas izmaiņas Bezgalībā. Garīgajā nekas taču neizzūd un nekas netiek aizvietots un mainīts, turklāt tādā augstā vietā (skat. „Or pnimi” nodaļas sākumā, sākot no vārdiem „Nedrīkst aizmirst…”).
Ja runājam par jebkādām darbībām, šīs darbības paredz izmaiņas tikai tajā vietā, par kuru mēs runājam, un nevis augstākajās pakāpēs.
Tas ir, viss, par ko mēs runājam, ir pakāpeniski notikumi, sākot no Radītāja uz leju:
– tiešās gaismas četras stadijas;
– zemāk – ierobežošanās (cimcum alef);
– zemāk – ekrāna radīšana;
– vēl zemāk – Ādama Kadmona pasaules radīšana, pēc tam Acilut, Brija, Jecira, Asija, līdz pat mūsu pasaulei.
Jebkura darbība jebkurā pakāpē nekādā gadījumā neatceļ darbību, kas veikta iepriekšējā pakāpē. Tās, protams, paliek. Darbība uz zemākas pakāpes nespēj tās skart, jo ikviena darbība tiek veikta tikai esošajā pakāpē un zem tās esošajās zemākajās pakāpēs – līdz pat viszemākai. Taču uz augstākas pakāpes tas nedarbojas. Tāpēc Bāls Sulams, patlaban runājot par to, kas notiek šeit, šajās pasaulēs pēc pirmās ierobežošanās un tālāk, uzreiz mūs brīdina, lai mēs nedomātu, ka šeit notiekošais ietekmē iepriekšējos stāvokļus: tiešās gaismas četras stadijas, aizpildīto telpu, telpu, kura iztukšojās cimcum alef rezultātā, bet tagad sāk piepildīties. Visi iepriekšējie stāvokļi paliek, bet turpmākie stāvokļi pārklājas uz iepriekšējiem.
Tāpat notiek ar mums: viss, ko esam nodzīvojuši, paliek kā mūsu iepriekšējo stāvokļu slaidi, fragmenti, atainojumi. Ne vienkārši paliek, bet eksistē dzīvā veidā, lai gan mēs to arī neiedomājamies. Tu vari atgriezties uz 20 gadiem atpakaļ un no jauna nodzīvot absolūti visu to pašu, un viss apkārt esošais tēlosies kā pasaules aina. Tāpat kā kinofilmā: tu skaties vēlreiz, un viss ir dzīvs – tāpat kā pirmoreiz. Tas ir, no pagātnes nekas neaiziet, viss paliek, bet tu šobrīd dzīvo šajā griezumā – šajā stāvoklī un tālāk. Tāpat arī šeit.
Tad, lūk, neizdari kļūdu, domājot, ka centrālā punkta gaismas ierobežošanās rezultātā notika kaut kādas izmaiņas Bezgalībā (daudzkārt augstākā, iepriekšējā stāvoklī). Garīgajā nekas taču neizzūd un nekas netiek aizvietots un mainīts, turklāt tādā augstā vietā.
Stāvokļi neizzūd. Gluži pretēji, šie augstākie, jaudīgākie stāvokļi to visu balsta, bet nākamie stāvokļi ir tikai šo augstāko stāvokļu ierobežošanās, pakāpeniski raupjumi, sašaurināšanās, pārklāšanās uz iepriekšējiem stāvokļiem. Citiem vārdiem, pastāv visaugstākais stāvoklis, bet tam virsū notiek zemāku filtru „uzlikšana”, aiz kuriem visbeidzot varam eksistēt mēs. Un šie filtri it kā aizsargā mūs visus no šīs bezgalīgās, milzīgās gaismas.
Taču ierobežošanās, kuru šeit izskatām, kļuva jauna, Bezgalības papildu būtība: tādējādi Bezgalības pasaule palika visā savā vienkāršajā vienotībā, tāda bija Bezgalības pasaule pirms ierobežošanās, kā sacīts „Viņš un Viņa vārds – vienoti”, bet izdarītais ierobežojums attiecībā uz centrālo punktu nozīmē jaunas pasaules rašanos (tas ir, ietērpšanās uz iepriekšējiem stāvokļiem), no kuras aizgāja gaisma un palika doba un tukša vieta, kā noskaidrojām iepriekš. Un šī izplatījuma vietā tika radītas visas pasaules.
Tas ir kā „logi” datora ekrānā. Jūs atverat vienu dokumentu, otru, trešo un tie visi eksistē katrs pats par sevi, kā sendvičā – viens aiz otra. Tā, piemēram, uz viena attēla patlaban tiek radītas pasaules, un ir attēls, kurā ir tukša telpa. Pēc tam seko attēls, kur „viss bija aizpildīts ar vienkāršo gaismu”, bezgalīgā gaisma aizpildīja visu šo tukšo telpu. Iepriekšējā aina – tur bija tikai tapušas tiešās gaismas četras stadijas. Un visi šie attēli saslāņojas viens uz otra, un tie visi eksistē. Un pirmais attēls atbalstīs visus pārējos un stums tos uz to, lai tie realizētos.
Tāpēc mēs runājam par to, ka augstākā gaisma atrodas pastāvīgā mierā. Ko nozīmē „pastāvīgā mierā”? Tā neko nemaina ne savās īpašībās un ne vēlmēs. Šī gaisma pastāvīgi stumj radījumu caur visām šīm realizācijām uz gala stāvokli.
Jaunākie komentāri