Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 12.kurss-12

(SKA MĀCĪBU KURSI), 12.kurss Komentēt

<<12.kurss-11

11. nodarbība

Kabala – labošanās metodika

 

11.1. Ievads

11.2. Domubiedru kolektīvs

11.3. Mijiedarbība starp pasniedzēju un skolnieku

11.4. Pasniedzēja loma kabalā

11.5. Kabalas grāmatas

11.6. Bāla Sulama darbu īss apraksts

11.7. Ko nozīmē „mācīties”?

11.8. Kabalas studiju mērķis

11.9. Apmācības process

11.10. Nodarbības divas daļas

11.11. Gaismas iedarbība

11.12. Pareiza pieeja kabalas tekstu studēšanā

11.13. Mājas uzdevums

 

11.1. Ievads

Kabala ir zinātne, kas paredzēta visai cilvēcei, visām pasaules tautām. Kabala operē tikai ar garīgiem jēdzieniem un izskata tikai to, kas notiek augstāk par mūsu pasauli, tas ir, spēku, informācijas līmenī.

Kabalas studēšana ļauj noteikt cilvēka vietu Universā, atbildēt uz jautājumu par viņa eksistences iemeslu, izpētīt un izvēlēties optimālāko no visiem risinājumiem, lai mainītu savu stāvokli uz labāku.

Kabala ir visiem atklāta metode, kas ļauj studēt un praktiski apgūt Visuma likumu. Cilvēce pakāpeniski sāk apzināties savu pilnīgo dezorientāciju un bezpalīdzību šajā pasaulē un, atrodoties uz pašiznīcības draudu sliekšņa, jūt nepieciešamību noskaidrot patieso savas eksistences mērķi. Līdz ar to cilvēkiem rodas vajadzība apgūt kabalas zināšanas.

Kabalā ir savs matemātiskais, metodoloģiskais un psiholoģiskais aparāts. Kabala pēta visu cilvēka iekšējās pasaules mehāniku un parāda, kādā veidā katrā situācijā var iziet ārpus savu individuālo sajūtu, kuras attēlo mums pasaules ainu, ietvariem, lai izzinātu patieso objektīvo realitāti. Tieši par to kabalisti stāsta savos darbos.

Kabalā ir teorētiskā un praktiskā sadaļa, ir sava valoda un jēdzienu aparāts, grafiki, zīmējumi, patstāvīgi pētījumu instrumenti, eksperimentālā izstrāde un salīdzinošā analīze. Šīs nodarbības mērķis – sniegt studentiem dažas praktiskas iemaņas darbam ar kabalas materiāliem, iepazīties ar pasniedzēja lomu un saprast kolektīvā darba svarīgumu.

 

11.2. Domubiedru kolektīvs

Jebkurā mūsdienu zinātnē katrs nozīmīgs sasniegums parasti ir liela zinātnieku kolektīva, dažos gadījumos pat starptautiskās sabiedrības darba rezultāts. Zinātnieks savos pētījumos pamatojas uz iepriekšējo paaudžu zināšanām un izmanto visas viņa laikabiedru uzkrātās zināšanas.

Augstākās pasaules izzināšana ir praktiski neiespējama, ja tās pētnieks nav kabalistu grupā un nodarbojas ar izzināšanu bez grupas atbalsta. Tātad nepieciešama skola, zinātniskais kolektīvs, kas strādā ar visiem Visuma likumu aspektiem. Tajā pašā laikā visas iegūtās zināšanas tiek nodotas tālāk, papildinātas, atjaunotas, un tādējādi tās veido kabalas zinātni. Jāpiebilst, ka runa neiet par skolnieka fizisko klātbūtni noteiktā vietā (mācību iestādē), bet par viņa vēlmi būt piederīgam kopējai idejai, kopīgiem projektiem un pētījumiem. Protams, ja pastāv arī fiziskās komunikācijas iespēja – kongresi, semināri un citi pasākumi, tad nevajadzētu tos palaist garām, jo šajā laikā palielinās savstarpējo attiecību noskaidrošanas intensitāte starp cilvēku un viņam apkārt esošo sabiedrību. Tas ir vienīgais faktors, kas dots mums pētniecībai, arī tam, lai mēs apzinātos un labotos.

Pētījumu rezultāts ir atkarīgs no ikviena indivīda vēlmes apvienoties ar citiem grupas dalībniekiem un noskaņoties uz mērķa sasniegšanu. Galvenajam viņu darbā ir jākļūst tieksmei mainīt egocentrisko pasaules uztveri, kas ierobežo un bremzē patiesās Universa ainas izzināšanas procesus. Šī aina ir visas cilvēces vienotais garīgais modelis, nevis fiziskie ķermeņi un tiem apkārt esošie nedzīvās, augu un dzīvnieciskās dabas materiālie objekti. Tie pastāv tikai kā reakcija uz informāciju, kas saņemta ar mūsu maņu orgānu palīdzību. Turpretim cilvēka iekšējā būtība, viņa vēlmes, domas ir milzīga savstarpējo saikņu sistēma, enerģētiskais lauks, kuru vada Augstākais spēks – Radītājs.

Cilvēks viens nekad nespēs izzināt visu ainas pilnību, jo ir noslēdzies sevī un sajūt tikai savu mazo pasaulīti. To var salīdzināt ar dzīva organisma šūnu, kuras visa eksistence ir tikai patērēšanas un izdalīšanas primitīvie procesi, salīdzinājumā ar vesela organisma dzīves sajūtu. Tāpēc ir nepieciešams ievērot šo ļoti svarīgo mācību nosacījumu, bez kura ievērošanas visas studijas ir tikai mehāniska terminu un definīciju iegaumēšana, bet ne sajūtas un izzināšana. Protams, jebkura izzināšana notiek individuāli, taču atbilstoši pieliktajām pūlēm iekļauties kolektīvā un dzīvot ar tā mērķi. Tāpēc būtiskus pētījumus kabalas jomā nepieciešams veikt tikai esot kolektīvā, lai gan iepazīšanas posmu var iziet individuāli.

 

11.3. Mijiedarbība starp pasniedzēju un skolnieku

Kabalas zinātnē ir svarīgi cienīt pasniedzēju, turpretī citā – mēdz būt pietiekami saņemt no viņa tikai zināšanas. Var pat ienīst informācijas nodošanas avotu, mācīties neklātienē, nepazīstot pasniedzēju. Kabalā skolotājs ir ne tikai pasniedzējs, bet arī vadonis, vedējs ceļā uz skolniekam nezināmo pasauli. Pasniedzējs, salīdzinot ar studentu, ir augstākais līmenis ne zināšanu, lai gan arī tas ir svarīgi, bet nezināmās pasaules izzināšanā. Skolotājs un skolnieks ir divas formas, ko radījis Radītājs šajā pasaulē tieši tāpēc, ka skolniekam nav citas iespējas izzināt nezināmo bez skolotāja palīdzības. Skolotājs pakāpeniski, bez stingras vadlīnijas, mājienu rezultātā noved studentu pie patstāvīgiem secinājumiem par to, kā pareizi noskaņoties uz garīgās pasaules sajušanu.

Tāpēc ir nepieciešams pārņemt no skolotāja viņa virzienu uz mērķi, kas ved pie Radītāja. Nepieciešams sekot skolotājam, uzskatīt viņu par dižu, bet viss pārējais nav būtisks.

Daudzos gadījumos vēlams salīdzināt attiecības „skolotājs un skolnieks” ar attiecībām „pieaugušais un bērns”, jo tas ir saknes un zara analogs mūsu pasaulē.

Skolotājam apzināti ir jābūt vienkāršam, nav jāreklamē savi garīgie sasniegumi un spēks (tas vispār nav raksturīgi kabalistam, tā ir skaidra viltus skolotāja pazīme!), tie ir jāslēpj no skolniekiem, lai dotu viņiem brīvas izvēles iespēju.

Ja Skolotājs norāda uz Radītāju, viņš ir Skolotājs, bet ja norāda uz sevi, tas ir viltvārdis.

Skolotājs tiek uzskatīts par patiesu, ja:

  • Ieguvis savas garīgās zināšanas no atzīta kabalista;
  • Māca savus skolniekus, izmantojot tikai oriģinālos kabalas avotus, neaizstājot tos ar saviem tekstiem (nav domāta palīgliteratūra, kas uzrakstīta izplatīšanai un iesācēju apmācībai);
  • Nekādā gadījumā nepiesaista skolnieku uzmanību savai personībai;
  • Virza studentus uz Radītāja ceļu, tas ir, iegūt Viņa īpašības.

Saikne starp pasniedzēju un skolnieku ir atkarīga tikai no pēdējā prasībām. Šī saikne ir saistīta ar skolnieka spējām bez šķēršļiem uztvert no skolotāja kabalas avotu iekšējo būtību.

Tas ir milzīgs darbs no studenta puses. Viņam nekādā gadījumā nedrīkst cildināt savu pasniedzēju, viņam ir jābūt pārliecinātam tikai par skolotāja garīgajiem sasniegumiem. Visām pārējām iezīmēm, rakstura īpašībām, ārējam izskatam nav nozīmes. Galvenais, sekot skolotāja padomiem un tiekties tos īstenot praksē.

 

11.4. Pasniedzēja loma kabalā

Pasniedzējs sniedz atbildes uz studenta jautājumiem, taču studentam pieņemamā (apslēptā) veidā un līmenī, pasniedzot zināšanas gluži kā iesaiņojumā. Atbilde var būt apslēpta un neskaidra. „Pieņemamā veidā” –nozīmē tādā, kas maksimāli noskaņos studentu sasniegt īpašību līdzību ar Radītāju.

Galvenais kabalā ir domu virzība, nolūks, kas ved uz darbību. Pasniedzējam  prasmīgi jāpaskaidro studentam materiāls, lai viņam nerastos vēl vairāk jautājumu. Tas ir, atbildes saturam jānoskaņo skolnieks uz tālāku iekšējo attīstību, izraisot viņam jautājumu rašanos ar mērķi atklāt nākamos vēlmes, zināšanu līmeņus. Students nav spējīgs uztvert īstenību tiešā veidā, tāpēc pasniedzējs izklāsta to, ko skolnieks vēlas dzirdēt, taču šajā atbildē ir paslēpta informācija, kas nepieciešama, lai pastāvīgi palielinātu tieksmi uz mērķi.

Pasniedzējam ir jāsniedz studentam noteiktas konkrētas zināšanas par pasauļu uzbūvi, tas ir, par tiem potenciālajiem stāvokļiem, kuri viņam būs jāiziet. Sākumā šī informācija var likties sausa un garlaicīga, taču pēc tam, atbilstoši izaugsmei, skolniekam atklājas viņam iepriekš slēptās saiknes un savstarpējās sakarības starp visām radības daļām, ietverot Radītāja nodomu. Materiāli par Visuma uzbūvi un pasauļu nonākšanu lejup ir jāmācās paralēli ar rakstiem par sabiedrības un indivīda vēsturisko attīstības procesu, par cilvēka iekšējo darbu.

 

11.5. Kabalas grāmatas

Visi kabalas darbi satur Radītāja un viņa radīto radījumu savstarpējo attiecību sistēmas aprakstu.

Daudzi no kabalistiem, kuri bija izzinājuši radīšanas nodomu, aprakstīja visus nonākšanas lejup stāvokļus no visaugstākā saplūsmes ar Radītāju punkta līdz mūsu pasaulei, kurā radījums ir pilnīgā apslēptībā. Šiem darbiem ir īpaša ietekme uz studējošajiem, jo tie izklāsta par visiem stāvokļiem, kas jāiziet cilvēcei un katram personīgi, par stāvokļiem, kas pastāv potenciālā un vēl slēpti no tiem, kas tos izzina.

Ja cilvēks, lasot grāmatu, katrā vārdā iegulda savu vēlmi, tieksmi ātrāk pārvarēt šo ceļu, tad, pieliekot zināmas pūles, viņš izpelnas Radītāja atklāsmi. Tas nozīmē, ka izlasītā materiāla iedarbībā viņš sāka iegūt Radītāja īpašības un atbilstoši īpašību līdzības likumam izpelnījās atklāt sevī Augstāko spēku, tas ir, nākamo savu stāvokli, daudzkārt augstāku. Skolnieks it kā ieliek savu vēlmi tajā formulējumā, kuru kabalists sniedz savā grāmatā.

Tas līdzinās matemātiskai izteiksmei. Pati par sevi tā ir nedzīva, nav zināms, kādi stāvokļi tiek tur aprakstīti. Kabalistiskā formula vienkārši attēlo saiknes starp dažādām radības daļām. Skolnieks sevi „ievieto” šajā formulā. Ņemot vērā, ka materiāla studēšanas procesā viņš vēlas izjust šos stāvokļus, tieši ar saviem centieniem viņš izraisa uz sevi noteiktu teksta iedarbību, kas maina viņa sajūtas un ļauj ienākt garīgajā pasaulē.

Vēlreiz gribētos atgādināt, ka visus garīgos stāvokļus vai pasaules (pasaule tulkojumā no ivrita nozīmē „apslēptība”) mēs sajūtam mūsu vēlmēs, kas lielākā vai mazākā mērā līdzinās Augstākajiem dabas likumiem vai Radītājam (daba un Radītājs ir identiski). „Zoar Grāmatā” sacīts, ka visas pasaules atrodas cilvēkā. Tas ir ļoti svarīgs moments, kas tiem, kuri studē kabalu, tālākajā mācību procesā palīdzēs izvairīties no daudzām kļūdām un novirzēm.

 

11.6. Bāla Sulama darbu īss apraksts

  • Raksti („Galvojums”, „Miers” un citi) uzrakstīti speciāli studentiem iesācējiem un virza viņus uz pašizziņu, savas būtības iekšējo pētījumu.
  • Vēstules parasti nav uzrakstītas vispārējai studēšanai, bet tiek izmantotas privātai, šaurai pielietošanai. Vēstules tiek studētas pēc izvēles, atkarībā no skolnieka iekšējiem stāvokļiem.
  • „Desmit Sefirot Mācība” – galvenā kabalas mācību grāmata, kas apraksta visu cilvēka garīgo darbu, kad viņš iziet labošanās, proti, savas dabas mainīšanas pakāpes, bet tiem, kas vēl nav iekšējās izzināšanas stadijā, šī grāmata ir iedarbības un iekšējo īpašību mainīšanas avots ar mērķi pielīdzināties Radītāja īpašībām. „Desmit Sefirot Mācību” sāk mācīties tikai pēc raksta „Ievads kabalas zinātnē” studēšanas un šādā secībā: 4., 6., 8., 16., 3., 15., 1., 2., 7., 9., 10., 11., 12., 14., 13., 5. nodaļa.
  • „Zoar Grāmata” ar Bāla Sulama komentāru – garīgā darba izskaidrojums saskaņā ar trīs līniju29 metodiku. „Zoar Grāmatu” var uztvert tikai tie, kuri virzās uz priekšu saskaņā ar trim līnijām, tas ir, cilvēki, kuri jau sasnieguši noteiktu dabas likumu un Augstākā spēka garīgās uztveres līmeni. Šo spēku mēs dēvējam par Augstāko, garīgo, jo Tas mūs ir radījis. Šis spēks ir cēlonis, bet mēs sekas. „Zoar Grāmatu” studē pēc Bāla Sulama raksta „Priekšvārds „Zoar Grāmatai” un raksta „Ievads kabalas zinātnē” studēšanas.

 

11.7. Ko nozīmē „mācīties”?

Kabalā pastāv trīs skolnieka izaugsmes faktori. Tie ir: mācības, pamatojoties uz patiesiem kabalas avotiem, pasniedzējs un domubiedru kolektīvs. Skolotājs dod virzienu un izskaidro pētījumu metodes. Domubiedru grupa ir pētījumu vieta, kur katrs indivīds pūlas noskaidrot personīgo attieksmi pret savu saskarsmes vidi, mainīt šo attieksmi, pielīdzināt dabas likumiem, par kuriem tiek studēts kabalas grāmatās.

Mācīties nozīmē strādāt ar grāmatu un gaidīt, ka šīs darbības un iepriekš pielikto pūliņu rezultātā savas būtības noskaidrošanā un pētīšanā, notiks izmaiņas sajūtās, un cilvēks spēs izjust kabalista aprakstītos stāvokļus.

Grāmatām ir jabūt tikai autentiskām, patiesiem kabalas avotiem – „Zoar Grāmata”, ARI darbi, Bāla Sulama un RABAŠa darbi.

Pasniedzējs var būt tikai tas, kurš izprot ceļu, pats to ir izgājis un kalpo par piemēru virzībai uz priekšu, sniedz nepieciešamos padomus, koordinē darbu kolektīvā un virza mācību procesu. Kolektīvs ir cilvēki, kas sapulcējušies kopā ap skolotāju un patiesajām grāmatām, ar nopietnu nolūku izzināt un izprast nodomu praksē. Šis nodoms ietver sevī Radītāja atklāsmi radījumiem šajā pasaulē, kā raksta par to Bāls Sulams savā rakstā „Kabalas zinātnes būtība”.

Šie trīs faktori kļūst par darba vidi cilvēkam, kurš vēlas virzīties uz priekšu, mērojot garīgo ceļu.

 

11.8. Kabalas studiju mērķis

  • Mācību materiāla ietekme paredzēta iekšējo īpašību mainīšanai ar mērķi pielīdzināties Radītāja īpašībām. Šim nolūkam nepieciešama vēlme atrasties tās personas līmenī, kura šo informāciju bija sajutusi un nodeva mums. Izcilā XX gadsimta kabalista Bāla Sulama grāmatas ir vislabāk piemērotas mūsu paaudzei, tāpēc mācību procesa galveno daļu mēs veltām tieši tām.
  • Patiesais mācību mērķis ir iekšējās saiknes atklāšana ar apgūstamo materiālu, visu izskatāmo objektu, īpašību, darbību meklējumi sevī, jo kabalas grāmatās runa iet tikai par to, kas notiek ar cilvēku, ar viņa pasaules uztveri.
  • Apmācībai nav jābūt uzspiestai, bet tikai tādā veidā, kāds pieņemams studentam un saskaņā ar viņa jautājumiem, prāta un iekšējo attīstības līmeni. Tas ir, studēšanā un izzināšanā skolnieks virzās uz priekšu tikai atbilstoši savai vēlmei. Jebkura izzināšana kabalā paredz iekšēju tieksmi pētīt Radītāja darbības attiecībā pret sevi, un viss ir atkarīgs no personīgās vēlmes.

„Garīgajā nav vardarbības” – likums, kas ir mūsu vēlmju pamatā.

 

11.9. Apmācības process

Skolniekam, kurš sācis studēt kabalu, grūti saprast, ka šīs zinātnes izzināšana ir līdzeklis sevis mainīšanai, atklāt un sajust daudz augstākus stāvokļus, tas ir, tuvākus radījuma mērķim.

Studentam ir nepieciešams sasniegt tādu pieeju mācībās, kad viņš uztver tās kā laboratoriju, bet sevi kā pētījuma objektu, kuru viņš labo, maina un pilnveido. Vienmēr nepieciešams atcerēties, ar kādu nolūku tu mācies, ar kādu mērķi atver grāmatu, ko vēlies sasniegt ar tās palīdzību.

No šī viedokļa nepieciešama maksimāli pragmatiska pieeja apmācības procesam – prasīga un mērķtiecīga. Tas nozīmēs pielikto pūliņu augstu kvalitāti mācību procesā, bez pūlēm cilvēks pat nevar cerēt sasniegt labošanos. Tāpēc spēks, kas iekļauts visās kabalas grāmatās, īpaši Bāla Sulama darbos, ir iedarbības intensitāte uz cilvēku atkarībā no tā, cik lielā mērā viņš to vēlas.

Mūsu pasaulē nav cita labošanās spēka, izņemot garīgo, to, kuru mēs saņemam no autentiskajiem kabalas darbiem. Grāmata ir vienīgais saiknes līdzeklis ar augstāko pasauli. Tajā mēs studējam Augstākās pasaules likumus, tādā veidā izraisot uz sevi to ietekmi. Tā mēs paši kļūstam par cēloni, uz kura pamata šis likums mums tuvojas un studējamie procesi sāk mainīt mūsu sajūtas, jo tie visi notiek mūsos. Studējot tos pēc grāmatām, tie arvien vairāk atklājas un efektīvāk uz mums iedarbojas.

Cilvēkam nav jāstudē materiāls 24 stundas diennaktī. Galvenais – saņemt spēku, vēlmi, tieksmi mainīt savas sajūtas, izlabot egocentrisko pasaules uztveri, virzīties uz priekšu pareizajā virzienā un noturēt to visas dienas garumā, neatkarīgi no iekšējiem stāvokļiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi sākt nodarbības no rīta, pirms darba, vismaz piecpadsmit minūtes. Tas pilnīgi atšķiras no mūsu parastās pieejas mācībām, un tas ir vienīgais veids, kā mums jāizturas pret kabalas darbiem.

Grāmata ir spēku avots, bet zināšanu uzkrāšana – sekundārs jautājums.

Šodien kabalas grāmatas ir tulkotas daudzās valodās, un tās var studēt jebkurā no tām, taču pamata definīcijas un to ir daži desmiti, nepieciešams iemācīties oriģināla valodā.

 

11.10. Nodarbības divas daļas

Sagatavošanās nodarbībai ir paredzēta, lai noskaidrotu studenta piedalīšanās mērķi nodarbībās. Tas varētu likties dīvaini, taču šāds darbs ir svarīgs faktors tālākā nodarbības gaitā: ar kādu mērķi es pašreiz sāku mācību procesu un kādus rezultātus gaidu no saviem pētījumiem.

Nodarbības daļai, kas paredzēta kā sagatavošanās nodarbībai, ir jābūt no 10 līdz 15 minūtēm. Pēc dažiem studiju mēnešiem sagatavošanās laiks palielināsies, jo radīsies precīzāki sava stāvokļa definējumi, domu, nolūku un aprēķinu vismazāko nianšu smalkāki mērījumi. Nepieciešama skaidra apzināšanās, ka visa informācija, kas ielikta tekstā, ietekmē mani tikai atbilstoši manai vēlmei mainīties.

Noskaņoties uz nodarbību nozīmē saprast, kas grāmatā, pēc kuras es mācos, tiek izklāstīts par maniem stāvokļiem, par mani personīgi un nekādā gadījumā neiedomāties kādus ārējos materiālos objektus, vēstures procesus, ģeometriskas formas.

Nodarbības pamatdaļa ir personīgā iekļaušanās stāvokļos, kas aprakstīti kabalas grāmatās. Nodarbības pirmo daļu (parasti aptuveni stundu) aizņem sagatavošanās nodarbībai turpinājums, noskaņošanās uz iekšējo darbu, taču jau specifisko – atkarībā no izvēlētā materiāla. Ieteicams lasīt Bāla Sulama, RABAŠa rakstus par garīgo darbu.

Otrā nodarbības daļa ir obligāta Bāla Sulama grāmatas „Desmit Sefirot Mācība” studēšana vai iesācējiem – „Ievads kabalas zinātnē”.

 

11.11. Gaismas iedarbība

Kā tika sacīts jau iepriekš, Bāla Sulama grāmatās ir aprakstīti visi radījuma stāvokļi – no viņa radīšanas Nodoma un līdz nonākšanai lejup mūsu pasaulē. Ar terminu „mūsu pasaule” jāsaprot pilnīgas attālināšanās sajūta no pirmcēloņa un pat minimāla kontakta ar to absolūta neiespējamība. Taču nepieciešams apzināties, ka pirmcēlonis pastāv un ir jāvēlas pilnīga tā atklāsme. Tāpēc, studējot tos vai citus stāvokļus, vēloties izzināt tos jutekliski, skolnieks izraisa uz sevi spēku iedarbību, kas ietverti tekstā. Mēģināsim izskatīt šo procesu detalizētāk.

Visa cilvēce pastāv vienota spēka telpā, šo spēku dēvē par „Radītāju”. Atrodoties šajā telpiskajā visumā, mēs varam mainīt Radītāja iedarbības lauku tā, lai tas būtu virzīts uz mums. Vispār mēs varam runāt par kādu telpu vai lauku tikai attiecībā pret to, kurš tajā atrodas, jo tieši tas, kurš tajā atrodas, veido iedarbību, šķēršļus un veic izmaiņas šīs telpas punktā. Īpaša vietas iedarbība uz objektu atbilst tam, cik lielā mērā pats objekts to ietekmē. Turklāt mūsu bioloģiskā ķermeņa piecu maņu orgānu iespējas nekādā gadījumā nemainās, cilvēks turpina dzīvot un strādāt savā parastajā pasaulē, taču papildus iegūtajā vēlmē viņš sajūt, apzinās cēloņus, mērķi un visu Universa daļu savstarpējo saikni. Tas notiek „augstākās gaismas” iedarbības rezultātā.

Apkārtējā gaisma ir enerģija, kas iedarbojas uz studenta potenciālo vēlmi pielīdzināties Radītājam, taču vēl nespēj viņā ienākt, jo viņš vēl nav sasniedzis īpašību līdzību. Atbilstoši mūsu vēlmei kļūt par jutekliskiem elementiem attiecībā pret apkārtējo gaismu, tā kļūst par iekšējo, tas ir, mēs sākam sajust iepriekš apslēpto Radītāja ietekmi.

Atrodoties līdzās dižam kabalistam un ar pareizu nolūku studējot kabalas grāmatas, cilvēks ar savas vēlmes spēku maina attiecības starp sevi un Radītāja lauku. Būtībā tāds ir vēlamais rezultāts, kuru mēs varam no šī spēka iegūt,  lūdzot palīdzību tam, kurš jau ir mainījis šo telpu sev apkārt, pateicoties potenciālu atšķirībai starp viņu un telpu.

Šeit mēs patiešām varam izrisināt tādas pašas formulas, kā, piemēram, fizikā, tikai kabalā mums ir darīšana ar domas un vēlmju spēkiem, lai gan princips ir līdzīgs.

Mēs nezinām, kas ir Radītājs, kas ir lauks, taču ar savām vēlmēm, tieksmēm mēs to atklājam, to ietekmējam, mainām tā iedarbību uz mums. Mēs sajūtam atdeves īpašību tikai tādā gadījumā, ja mainām savu īpašību no saņemošās uz atdodošo. Būtībā tieši vēlmi atdot mēs dēvējam par Radītāju, jo atklājam, ka tā pastāv mūsu saknē un Viņš to vada. Vēlmi saņemt mēs dēvējam par radījumu. Tāpēc visām domām mācību laikā ir jābūt vērstām uz „augstākās gaismas” iedarbību, kas palīdz mums pietuvināties mūsu saknei, pirmcēlonim, tas ir, īpašību līdzībai.

 

11.12. Pareiza pieeja kabalas tekstu studēšanā

Zināšanu iegūšana kabalā, tāpat kā jebkurā akadēmiskā zinātnē, ir pakāpenisks, daudzlīmeņu process: pirmkārt, tiek apgūts augstākais, visvieglākais līmenis, sākotnējie dati, vienkāršotas shēmas, vispārējā aina. Pēc tam iestājas otrais posms – katras detaļas detalizēta analīze, pēc tam trešais – visu detaļu savienošana kopējā ainā.

Tādējādi soli pa solim iezīmējas sistēmas kopējā ideja, pēc tam tiek precizētas detaļas, procesi jau tiek izzināti ne abstrakti, bet jutekliski. Par speciālistu jebkurā lietā var dēvēt to cilvēku, kurš sajūt materiālu bez ierīcēm un zīmējumiem – tā sakot, ar sesto maņu.

Kabalā nepieciešams daudzkārt apjēgt tekstu, līdz radīsies iespaidi, kas ir adekvāti apgūstamajam materiālam. To var salīdzināt ar muzikanta sajūtām, kurš lasa partitūru: nošu zīmes sniedz viņam pilnu skaņdarba ainu.

„Desmit Sefirot Mācības” priekšvārda beigās ir nodaļa ar nosaukumu „Studēšanas kārtība”. Mācību kārtība, kā raksta Bāls Sulams, nosaka, ka studentam ir jāiegaumē visas definīcijas. Kādēļ? Lai lasīšanas laikā viņam neveidotos prātā ģeometriskās formas, tēli un dažādi materiāli priekšstati par objektiem, kas tiek studēti kabalas grāmatā. Izlasot apzīmējumus: „tiešā gaisma”, „atstarotā gaisma”, „aplis”, „ierobežojums” – šie termini studentam ir jāiedomājas sevī, savās izjūtās, domās, vēlmēs.

Piemēram: „tiešā gaisma” nozīmē, ka esmu gatavs pieņemt piepildījumu bez jebkāda ierobežojuma, „ierobežjums” nozīmē, ka ļoti vēlos, taču sevi ierobežoju.

Viss darbs ir nepieciešams, lai katrs vārds izraisītu mūsos atbilstošu juteklisku, nevis abstraktu reakciju.

Pāreja no ģeometrisko formu un zīmējumu iztēles pie vēlmes jutekliski piedalīties aprakstītajos procesos, prasa precīzi zināt katra jēdziena, kas šajā grāmatā izmantots, definīciju. Tad mēs spēsim automātiski uzreiz transformēt sevī jebkuru terminu. Tas radīsies līdztekus definējumam, kuru mēs iegaumējām kā mūsu juteklisko stāvokli un tas ir ļoti svarīgi.

Studenta uzdevums – ikreiz pietuvināt sev šīs definīcijas, pastāvīgi tās precizējot un tad viņa izzināšana kļūs dziļāka, pārejot no abstraktā aspekta uz juteklisko, iekšējo.

Bāls Sulams „Desmit Sefirot Macības” priekšvārda 155. punktā raksta: „Neraugoties uz to, ka studē un nesaprot, ko studē, taču vēlas to sasniegt – tādā pakāpē izsauc uz sevi apkārtējās gaismas iedarbību”. Apkārtējā gaisma neiedarbojas uz mums saskaņā ar mūsu vēlmi saprast apgūstamo materiālu. Piemēram, es vēlos saprast, kāpēc šie apļi atdalās tieši tā, bet ne citādi, kāpēc radījums sastāv no piecām daļām un tā tālāk. Šāda pieeja kabalas grāmatu studēšanā ir nepareiza.

Apkārtējā gaisma iedarbojas uz mums saskaņā ar mūsu vēlmi ienākt šajos stāvokļos, pielīdzināties tiem atbilstoši īpašībām, kļūt par objektu to izzināšanai.

 

11.13. Mājas uzdevums

Mājas uzdevums ir sagatavošanās kārtējai nodarbībai, kurai obligāti jānotiek diennakts laikā. Runa ir par nopietnām nodarbībām, nevis par virspusēju iepazīšanos ar materiālu.

Nedrīkst pieļaut, ka 24 stundu laikā netiek nekas studēts, nepieciešams izlasīt vismaz dažas rindas no grāmatas. Atraušanās no mācībām uz veselu diennakti radīs atpalicību uz nedēļām un pat mēnešiem. Jūs nevarat studēt materiālu desmit stundas no vietas, bet pēc tam izdarīt pārtraukumu uz nedēļu. Daudz efektīvāk mācīties stundu diennaktī, taču katru dienu. Ja jums ir nopietns nolūks pilnveidoties savās studijās, tad šis nosacījums ir obligāts un nevar būt nekādu kompromisu.

Ļoti svarīgi dienas gaitā strādāt ar kabalas materiāliem.

Tādu nodarbību mērķis ir sagatavošanās darbam nodarbības laikā, kā arī vispārējās informācijas iekšējās bāzes izveide, terminu un definīciju iegaumēšana.

Lūk, daži uzdevumu piemēri darbam ar tekstiem. Uzdevums veicams pēc visu tēmu, sadaļas vai nodarbības studēšanas.

  • Noteikt nodarbības galveno tēmu.
  • Uzrakstīt rezumē un noteikt, kādu no zemāk minētajām pieejām izmantoja raksta autors:

1) uzreiz ir dots gala rezultāts, bet pēc tam izskaidrojums, kādā veidā pie tā nonākt?

2) autors pakāpeniski, soli pa solim ved lasītāju uz gala rezultātu?

  • Aprakstīt cēloņu un seku sakarību, ar kuras palīdzību raksta autors noved mūs pie uzdotā uzdevuma atrisinājuma.
  • Mēģināt nonākt pie tāda paša rezultāta, taču izmantojot citu metodi, piemērus no citām zinātnēm.
  • Mēģināt apstrādāt kabalistu oriģinālos rakstus vienkāršākā valodā. Izlasot rakstu vai tā daļu, uzrakstīt galveno domu, secinājumus.

 

Atsauces

29 Trīs līnijas – sistēma, kas ļauj sasniegt līdzību ar Radītāju: kreisā līnija – vēlme saņemt (radījuma īpašība), labā līnija – vēlme atdot (Radītāja īpašība), vidējo līniju cilvēks veido patstāvīgi ar savu tieksmi sasniegt atbilsmi, līdzību Radītājam.

<<12.kurss-11

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties