Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 11.kurss-5

(SKA MĀCĪBU KURSI), 11.kurss Komentēt

<<11.kurss-4                 11.kurss-6>>

 

3. nodarbība

 

3.1. Saskarsmes vides izvēle

3.2. Saskarsmes vides ietekme

3.3. Saskarsmes vide kā faktors

3.4. Nepieciešamība izvēlēties labvēlīgu saskarsmes vidi

3.5. Saprāta vara pār ķermeni

3.6. Sākotnējo datu kopējā forma neizzūd

3.7. Personiskās brīvības aizsardzības nepieciešamība

3.8. Tests

3.1. Saskarsmes vides izvēle

Mēs noskaidrojām, ka esam atkarīgi no četriem attīstības faktoriem. Mūsu būtība ir vēlme baudīt, kopīgās dvēseles daļa un mums pilnībā tā ir jāizlabo.

Katrs no mums ir Ādama Rišona kopīgās dvēseles daļiņa. Ādama Rišona dvēsele kādreiz sašķelās un nokrita mūsu pasaulē. Pakāpes, pa kurām notika tās nonākšana lejup, paliek dvēselē rešimot veidā, informācijas datu veidā. Sasniedzot zemāko punktu – mūsu pasauli, dvēsele saņem vismazāko vēlmi pēc daudzuma un kvalitātes. Tā atrodas tik zemu, ka ir nošķirta pat no sapratnes par to, ka pastāv augstākas pakāpes. Tāds stāvoklis tiek dēvēts par „cilvēku mūsu pasaulē”.

„Cilvēku mūsu pasaulē” raksturo četri parametri:

–  viņa sākotnējā vēlme, kas ir samazināta, taču nemainīga pēc savas būtības – izjust baudu. Mūsu pasaulē izpaužas tikai vismazākā šīs vēlmes daļa, pārējās ir apslēptas;

–  šīs vēlmes attīstības nemainīgie likumi, tas ir, pakāpes, pa kurām cilvēkam jāpaceļas augšup uz savu sākotnējo stāvokli;

–  iekšējo pārmaiņu (kuras liek pakāpeniski pacelties augšup) un ārējo pārmaiņu iedarbība;

–  saskarsmes vide, kas izraisa visāda veida pozitīvas un negatīvas iedarbības.

Cilvēka uzvedību nosaka ieprogrammētie iekšējie faktori un ārējo iedarbību summa. Šajā nozīmē cilvēks ir sava veida izpildmehānisms. Lai izietu no šī dabas diktāta, automātiskā eksistences režīma un lai iegūtu gribas brīvību, cilvēkam nepieciešams atrasties viņa paša izvēlētās saskarsmes vides ietekmē.

Rezultātā izveidojas sekojoša situācija: es vienmēr pildu likumus, kurus nosaka apkārtējā sabiedrība, kura savukārt mainās pēc saviem likumiem. Šie likumi pastāvīgi ietekmē manu iekšējo būtību un rezultātā noved mani pie tās pakāpes, kura man ir jāieņem.

 

Tādējādi man nav iespējams izvairīties no augstāk aprakstītajiem četriem parametriem. Vienīgais, kas man jādara – jāizvēlas no tiem vienīgais, kuru es varu mainīt un kurš ietekmē manas izaugsmes dinamiku. Tāds parametrs ir mana saskarsmes vide. Man jāizvēlas tāds sabiedrības veids un tāds savstarpējās sadarbības tips ar to, lai tās iedarbība attiecībā pret mani būtu maksimāli efektīva, kas ļautu virzīties uz priekšu, lai sasniegtu radījuma mērķi.

 

3.2. Saskarsmes vides ietekme

Pieņemsim, tu esi trīsdesmit gadus vecs cilvēks, kurš uzsācis darbu ar sevi. Tātad tu atrodies paaudzē, kas dēvēta par „mūsdienu” paaudzi. Audzinot sevi pareizi, pēc kāda laika tu atradīsies savā „nākamajā paaudzē”, nākamajā stāvoklī, taču jau būsi mainījies.

Šo procesu nepieciešams attiecināt uz cilvēka iekšējo attīstību, jo „paaudze aiz paaudzes” nozīmē jaunus stāvokļus, kuros es atrodos. Ja no vienas paaudzes citā, no viena stāvokļa nākamajā stāvoklī, es pāreju apzināti, tad noteikta laika posmā tos varu iziet bez nepieciešamības pārdzīvot fiziskā ķermeņa nāvi un dzimšanu.

 

Par to ir izklāstīts kabalā: veic visas labošanās tagad, esošajā iemiesojumā, negaidi nākamo. Tu vari iziet šīs pārdzimšanas šajā brīdī! Kas tad patiesībā tiek dēvēts par „pārdzimšanu”? Saskarsmes vides iedarbībā, šajā brīdī veicot sevī apzinātas izmaiņas, tu nākamo pakāpi sāc no jauna, jaunā iemiesojumā. Pateicoties tam, ka esi sevi pāraudzinājis, tu ieguvi atjaunotu pamatu un tas ir līdzvērtīgs tavai atnākšanai nākamajā iemiesojumā. Kabalists, kurš iegūst papildu spēku, padziļinātu skatu un tā rezultātā izzina mērķi jaunā formā, ar jaunu spēku, izmainītajās savstarpējās saiknēs, tiek dēvēts par „izejošo nākamo pārdzimšanu”. Tātad pārdzimšanas ir pāreja no zināšanām uz iemaņām. Kā tas īstenojas?

Pārdzimšanu mērķis ir realizēt visas cilvēka zināšanas nosliecēs un iemaņās, patiesībā šis ir tas nolūks, kādēļ cilvēkam ir jānomirst. Cilvēkus nekad nepamet doma: „Kāpēc mēs nomirstam?” Ja katrā paaudzē mēs atgriežamies šajā pasaulē, tad kādēļ mums jānomirst? Kāpēc gan cilvēkam, uzkrājot pieredzi, nenodzīvot 2000-3000 gadu, turpinot bagātināt sevi ar iemaņām un galu galā pabeigt šo procesu? Iespējams, tādā gadījumā mums nebūs nepieciešamas tūkstošgades?

 

Taču lietas būtība ir tajā apstāklī, ka nav iespējams pāriet uz nākamo attīstības pakāpi, ja iepriekšējā pakāpe nav noformējusies, kļūdama par mūsu dabu. Tas notiek tikai tajā brīdī, kad forma atdalās no pamata: tad, kad tu atbrīvojies no ārējās formas, tā iesakņojas pamatā un pārvēršas par tavas dabas noslieci. Tad nākamajā iemiesojumā tu piedzimsti ar jaunām, papildu īpašībām.

 

Sacīsim precīzāk: ne ar pilnīgi jaunām, bet ar papildu īpašībām. Tas līdzinās graudam, kas nevar dzīt asnu bez pilnīgas satrūdēšanas un iepriekšējās formas zaudēšanas, tāpat arī cilvēks nav spējīgs veikt atjaunošanos, pacelties uz nākamo pakāpi, ja „neizzudīs”, neatbrīvosies no iepriekšējās ārējās formas, kas ir mūsu ķermenis. Mūsu miesa ir tikai rezultāts, kopija, kas mūsos atspoguļo notiekošo (tiek domāts mūsu iekšējais ķermenis: raksturs, noslieces, ieradumi utt.).

 

Visam, kas manī ir patlaban, esošajā brīdī, jāatdalās no katras manas noslieces ārējās izpausmes un jāsaņem jauna ārējā forma. Šajā saistībā Bāls Sulams skaidro, – var notikt, ka sīkstulis kļūs par izšķērdētāju, jo gan vienam, gan arī otram ir sakars ar naudu, taču pilnīgi pretējā formā. Tā vai citādi, taču tā ir viena nosliece un tieši no tās izriet nepieciešamība pēc pārdzimšanām. Tādējādi, ja cilvēks sevi audzina un maina, tad līdz ar to nosaka pāreju uz jaunu pakāpi, katru reizi to sevī izveido un it kā reāli iziet dzīves pārdzimšanas.

 

Tās ir iedarbīgas, noderīgas pārdzimšanas atšķirībā no tām, kuras cilvēki visbiežāk iziet bez īpašām izmaiņām starp eksistenci un nāvi. Piemēram, parasts cilvēks – paraugieties, kā dzīves gaitā mainījusies viņa attieksme pret Radītāju, atdeves īpašību, cik lielā mērā viņš tam ir pielīdzinājies? Tikai patstāvīgi definējot sava nākamā stāvokļa vēlamo formu, cilvēks reāli iziet pārdzimšanas. Pirms šīs brīvās izvēles visa cilvēka attīstība ir pakļauta precīziem dabas likumiem vai četriem faktoriem, par kuriem tika runāts iepriekš.

<<11.kurss-4                 11.kurss-6>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties