Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 14.kurss-10

(SKA MĀCĪBU KURSI), 14.kurss Komentēt

<<14.kurss-9                 14.kurss-11>>

4.2.Jēdziens „vienmērīgi apaļa vieta”

Or pnimi

(100) Skaidrojums. Šeit neizbēgami izveidojusies kāda aina, kas radusies ierobežojuma rezultātā. Lai gan ierobežojums bija vienmērīgs (tas tika detalizēti apgaismots iepriekšējā punktā) un tajā nebija formas atšķirības, tomēr pēc cimcum un gaismas izzušanas no šī centrālā punkta, atklājās, ka augstākai gaismai nav jāsaplūst ar centrālo punktu, tāpēc ka tajā pastāv liela saņemšanas formas klātbūtne.

Un ņemot verā, ka tas atklājās, centrālais punkts nokrita no pakāpes, kura tam bija Ein sof(ā). Un ja tā – tagad tas tiek uzskatīts par „sof” īpašību, tas nozīmē tādu avijut, par kuru zemāka nav, jo tikai tādēļ centrālais punkts palika par tukšu telpu, un tas vairs nebija derīgs, lai tajā varētu ietērpties gaisma (skat. 6.p.). Taču trīs iepriekšējās stadijas savā augstumā un šķīstumā joprojām ir derīgas, lai tajās varētu ietērpties gaisma arī pēc cimcum.

Līdz ar to iepriekšējā punktā mēs noskaidrojām, ka centrālais punkts nekļuva par „sof” īpašību saskaņā ar tur norādīto iemeslu. Un ARI to precizē, sakot, „ka šīs telpas vieta bija apaļa pilnīgi vienādi visos apgabalos”. Viņš vēlas sacīt: ne „beigas” burtiskajā vārda nozīmē, bet kā apaļā figūrā, kuras beigas atrodas tās centrā. Mēs varam iztēloties šīs 4 stadijas četru apļu veidā, viens iekš otra, gluži kā sīpolu gredzeni, kur centrālais aplis ir stadija 4, tam apkārt ir stadija 3, bet apkārt tai ir stadija 2 un tai apkārt izveidojas stadija 1. Un tādā gadījumā nav iespējams atšķirt starp tām tādas īpašības kā augša un apakša, labā puse un kreisā puse. Tā, piemēram, stadija 1, kura pirmajā savā pusē aptver visas pārējās, atrodoties augstāk par tām, otrajā pusē aptver tās, atrodoties zemāk par visām. Un analoģiski – pārējās stadijas.

Tādējādi šeit nav ne augšas un ne apakšas, tāpat arī nav labās puses un kreisās puses, tadēļ nevienai stadijai nav priekšrocības attiecībā pret citu stadiju, bet tās visas ir pilnīgi vienlīdzīgas. Tāpēc, ka mēs jau noskaidrojām, ka ierobežojuma cēlonis nebija kāda īpašību atšķirība. Tieši to pasvītro ARI: „apaļa pilnīgi vienādi visos apgabalos”. Un pacenties to izprast.

 

TEKSTA KOMENTĀRS

4.2.Jēdziens „vienmērīgi apaļa vieta”

…Šīs telpas vieta bija (100) apaļa pilnīgi vienādi visos apgabalos…

Or pnimi

(100) Skaidrojums. Šeit neizbēgami izveidojusies kāda aina, kas radusies ierobežojuma rezultātā. Lai gan ierobežojums bija vienmērīgs (tas tika detalizēti apgaismots iepriekšējā punktā) un tajā nebija formas atšķirības, tomēr pēc cimcum un gaismas izzušanas no šī centrālā punkta, atklājās, ka augstākai gaismai nav jāsaplūst ar centrālo punktu, tāpēc ka tajā pastāv liela saņemšanas formas klātbūtne.

Un ņemot verā, ka tas atklājās, centrālais punkts nokrita no pakāpes, kura tam bija Ein sof(ā). Un ja tā – tagad tas tiek uzskatīts par „sof” īpašību, tas nozīmē tādu avijut, par kuru zemāka nav, jo tikai tādēļ centrālais punkts palika par tukšu telpu, un tas vairs nebija derīgs, lai tajā varētu ietērpties gaisma (skat. 6.p.). Taču trīs iepriekšējās stadijas savā augstumā un šķīstumā joprojām ir derīgas, lai tajās varētu ietērpties gaisma arī pēc cimcum.

Līdz ar to iepriekšējā punktā mēs noskaidrojām, ka centrālais punkts nekļuva par „sof” īpašību saskaņā ar tur norādīto iemeslu. Un ARI to precizē, sakot, „ka šīs telpas vieta bija apaļa pilnīgi vienādi visos apgabalos”. Viņš vēlas sacīt: ne „beigas” burtiskajā vārda nozīmē, bet kā apaļā figūrā, kuras beigas atrodas tās centrā. Mēs varam iztēloties šīs 4 stadijas četru apļu veidā, viens iekš otra, gluži kā sīpolu gredzeni, kur centrālais aplis ir stadija 4, tam apkārt ir stadija 3, bet apkārt tai ir stadija 2 un tai apkārt izveidojas stadija 1. Un tādā gadījumā nav iespējams atšķirt starp tām tādas īpašības kā augša un apakša, labā puse un kreisā puse. Tā, piemēram, stadija 1, kura pirmajā savā pusē aptver visas pārējās, atrodoties augstāk par tām, otrajā pusē aptver tās, atrodoties zemāk par visām. Un analoģiski – pārējās stadijas.

Tādējādi šeit nav ne augšas un ne apakšas, tāpat arī nav labās puses un kreisās puses, tadēļ nevienai stadijai nav priekšrocības attiecībā pret citu stadiju, bet tās visas ir pilnīgi vienlīdzīgas. Tāpēc, ka mēs jau noskaidrojām, ka ierobežojuma cēlonis nebija kāda īpašību atšķirība. Tieši to pasvītro ARI: „apaļa pilnīgi vienādi visos apgabalos”. Un pacenties to izprast.

(100) Skaidrojums. Šeit neizbēgami izveidojusies kāda aina, kas radusies ierobežojuma rezultātā. Lai gan ierobežojums bija vienmērīgs (tas tika detalizēti apgaismots iepriekšējā punktā) un tajā nebija formas atšķirības, tomēr pēc cimcum un gaismas izzušanas no šī centrālā punkta, atklājās, ka augstākai gaismai nav jāsaplūst ar centrālo punktu, tāpēc ka tajā pastāv liela saņemšanas formas klātbūtne.

Un ņemot verā, ka tas atklājās, centrālais punkts nokrita no pakāpes, kura tam bija Ein sof(ā)[1]. Un ja tā – tagad tas tiek uzskatīts par „sof” (beigas) īpašību, tas nozīmē tādu avijut, par kuru zemāka nav, jo tikai tādēļ centrālais punkts palika par tukšu telpu, un tas vairs nebija derīgs, lai tajā varētu ietērpties gaisma (skat. 6.p.). Taču trīs iepriekšējās stadijas savā augstumā un šķīstumā joprojām ir derīgas, lai tajās varētu ietērpties gaisma arī pēc cimcum.

Citiem vārdiem, kad Bezgalības pasaules malhut, visas tajā esošās četras stadijas bija pilnībā piepildītas ar gaismu, tad vispār nebija jūtama jebkāda pretruna, atšķirība no gaismas. Taču tiklīdz gaisma izzuda no Bezgalības pasaules malhut, tad – ne tāpēc, ka tā kļuva sliktāka, bet tāpēc, ka nav gaismas, – tā nokrita no savas pakāpes uz viszemāko, gaismai pretēju pakāpi.

Līdz ar to iepriekšējā punktā mēs noskaidrojām, ka centrālais punkts nekļuva par „sof” īpašību, saskaņā ar tur norādīto iemeslu. Un ARI to precizē, sakot, „ka šīs telpas vieta bija apaļa pilnīgi vienādi visos apgabalos”. ARI šeit pasvītro, ka šī vieta nekļuva sliktāka. Viņš vēlas sacīt: ne „beigas” burtiskajā vārda nozīmē, bet kā apaļā figūrā, kuras beigas atrodas tās centrā.

Šeit ir nianses, kuras mums vēl ilgi nāksies apspriest. Tās ir ļoti smalkas kategorijas, kuras attiecas uz mūsu absolūtas pilnības stāvokli. Bāls Sulams saka, ka šis sof bija kā apļa nobeigums, kas atrodas apļa centrā. Tas ir, tomēr nobeigums, taču tajā pašā laikā apļa nobeigums.

Mēs varam iztēloties šīs 4 stadijas četru apļu veidā, viens iekš otra, gluži kā sīpolu gredzeni, kur centrālais aplis (visdziļākais) ir stadija 4, tam apkārt ir stadija 3, bet apkārt tai ir stadija 2 un tai apkārt izveidojas stadija 1. Un tādā gadījumā nav iespējams atšķirt starp tām tādas īpašības kā augša un apakša, labā puse un kreisā puse. Tā, piemēram, stadija 1, kura pirmajā savā pusē aptver visas pārējās, atrodoties augstāk par tām, otrajā pusē aptver tās, atrodoties zemāk par visām. Un analoģiski – pārējās stadijas.

Tas ir, pirmās stadijas augšējā apļa puse atrodas augstāk par visām, bet apļa otrā puse, apļa lejasdaļa, atrodas zemāk par visām. Otrā stadija: augšējais pusloks atrodas augstāk par visiem tajā esošajiem, bet apakšējais – zemāk par visiem. Tas ir, aplī augšējā daļa vienmēr atrodas augstāk par centrālo punktu, bet apakšējā daļa zemāk par centrālo punktu. Tādēļ nav iespējams pateikt „labais”, „kreisais”, „augša”, „apakša” attiecībā pret kādu pilnu stadiju. Tām visām šajā attiecībā nav ne augšas, ne apakšas, ne labās puses, ne kreisās.

Tādējādi šeit nav ne augšas un ne apakšas, tāpat arī nav labās puses un kreisās puses, tadēļ nevienai stadijai nav priekšrocības attiecībā pret citu stadiju, bet tās visas ir pilnīgi vienlīdzīgas. Tāpēc, ka mēs jau noskaidrojām, ka ierobežojuma cēlonis nebija kāda īpašību atšķirība starp malhut un visām pārejām daļām. Tieši to pasvītro ARI: „apaļa pilnīgi vienādi visos apgabalos”.

Tāpēc, ka malhut, kā tur sacīts, „pacēlas augšup savā vēlmē sasniegt Radītāju”, tas ir, tajā radās vēlme pielīdzināties Radītājam, saņemt atdeves dēļ.

Mums nāksies to vēl daudz studēt. Sasniegt šo īpašību – mūsu tuvākais mērķis.

[1] Ein sof – Bezgalība; burtiski „nav beigu”.

<<14.kurss-9                 14.kurss-11>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties