Warning: in_array() expects parameter 2 to be array, string given in /home/kabriga/public_html/wp-content/plugins/wordpress-mobile-pack/frontend/sections/show-rel.php on line 37

SKA mācību materiāli. 1.kurss-3

(SKA MĀCĪBU KURSI), 01.kurss Komentēt

<<1.kurss-2                 1.kurss-4>>

2. nodarbība
Augstākā mērķa sasniegšanas ceļi

2.1. Pirmcēloņa izpausmes daudzveidīgais raksturs

2.2. Divi ceļi: no augšienes lejup un no lejas augšup

2.3. Jautājumi un atbildes

2.4. Tests

2.1. Pirmcēloņa izpausmes daudzveidīgais raksturs

Kabalas zinātne apgūst cilvēka Augstākā mērķa izzināšanas ceļus – identitāti Augstākajam vadošajam spēkam, dēvētam par Radītāju.

Izskatīsim, piemēram, nelielu dzīvnieku (mazu dzīvo organismu), kura eksistences loma ir barības uzņemšana un pastāvēšana šādā stāvoklī noteiktu laika periodu, kurš nepieciešams, lai ražotu sev līdzīgu, tādā veidā nodrošinot sugas tālāku dzīvotspēju. Par vienkāršu dzīvo organismu tiek uzskatīts tāds, kurš rada sev līdzīgu un kuram nav cita mērķa (personīgā, patstāvīgā, augstākā vai cita), izņemot sugas turpināšana. Tādi ir primitīvie vienšūnu organismi, piemēram, amēbas. Šāds organisms dalās uz pusēm un pārtrauc savu eksistenci, pēc tam dalās no jauna, tādā veidā atkal pārtraucot savu eksistenci.

Principā mēs to varam novērot arī starp cilvēkiem. Parunājiet ar dažiem: „Kādēļ tu dzīvo?” – Dzīvoju bērnu dēļ. – Un kas tālāk? – Kas tālāk? Dzīvoju bērnu dēļ.” Tas ir pats primitīvākais eksistences veids, pats zemākais. Turklāt sabiedrības apziņā pastāv nesatricināms uzskats: ja cilvēks rūpējas par ģimeni, bērniem, tad tas ir pareizs cilvēks. Lai gan patiesībā tas ir vēlmes līmenis, bioloģiskā nepieciešamība vairoties.

Pētot visvienkāršāko dzīvnieka organismu, biologi un fiziologi atklāj, ka tas ir tūkstošu daudzveidīgu šķiedru sarežģīts savienojums, līdztekus pastāv vēl desmitiem tūkstoši savienojumu, kuri cilvēkam nav zināmi. Mēs redzam, ka pat tik primitīva organisma uzturēšanai, nepieciešams milzīgs detaļu, sakaru, funkciju skaits, par kuriem mēs neko nezinām, un, iespējams, nekad neuzzināsim.

Pēc analoģijas ar šo piemēru varam secināt, cik milzums daudz dažādu savienojumu un saikņu daudzveidību mums nepieciešams izzināt, lai sasniegtu Augstāko mērķi. Pētot dzīvo organismu, mēs atklājam tajā milzīgu daudzumu visdažādāko daļu, saikņu, funkciju – milzīgu gudrību.

Augstākais mērķis sasniedzams tikai atbilstoši izzināšanas pakāpei, vēlmei un pilnībā realizējot visu to, kas ir pašā cilvēkā. Tas ir, mums apzināti, saprātīgi jāizzina visas Radītāja iedarbības uz sevi: jāapgūst savas dabas būtība un tas, kādā veidā Viņš šo iekārtu vada, kā Viņš to maina un noved līdz galīgajam, absolūtajam stāvoklim.

Augstākās vadības atklāšana”

Tajā mērā, kādā mēs to izzinām un, apgūstot Viņa darbības, iegūstam spējas līdzīgi Viņam veikt ar sevi tās pašas operācijas (izņemot mūs, nav cita objekta, ar kuru tās varētu realizēt), tādā mērā mēs arī varam „sevi labot”.

Es Viņu lūdzu, lai Viņš tādā veidā mani izlabotu. Es ar Viņu savienojos, kļūstu par Viņa partneri sevis labošanā, sevis virzīšanā uz vislabāko stāvokli, kā sacīts: „No Tavām darbībām es Tevi izzinu” (Šir ha – Ihud). Tas nozīmē, ka mums nepieciešams pilnībā izprast Radītāja darbības, Viņa attieksmi pret mums. Tikai ar tādu sapratni mēs sasniegsim augstāko mērķi. Citiem vārdiem – mums nepieciešams attiecībā pret sevi (detalizēti izzinot cēloni) realizēt pašu šo likumu: uzzināt, no kurienes tas nāk, kāpēc tas ir tieši tāds, kādā veidā tas darbojas, kāds ir tā galīgais mērķis, kā mums pašiem to realizēt.

Radītājs vēlas, lai mēs iemācītos strādāt kā Viņš, pārņemtu no Viņa Visuma vadību, tas ir, visu likumu un to iedarbību zinības. Lūk, tāds ir mūsu uzdevums, tas viss mums ir jāapgūst. Pie tam ne vienkārši studēt kā fizikas, ķīmijas, bioloģijas likumus, bet tieši apgūt. Piemēram, pastāv Zemes pievilkšanās spēka likums: atlaižu – krīt un es varu izmērīt – ar kādu svaru, ar kādu ātrumu, kur un kad ķermenis nokritīs. Taču mums ar to nepietiek. Mums ir nepieciešams apgūt dabas likumus, sākot no lejup nākšanas punkta, kur tie pastāv potenciālā, nodomā un līdz pat materiālajai pasaulei; kas notiek ar katru atomu, ar katru ķermeni visās to savstarpējās darbībās līdz beidzamajam, galīgajam stāvoklim.

Tikai tad, kad cilvēks pilnībā ir izzinājis visu Universu, viņš saprot Radītāju un kļūst Viņam līdzīgs, pielīdzinās Viņam ar īpašībām. To dēvē par saplūsmi ar Radītāju atbilstoši īpašību līdzībai.

Tāpēc arī kabalas zinātne sniedz mums visas zināšanas par Universu. Līdzko tās apgūsim un realizēsim, mēs sasniegsim mērķi.

Milzīgs, no pirmā acu skatiena, pārmērīgi grūts uzdevums: ikvienam no mums kļūt par fiziķi, ķīmiķi, biologu Augstākajās pasaulēs, mūsu pasaulē un pat visā Universā. Tomēr rezultātā cilvēks apgūst absolūti visu, visos līmeņos, taču ne tādā veidā kā mūsu zinātnes, bet no iekšienes, spēku izpausmē, kuri visas šīs funkcijas realizē tālāk nedzīvajā, augu, dzīvnieciskajā dabas līmenī.

Vēlreiz papūlieties izprast, cik svarīga ir cilvēcei kabalas zinātne. Ja to neapgūstam, mēs nevirzāmies uz mērķi, bet tikai stāvam uz vietas, uzkrājot ciešanas, līdz tās visbeidzot mūs piespiedīs uzsākt šīs zinātnes studēšanu.

<<1.kurss-2                 1.kurss-4>>

Komentēt

Modified WP Theme & Icons by N.Design Studio
Ierakstu RSS Komentāru RSS Pieslēgties