Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 11.kurss-3

(SKA MĀCĪBU KURSI), 11.kurss Komentēt

<<11.kurss-2                 11.kurss-4>>

 

2. nodarbība

 

2.1. Četri faktori

2.2. Pirmais faktors: pamats – sākotnējais materiāls

2.3. Otrais faktors: pamata nemainīgās īpašības

2.4. Trešais faktors: īpašības, kas mainās ārējo spēku ietekmē

2.5. Ceturtais faktors: ārējo spēku izmaiņas

2.6. Iedzimtības faktori

2.7. Tests

 

2.1. Četri faktori

 

„Zini, ka jebkurš formējums, kas darbojas šīs pasaules būtnēs, nav radies „no nekā”. Gluži otrādi, viss radies kā „esošais no esošā”, tātad no reālas būtības, kas mainījusi savu iepriekšējo formu un ietērpusies jaunajā. Tāpēc mums jāsaprot, ka jebkura radīšanas akta laikā šajā pasaulē vienkopus ir četri faktori, kuri veido un definē radījumu, tie ir:

 

1) pamats (būtība) – šīs būtnes sākotnējais materiāls, no kura tā radusies;

 

2) pamata nemainīgās īpašības;

 

3) īpašības, kas mainās ārējo spēku iedarbībā;

 

4) ārējo spēku izmaiņas.”

 

Šie četri faktori definē radījumu un ir katrā no mums. Tos nepieciešams atklāt, izanalizēt, ar ko tie atšķiras viens no otra, lai rezultātā atrastu tikai to jomu, to parametru, pateicoties kuram mēs spētu mainīties.

2.2. Pirmais faktors: būtnes sākotnējais materiāls, no kura tā radusies

 

Pamats vai būtība – sākotnējais materiāls, pār kuru cilvēkam nav varas. Tas līdzinās nenoformētai vēlmei, kas vēlāk izpaužas dažādos veidos un formās. Bāls Sulams skaidro, ka pastāv kāda būtība, kas zaudē savu iepriekšējo formu. Piemēram, kviešu grauds, kas iedēstīts zemē, satrūd un dod dzīvību šī veida dzinumam, kas ir jauna forma. Tātad šis grauds attiecībā pret asnu tiek definēts kā pamats.

Pamats ir kaut kas garīgs, kāds spēks, iekšējā būtība, kas saglabājas arī pēc tam, kad ārējā forma izzūd. Tas dod jaunu dzinumu (jaunu dzīvību), tāpat kā mūsu dvēsele mudina jaunu ķermeni piedzimt, lai tajā ietērptos. Pie tam informācijas daļa, kurai nav kāda materiālā, lietiskā apvalka, to sev apkārt rada. Kabalas valodā šī informācijas daļa tiek dēvēta par rešimo (ieraksts, atmiņas, garīgais gēns). Jaunais apvalks pēc savas būtības ārēji atgādinās iepriekšējo, taču tajā notiks zināmas izmaiņas. Tieši šīs ārējās izmaiņas pastāvīgajā iekšējā informācijas daļā mūs arī interesē. Iekšējā informācija nemainās, tāpēc mums neizraisa īpašu interesi. Svarīgi zināt, kā mainīt ārējo formu, tas ir, uzlabot kviešu grauda kvalitāti. Tāpēc pirmie informācijas dati (pamats) nav svarīgākie, lai gan, būdami pamatlicēji, tie liecina par to, ka piedzims tieši kviesis, taču tie nesniegs izpratni par asna gaidāmajām īpašībām.

 

2.3. Otrais faktors: pamata nemainīgās īpašības

Mēs runājām par formu, tas ir, kviešu sēklu, kurā bija tās veidojošie elementi. Pēc iesēšanas mēs novērojam trūdēšanas procesu un ārējās formas zaudēšanu. Taču šajā gadījumā paliek tikai grauda informācijas sastāvdaļa – grauda spēks, kas zaudējis iepriekšējo formu, taču spēj pieņemt jaunu. Formas mainīšana, pirmkārt, noved pie ārējā veidola absolūtas izzušanas. Pie tam būtība pārdzīvo pārrāvumu starp iepriekšējo formu un nākamo. Grauds pārcieš trūdēšanas procesu, un tā iepriekšējā forma ir tikai barojošā vide jaunai atvasei, kas izaug nevis no pašas iepriekšējās formas, bet no tās būtības. Būtība paliek nemainīga, mainās tikai forma, kas pāriet citā, pie tam iepriekšējā forma pilnībā satrūd.

Šis process norisinās nedzīvajā, augu un dzīvnieciskajā dabas līmenī. Līmenī „cilvēks” tas nenotiek, tāpat arī „dzīvnieciskajā līmenī”, uz kuru attiecas mūsu bioloģiskais ķermenis. Bāls Sulams kā piemēru izskata „augu līmeni”. Šajā pakāpē mēs patiešām redzam, ka objekti, kas attiecas uz šo pakāpi, sasniedz stadijas, kad pārstāj eksistēt, bet pēc tam pieņem jaunu formu. Dzīvnieciskajā līmenī mēs tāpat vērojam nāves iestāšanos. Taču, kur tad ir jaunā forma? Mēs nevaram atklāt saikni starp jaunajām formām, kuras redzam mūsu pasaulē un iepriekšējo, kas izmainīja savu veidolu un kļuva tikai par spēku. Šis spēks tiek dēvēts par dvēseli vai informācijas sastāvdaļu, pamatu.

 

2.4. Trešais faktors: īpašības, kas mainās ārējo spēku ietekmē

 

Ārējo faktoru iedarbībā kvalitatīvi mainās būtības apvalks: kviešu grauds par tādu arī paliek, taču tā ārējā forma tiek pakļauta izmaiņām atkarībā no apkārtējās vides nosacījumiem. Būtībai pievienojas papildu ārējie faktori un kopā ar to dod jaunu īpašību. Attiecībā pret graudu tā var būt augsne, saule, minerālmēslojums, nokrišņu daudzums; attiecībā pret cilvēku par tādu faktoru kalpo apkārtējā sabiedrība.

Neko nevar mainīt – ne sākotnējā pamatvēlmē (manā saknē, manā Ādama Rišona daļiņā), ne ceļā, kurš man jānoiet no mana patreizējā stāvokļa līdz beigu stāvoklim. Taču apkārtējās vides iedarbībā mans ceļš var tikt iziets ar lielu apziņu, ar skaidrāku izpratni un centieniem. Pateicoties tam, es iegūstu kvalitatīvākas formas. Tā notiek katrā pakāpē.

 

Gribas brīvība nozīmē, ka rūpīgi ir jāizanalizē, kur tieši man jāpieliek pūles ar mērķi paaugstināt kvalitāti, tas ir, apzināties savas attīstības procesu. Man nepieciešams efektīvi izmantot man dotos ārējos apstākļus, lai es pats maksimāli piedalītos savā kvalitatīvajā attīstībā.

Kādā veidā tas tiek darīts? Tas tiek sasniegts, pateicoties ceturtajam faktoram.

2.5. Ceturtais faktors: ārējo spēku izmaiņas

Ir kāds pamats un tā attīstības ceļš, kuru nosaka daudzveidīgu cēloņu ietekme. Kopā ir četri faktori, kuri veido un raksturo radījumu. Pirmais faktors ir pamats, otrais – attīstības ceļš, trešais – ārējā iedarbība, kas ietekmē pamatattīstības ceļu un visbeidzot ceturtais, dēvēts par „netiešo”.

Pirmais un otrais faktors attiecas uz radījuma būtību, bet trešais un ceturtais – uz ārējo iedarbību. Tātad trešo faktoru, tas ir, ārējo iedarbību, nosaka  pamatstruktūra un tās attīstības ceļi, atkarībā no tā, ar ko tā saskaras. Ārējās iedarbības ir nepieciešamas, un tām pozitīvi jāietekmē radījuma formēšanās process, turpretim to trūkums ir attīstības problēmu cēlonis.

 

Taču, ja pamats tiek pakļauts neefektīvām vai kaitīgām ietekmēm, tad attiecīgi tas liek šķēršļus tā pareizai formēšanai. Vai attīstība ir pagrimstoša, vai pareiza un labvēlīga, to nosaka programma, kas ielikta otrajā faktorā un kurai jāīstenojas. Bez tam jāņem vērā netiešo faktoru pastāvēšana, starp kuriem var atrasties attālinātākie, teiksim, neparedzētie apstākļi. Tāpēc tos dēvē par netiešajiem.

 

Cilvēkam ir nepieciešama saskarsmes vide, kas attīstās un pastāvīgi ietekmē viņa formēšanos. Turklāt cilvēks, attīstoties, ietekmē apkārtējos, līdz ar to veicina viņu izaugsmi, tas liek viņam atkal virzīties augšup. Tādā veidā cilvēks un viņa saskarsmes vide paralēli aug.

Jāņem vērā ne tikai personīgā izaugsme un saskarsmes vides ietekme, bet jārūpējas par to, lai arī šī saskarsmes vide pastāvīgi pilnveidotos, jo cilvēks no tās barojas, pateicoties tam, katru reizi veido no sevis jaunu kvalitatīvu formu.

Šie četri faktori raksturo jebkura radījuma stāvokli. Padziļināti un ilgstoši pētījumi neko nespēs pievienot tam, kas cilvēkam ir dots, pateicoties šiem četriem faktoriem. Lai kā mēs rīkotos, lai ko domātu, lai ko iegūtu, – viss iekļaujas šajos ietvaros. Jebkura piedeva, kādu spēsim rast, būs tikai kvantitatīva, kuru nosaka lielāks vai mazāks saprāts, tajā pašā laikā šeit absolūti nav ko pievienot kvalitatīvi. Šie faktori piespiedu kārtā nosaka mūsu raksturu un domāšanas formu:

1) savu būtību cilvēks nevar mainīt;

2) likumus, atbilstoši kuriem mainās viņa būtība, tas ir, rešimot secību, cilvēks nevar mainīt;

3) savu iekšējo īpašību mainīšanas likumus, atkarībā no ārējām iedarbībām, cilvēks nevar mainīt, saskarsmes vide iedarbojas uz viņu noteiktā veidā, un viņš nespēj  mainīt savu mijiedarbību ar šo vidi;

4) saskarsmes vidi, no kuras viņš pilnībā ir atkarīgs, cilvēks var mainīt.

Cilvēks atrodas ciešā saiknē ar pārējiem cilvēkiem. Viņi ietekmē cilvēku, un viņš tā vai citādi ietekmē viņus. Šī savstarpējā saikne pastāv sākotnēji un cilvēkam nav iespējas mainīt situāciju, viņš pastāvīgi atradīsies sabiedrībā, tās ietekmē, neatkarīgi no savas atrašanās vietas. Pat ja arī kāds izlems nošķirties, tad arī šo lēmumu noteiks sabiedrība. Ar tādu rīcību indivīds tiecas sevi pretstatīt sabiedrībai. Sabiedrības ietekme uz indivīdu ir neizbēgama saskaņā ar likumu, kas nosaka iekšējo īpašību mainīšanu atkarībā no ārējām iedarbībām, kuras mēs definējām kā trešo faktoru.

 

Cilvēks var mainīt tikai vienu: izvēlēties piemērotu saskarsmes vidi, tas ir, to, ko viņš uzsūc sevī no apkārtējās pasaules, citiem vārdiem, viņš maina apkārtējo pasauli, to pielāgojot sev. Ja esošajā stāvoklī cilvēks var ietekmēt saskarsmes vidi, tad ar to viņš nosaka savu nākamo stāvokli. Esošo stāvokli cilvēks nenosaka, viņam ir ietekme tikai uz nākamo. Tādējādi nekad nevar domāt par to, kas ar mani notiek šajā mirklī, jo tas jau ir iepriekš noteikts un atrodas realizācijas procesā. Man pastāvīgi jādomā par nākamo mirkli.

 

Lai virzītos uz radījuma mērķi, ļoti svarīgi ir parametri, kurus var ietekmēt saskarsmes vide. Tāda ietekme atsaucas uz kvantitāti un kvalitāti, tas ir, uz ceļa tempu un neveiksmēm, ko cilvēks izies. Vai viņš to noies bailēs, ciešanās, ar sāpēm, asiņainajos karos, vai mierīgi, komfortabli, jo tiecas uz mērķi, uz īpašību līdzību ar Radītāju. Ko nozīmē pašam tiekties uz mērķi? Kādēļ mums vajadzīga īpašību līdzība? Tā noteica Radītājs. Kāpēc Viņš tā nosaka? Saskaņā ar to, ka Viņš ir Vienīgais un nekā labāka par Viņu nav, bet jebkurš cits stāvoklis ir sliktāks un zemāks par Viņu. Tāpēc, pēc tam, kad tiešās gaismas izplatīšanās četrās stadijās no saknes stadijas nāk pirmā stadija (radījums), tā nekavējoties sāk sajust savu sakni, pirmcēloni, Radītāju un vēlas Viņam pielīdzināties.

 

Radītājs radīja radījumu ne tādēļ, lai to piepildītu ar daudzveidīgajām baudām, jo tad pastāvētu tikai saknes stadija un pirmā stadija. Nodoma Mērķis ir pielīdzināt radījumu Radītāja statusam. Šī mērķa sasniegšanas līdzeklis ir radījuma neatkarīgā vēlme Viņam pielīdzināties atbilstoši īpašībām.

 

Kur tad ir brīvība? Mani sākotnējie dati (rakstura īpašības, personīgās dabas īpatnības) ir iepriekš sagatavoti; ceļš, kuru mērojot notiek mana attīstība, ir predestinēts, tas ir, stāvokļi ir jau iepriekš noteikti; es atrodos sabiedrībā un esmu pakļauts tās ietekmei. Atliek ceturtais faktors, kas nosaka, kādā veidā uz mani iedarbosies saskarsmes vide. Tas ir vienīgais parametrs, kurš ir cilvēka varā.

<<11.kurss-2                 11.kurss-4>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties