Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 11.kurss-1

(SKA MĀCĪBU KURSI), 11.kurss Komentēt

11.kurss-2>>

 

11. KURSS

Kabalas socioloģija

 

Daba mums neatklāj, kādās darbībās mēs patiešām esam brīvi, bet kādās ir tikai brīvības ilūzija. Daba mums ļauj kļūdīties – gan katram cilvēkam atsevišķi, gan arī cilvēcei kopumā. Tās mērķis – likt mums vilties savā spējā ko mainīt šajā dzīvē un sevī pašos, novest līdz pilnīga apjukuma un dezorientācijas stāvoklim attiecībā uz to, kā dzīvot tālāk. Tas viss tiek darīts tādēļ, lai sevi apvaldot, mēs varētu konstatēt, ko esam spējīgi ietekmēt.

Mācību kursa pamatā ir Bāla Sulama raksts „Izvēles brīvība”. Tas palīdzēs katram, kurš vēlas apgūt jomu, kurā ir patstāvīgu lēmumu pieņemšanas iespēja. Šī iespēja pamatojas uz pilnīgi citu principu, citu formulu, citu algoritmu. Tā atrodas ārpus egoistiskās dabas ietvariem.

Piezīme: Šā kursa materiāla pamatā ir doktora Mihaela Laitmana komentāri Bāla Sulama rakstam „Izvēles brīvība”. Komentārus apstrādāja J. Ašlaga vārdā dēvētā Kabalas pētniecības institūta pasniedzēji. Bāla Sulama raksta „Izvēles brīvība” tulkojums ir maksimāli pietuvināts oriģinālam un iezīmēts treknā šriftā. Sadaļu nosaukumi ir saglabāti un atbilst Bāla Sulama raksta oriģinālajam tekstam.

 

Saturs

 

1. nodarbība

1.1. Priekšvārds

1.2. Izvēles brīvība

1.3. Bauda un ciešanas

1.4. Cēloņu un seku saiknes likums

1.5. Tests

 

2. nodarbība

2.1. Četri faktori

2.2. Pirmais faktors: pamats – sākotnējais materiāls

2.3. Otrais faktors: pamata nemainīgās īpašības

2.4. Trešais faktors: īpašības, kas mainās ārējo spēku ietekmē

2.5. Ceturtais faktors: ārējo spēku izmaiņas

2.6. Iedzimtības faktori

2.7. Tests

 

3. nodarbība

3.1. Saskarsmes vides izvēle

3.2. Saskarsmes vides ietekme

3.3. Saskarsmes vide kā faktors

3.4. Nepieciešamība izvēlēties labvēlīgu saskarsmes vidi

3.5. Saprāta vara pār ķermeni

3.6. Sākotnējo datu kopējā forma neizzūd

3.7. Personiskās brīvības aizsardzības nepieciešamība

3.8. Tests

 

4. nodarbība

4.1. Vēlme saņemt radīta no nekā

4.2. Divi spēki vēlmē saņemt

4.3. Sekojot vairākumam

4.4. Kabalas ceļš un ciešanu ceļš

4.5. Vairākuma tiesības apspiest indivīda brīvību

4.6. Sabiedrības dzīvē darbojas „mazākuma pakļautības vairākumam” likums

4.7. Garīgajā dzīvē darbojas likums, kas vairākumam uzliek par pienākumu sekot personībai

4.8. Tēvu mantojums

4.9. Tests

 

1. nodarbība

 

1.1. Priekšvārds

1.2. Izvēles brīvība

1.3. Bauda un ciešanas

1.4. Cēloņu un seku saiknes likums

1.5. Tests

 

1.1. Priekšvārds

„Dievs! Dod man dvēseles mieru un prātu pieņemt to, ko es nespēju mainīt. Dod man izturību mainīt to, ko es varu mainīt. Un dod man gudrību atšķirt vienu no otra.”

Kristofs Frīdrihs (1702 – 1782), vācu teologs

Ko tieši mūsu dzīvē mēs spējam ietekmēt? Vai ir pietiekami ar mums doto rīcību brīvību, lai mainītu savu dzīvi un likteni? Kāpēc šīs zināšanas cilvēks nesaņem dabiskā veidā, no dzimšanas?

Kāpēc atšķirībā no dzīvniekiem mēs veicam neefektīvas rīcības un pastāvīgi kļūdāmies, neskatoties uz to, ka mūsu būtības pamatā ir slinkums un pamatīgs egoisms – vēlme saņemt maksimumu pie minimālām pūlēm? Iespējams, mēs darbojamies tur, kur viss jau ir predestinēts un mūsu apzinātā līdzdalība neizraisa ne mazāko ietekmi uz notikumu gaitu? Iespējams, vairums gadījumos „… eļļa jau izlijusi”, lai gan tajā pašā laikā esam pārliecināti, ka spējam iejaukties vienā vai otrā procesā un mainīt tā attīstību? Vai mums nav jāpārvērtē attieksme pret savu dzīvi, jāpārstāj domāt it kā mēs kaut ko lemjam, ļaut notikumiem iet savu gaitu, bet pašiem darboties tikai sfērās, kas pakļaujas mūsu ietekmei? Vai nav pienācis laiks noskaidrot, kur patiesībā mēs varam rīkoties brīvi, bet kur rīkojamies automātiski?

Bērniem piemīt īpašība izdarīt nesaprātīgas rīcības, jo viņu attīstība notiek neapzināti vai instinktīvi. Daba viņus piespiež rīkoties tā vai citādi, lai viņi mācītos no panākumiem un neveiksmēm. Pieaugušais cilvēks, gluži otrādi, sāk no tā, ka nosprauž mērķi, bet vēlme to sasniegt dod viņam enerģiju, lai varētu uz to virzīties. Taču, vai pieaugušais cilvēks ir brīvs, kad nosprauž sev mērķi un izvēlas līdzekļus tā sasniegšanai? Vai viņš saprot, ko dara, vai arī pats mērķis piespiež viņu rīkoties tādā vai citādā veidā?

Acīmredzot, mērķa sasniegšanā mēs kļūdāmies mūsu iespēju robežu novērtējumā. Iespējams, mēs vēlamies panākt neiespējamo vai mainīt to, kas nav mūsu spēkos. Daba neatklāj, kādās rīcībās mēs patiešām esam brīvi, bet kādās ir tikai brīvības ilūzija. Daba ļauj kļūdīties katram cilvēkam, tāpat arī cilvēcei kopumā. Dabas mērķis – likt mums vilties savā spējā ko mainīt šajā dzīvē un sevī pašos, novest līdz pilnīga apjukuma un dezorientācijas stāvoklim attiecībā uz to, kā dzīvot tālāk. Tieši šajā stāvoklī cilvēks sāk domāt par dzīves jēgu un sāk meklēt veidus, kā pārvarēt iekšējo krīzi, iziet no strupceļa, kurā viņš nonācis.

Bāls Sulams „Desmit Sefirot Mācības priekšvārdā” raksta, ka garīgos meklējumus cilvēks sāk ar jautājumiem: „Kāda ir manas dzīves jēga? Kādēļ es dzīvoju? Es neredzu savā eksistencē nekā racionāla. Kam man visi šie gadi, kas piepildīti tikai ar ciešanām? Es nesaņemu baudu un nevienam to arī nedodu.” Tādi jautājumi mums rodas tāpēc, lai, koncentrējoties uz tiem, mēs varētu noteikt, ko reāli mēs spējam ietekmēt un kādēļ mums patiešām ir vērts dzīvot.

Ja savā dzīvē esmu spējīgs ko ietekmēt, tad mana dzīve rit mērķtiecīgi un saprātīgi; ja man nav gribas brīvības, tad no dzīvnieka es atšķiros tikai ar to, ka apzinos savas eksitences pašu faktu, tajā pašā laikā dzīvnieks pat to nav spējīgs apzināties.

Jautājums par gribas brīvību ir kardināls ne tikai attiecībā uz filozofiju, bet arī ikdienas dzīvē, jo es pastāvīgi sev jautāju: „Kādēļ es dzīvoju, kādēļ es izjūtu ciešanas, ko es daru katru savas dzīves mirkli?” Visi šie jautājumi skar problēmu par gribas brīvību, tādēļ tieši uz to mums ir jākoncentrē sava uzmanība.

 

Ja cilvēkam ir gribas brīvība, nepieciešams precīzi noteikt tās robežas: vai tā izpaužas neatkarīgas uzvedības veidā, vai ietekmē lēmuma pieņemšanu, vai arī ļauj izvēlēties darbības veidu? Kas ierobežo brīvību – es, saskarsmes vide vai cilvēku savstarpējie kontakti un sakari? Vai var izrādīties tā, ka brīvību nosaka tikai manas savstarpējās attiecības ar Radītāju? To visu ir nepieciešams noskaidrot.

 

Patiesībā gribas brīvības jēdziens iekļauj sevī absolūti visu. Man atklājas nākotne: kas es esmu šajā dzīvē – ieprogrammēts biorobots vai būtne, kas apveltīta ar gribas brīvību? Es varu būt marionete, taču pie tam saprast, cik lielā mērā ir predestinētas manas darbības vai arī būt brīvs un to nenojaust. Es varu būt daļēji neatkarīgs un pieņemt apzinātus lēmumus, rīkoties savas brīvības ietvaros, bet tur, kur man nav brīvības rīkoties tā, kā man ienāk prātā – apzināties un pieņemt manu atkarību. Tātad sevis, apkārtējo cilvēku un Radītāja apzināšanās process noved pie jautājuma par gribas brīvību.

11.kurss-2>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties